Aptauja: Piektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem; aicina atbildīgi pārbaudīt veselību

Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.  

Aptauja atklāj, ka par zarnu vēža skrīningu ir informēti 44% respondentu. Par dzemdes kakla vēža skrīningu informētas ir 73% sieviešu, par krūts vēža skrīningu kā valsts apmaksātu pārbaudi zina 53% aptaujāto sieviešu, bet par prostatas vēža skrīningu ir informēti vien 25% aptaujāto vīriešu.

Ceturtdien atklājot kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk”, kuras laikā iedzīvotāji tiks mudināti laikus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra – Latvijā ir jāmaina iedzīvotāju vidū izplatītā prakse par vēža skrīningu nedomāt, kamēr tuvinieki vai ģimenes locekļi ir veseli, savukārt, ja kāds saslimst, palīdzība tiek prasīta ātri. “Vēža skrīnings ir pilnībā apmaksāts valsts pakalpojums, uz kuru nav rindu, kas ir pieejams ikvienam, kas ļauj agrīni atklāt vēzi un to veiksmīgi ārstēt. Arī pozitīvs vēža skrīninga tests vēl nenozīmē, ka tiks atklāta onkoloģiska slimība, bet tā ir iespēja veikt padziļinātus izmeklējumus, lai izslēgtu veselības riskus nākotnē,” sacīja ministrs. Viņš sacīja, ka arī pats no 45 gadu vecuma regulāri veic prostatas vēža skrīningu un ir veicis arī zarnu vēža skrīningu.

Atklājot kampaņu, ceturtdien notika arī SPKC organizēta telefonakcija “Atvēli laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!”. Sabiedrībā pazīstamas personas – mūziķis Intars Busulis, Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, aktieris Juris Kalniņš un dziedātāja Marija Naumova zvanīja pēc nejaušības principa izvēlētiem telefona numuriem un mudināja sazvanītos cilvēkus apmeklēt  atbilstošos skrīningus.

Intars Buslis, kurš apzvanīja teju pussimts iedzīvotāju, pauda prieku, ka daudzi sazvanītie vēža skrīningu jau bija veikuši, bet vairākus izdevies ieinteresēt pieteikties uz pārbaudi tuvākajā laikā. Interesanti, ka vairāki vīrieši, piemēram, nav zinājuši, ka prostatas vēža skrīnings nav sarežģīta vai sāpīga pārbaude pie ārsta, bet gan vienkārša asins analīze, ko ar ģimenes ārsta nosūtījumu var veikt jebkurā laboratorijā. Tāpat telefonsarunās atklājusies nezināšana par to, ka pacientam par vēža skrīningu nav jāmaksā, to apmaksā valsts. “Man ir iels prieks, ka daudzi jau ir apzinīgi un rūpējas par veselību, un arī es pats esmu apņēmies šogad veikt vēža skrīningu,” sacīja I. Busulis.

Gunta Freimane, veselības psiholoģijas pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, vērsa uzmanību uz galvenajām barjerām, kas, pēc pētījumu datiem, attur cilvēkus no skrīningu apmeklēšanas. Kaut gan kā biežākais iemesls skrīninga atlikšanai tiek minēts laika un motivācijas trūkums, patiesie cēloņi nereti ir citi – bieži pie ārsta doties kavē dažādi uzskati par veselību un bailes, aizspriedumi, negatīva pieredze veselības aprūpes iestādēs, kā arī nepietiekams sociālais atbalsts ģimenē, no ģimenes ārsts u.c. 

Kā norādīja G.Freimane, joprojām daudzi cilvēki nespēj skaidri runāt par savām veselības problēmām, apspriest jautājumus par krūšu, prostatas vai dzemdes kakla izmeklējumus, tāpēc ļoti būtiska loma ir ģimenes ārstam, kurš spēj iedrošināt sarunai. Ne mazāk nozīmīgs ir arī ģimenes, tuvinieku iedrošinošs atbalsts, bez moralizēšanas apjautājoties, vai nav laiks apmeklēt kādu no vēža skrīningiem un paskaidrot, kur un kā tos ērtāk veikt.

Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, atgādināja, ka ģimenes ārsts bieži ir cilvēks, no kura pacienti sagaida pamudinājumu atnākt uz skrīningu un personīgs zvans vai saruna ar pacientu strādā īpaši labi.

A. Dzalba ieskatā, labākais pacienta un ārsta sadarbības modelis skrīninga veikšanā ir tad, ja pacientam ir interese par savu veselību, savukārt ģimenes ārsta prakse ir vieta, kur šos pakalpojumus var saņemt. A.Dzalbs aicināja pacientus pašiem būt aktīviem, nebaidīties ģimenes ārstam jautāt, kādi valsts apmaksātie skrīningi attiecīgajā vecumā cilvēkam pienākas, sekot pārbaužu rezultātiem un pārrunāt tos ar ģimenes ārstu, lai dzīvotu ilgāk, novērstu iespējamu pāragru nāvi un invaliditāti. Viņš arī atgādināja, ka onkoloģiskas slimības nav tikai senioru problēma, kā nereti maldīgi tiek domāts – vairāk nekā 40% onkoloģiska diagnoze tiek noteikta vecumā līdz 65 gadiem, tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā.

Jana Žodžika, ginekoloģe, atgādinot par dzemdes kakla vēža un krūts vēža pārbaudes nozīmi, uzsvēra, ka ļaundabīgas slimības nešķiro un saslimt var ikviena sieviete. Diemžēl daudzas sievietes aizmirst vai nezina, ka arī pēc 50 gadiem un īpaši pēc menopauzes ir jāturpina regulāri apmeklēt ginekologs un jāveic dzemdes kakla vēža un arī krūts vēža skrīnings.  

Būtiski, ka skrīnings palīdz atklāt agrīnu dzemdes kakla vēzi un arī priekšvēža stāvokli, kura ārstēšana parasti ir efektīva, nesāpīga un nav šķērslis grūtniecībai un iespējai laist pasaulē bērnus. “Dzemdes kakla vēzis ir viens no biežākajiem, bet vienlaikus arī viens no vislabāk ārstējamiem ļaundabīgajiem audzējiem, ja tiek laicīgi atklāts un ārstēšana sākta savlaicīgi,” uzsvēra J. Žodžika.  

Ginekoloģe atgādina, ka krūts vēža skrīningu ir  iespējams veikt arī ārpus Rīgas. Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, šobrīd skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus ārpus Rīgas, neskaitot pakalpojumus mobilajā mamogrāfā, ir iespējams saņemt 15 ārstniecības iestādēs, no kurām piecas atrodas Zemgalē, četras Latgalē un pa trīs ārstniecības iestādēm Vidzemē un Kurzemē.  

Olga Valciņa, Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja, atgādināja, ka zinošs cilvēks dzīvo ilgāk un labāk. Piemēram, atklājot zarnu vēzi 4. stadijā, izredzes nodzīvot 5 gadus ir mazākas par 5%, savukārt, šo pašu vēzi atklājot 1. stadijā, liela daļa pacientu var tikt izārstēti. "Agrīns skrīnings ir izdevīgs cilvēkam, jo samazina iespējamās ārstēšanas izmaksas – agrīni atklātu vēzi ārstēt ir lētāk, mazāk jātērē valsts, paša pacienta finansiālie un laika resursi, kamēr ielaistu vēzi ārstēt bieži ir dārgi, zūd darbspējas, ienākumi," sacīja O. Valciņa.

Runātāji arī uzsvēra, ka ir svarīgi veikt vēža skrīningu arī tad, ja cilvēks jūtas vesels un nav slimību izraisītu simptomu.

Latvijā valsts apmaksāts ir:  

• Krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem;
• Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;  
• Zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem; 
• Prostatas vēža skrīnings visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis.

2023. gadā skrīninga atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija 55,2%, krūts vēža skrīningam - 36,1%, zarnu vēža skrīningam - 25,8%, prostatas vēža skrīningam - 80%, liecina NVD dati.  Skrīninga atsaucības rādītāji pēdējos gados ir pieaugusi, taču joprojām nesasniedz rādītājus, kas ir iekļauti Eiropas Komisijas vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām.