Aptauja: liekais svars skar katru otro Latvijā, taču vairums par to nesatraucas
Latvijā jau gandrīz 60% iedzīvotāju dzīvo ar lieko svaru, taču sabiedrības attieksme pret šo problēmu joprojām ir satraucoši pasīva. Sabiedriskās domas aptauja, ko šī gada jūnijā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, atklāj, ka liela daļa cilvēku vai nu nenovērtē, vai arī neapzinās aptaukošanās negatīvo ietekmi uz veselību.
Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 44% iedzīvotāju zina savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), kas ir viens no galvenajiem rādītājiem liekā svara novērtēšanā. Gandrīz puse aptaujāto (47%) atzīst, ka nezina šo rādītāju, bet vēl 9% nekad nav par to dzirdējuši. Tas liecina par nepietiekamu izpratni par svara un veselības savstarpējo saistību.
Pasaules Aptaukošanās federācija (World Obesity Federation) jau 2017. gadā atzina, ka aptaukošanās ir hroniska, progresējoša un recidivējoša slimība, kas būtiski ietekmē veselību un var kalpot par iemeslu daudzām citām saslimšanām, tajā skaitā diabētam, sirds un asinsvadu slimībām un vēzim.
Vēl satraucošāka ir sabiedrības attieksme pret pašu aptaukošanos – lai gan 56% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka aptaukošanās ir slimība, nozīmīga sabiedrības daļa to joprojām uzskata tikai par dzīvesveida sekām. Vienlaikus 39% respondentu raksturo savu ķermeņa stāvokli kā "nedaudz virs normas – liekais svars". No tiem 38% ir vīrieši, bet sieviešu vidū šis rādītājs sasniedz 40,3%, tātad – gandrīz katra otrā sieviete Latvijā saskaras ar liekā svara problēmu.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs norāda: "Liekais svars un aptaukošanās ir globāla veselības problēma, kas aizvien vairāk skar iedzīvotājus dažādās vecuma grupās. Lai gan to veicina neveselīgs dzīvesveids un noteikti uztura paradumi, lielā mērā šai slimībai ir ģenētiski noteikta predispozīcija. Liekais svars un aptaukošanās var veicināt vairāk nekā 200 dažādu citu saslimšanu attīstību, tādēļ ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta, lai pārrunātu labākos risinājumus svara korekcijai."
A. Dzalbs arī uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par liekā svara negatīvo ietekmi un stiprināt veselības aprūpes speciālistu zināšanas par šī stāvokļa pārvaldības iespējām.
Kaut arī aptaujas dati liecina par augstu aptaukošanās izplatību, sabiedrības gatavība vērsties pēc profesionālas palīdzības ir daļēja. Tikai 18% respondentu atbildējuši, ka noteikti vērstos pie ārsta, ja saskartos ar aptaukošanās problēmām. Vēl 38% norādījuši, ka, visticamāk, to darītu. Kopumā tas nozīmē, ka 56% iedzīvotāju būtu gatavi runāt ar ārstu par šīm problēmām, ja tās viņus skartu, tomēr gandrīz puse joprojām vilcinātos vai izvairītos no šādas sarunas.
Veselības profilakses dati liecina, ka liekā svara izplatība Latvijā jau pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Ja ES vidēji ar lieko svaru vai aptaukošanos dzīvo 50,6% iedzīvotāju, tad Latvijā šis skaitlis sasniedz 59,2 procentus. Pētījumi rāda, ka liekais svars var samazināt paredzamo mūža ilgumu līdz pat astoņiem gadiem un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.
Iedzīvotāju aptauju no 23.05.2025 līdz 30.05.2025. veica pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1010 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem, un izlase ir reprezentatīva.
