Kopumā vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiskos nolūkos apmeklē 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3% mazāk nekā pērn un par 12% mazāk nekā 2020. gada vasarā, tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Tāpat šī gada augustā veiktā aptauja liecina, ka 18% respondentu zobārstu apmeklē reizi divos gados, 6% – reizi trīs gados, 5% – reizi četros gados vai retāk, 21% to dara tikai tad, kad parādās sāpes, 5% zobārstu neapmeklē vispār, bet vēl 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Attiecībā uz zobu higiēnista apmeklējumu situācija pēdējo trīs gadu laikā kopumā ir līdzīga – augustā veiktā aptauja atklāj, ka higiēnistu vismaz reizi gadā apmeklē 28%, pagājušā gadā šis rādītājs bija 26%, bet 2020. gadā – 29%. Tāpat trīs gadu griezumā nemainīgi liels ir to respondentu īpatsvars, kas zobu higiēnistu nav apmeklējis – šogad tie ir 31%, pērn – 30%, bet 2020. gadā – 32%.

Kāpēc zobārstu apmeklējam retāk?

Skaidrojot, kāpēc pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāji zobārstu profilaktiski apmeklē retāk, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse izceļ pandēmijas un ekonomisko faktoru nozīmi. Epidemioloģiskās drošības nolūkos pandēmijas laikā zobārstniecības pakalpojumu saņemšana bija ierobežota – tika atcelta plānveida ārstēšana, palīdzību sniedzot tikai akūtos gadījumos. Tādējādi daudziem pacientiem tika “iesaldēti” vai atlikti sastādītie ārstēšanas plāni, kā arī pārceltas profilaktiskās vizītes. Otrkārt, preču un pakalpojumu sadārdzināšanās liek pacientiem pārskatīt prioritātes, rūpīgāk plānot ģimenes budžetu un veikt uzkrājumus, kas ietekmē arī profilaktiskās vizītes pie zobārsta.

Vienlaikus speciāliste uzsver, ka tieši profilaktiskie zobārsta apmeklējumi ļauj izvairīties no nopietnām mutes dobuma problēmām un līdz ar to arī lieliem finansiāliem ieguldījumiem to risināšanā. Profilaktiska apskate ļauj zobu bojājumus atklāt agrīnā stadijā, novērst to tālāko attīstību, kā arī izmaksas padara samērīgākas un prognozējamākas.

Higiēnists – ne mazāk svarīgs kā zobārsts

Foto: Freepik.com/ artursafronovvvv

Zobārste norāda, ka pastāv maldīgs priekšstats, ka pamatnosacījums veselam mutes dobumam ir veseli zobi, tomēr vesels mutes dobums ietver veselus zobus, gļotādu un zobu balstaudus, tai skaitā smaganas un kaulaudus. Nereti pacientos novērojams izbrīns, kad tiek paziņots, ka zobu jutīgums vai kustīgums ir saistīts ar smaganu saslimšanām. Tas savukārt liecina par nepietiekamu mutes dobuma higiēnu un to, ka zobu higiēnists tiek apmeklēts neregulāri vai netiek apmeklēts vispār, uz ko norāda arī aptaujas dati. Eksperte uzsver, ka veseli zobu balstaudi ir priekšnosacījums labai zoba prognozei. Ja smagana ir iekaisusi, klāta ar aplikumu, gar smaganu malu sakrājušos aplikumu un smaganu kabatām, zobu prognoze pasliktinās un nereti kopā ar zobu problēmām kā citas sūdzības tiek minētas asiņojošas smaganas, slikta elpa, kā arī zobu jutīgums un kustīgums.

Profilaktiska vizīte pie zobārsta būtu jāieplāno vismaz reizi gadā, bet pie higiēnista – reizi gadā, bet ideālā gadījumā – reizi pusgadā. Atkarībā no pacienta individuālā stāvokļa higiēnists vizītes var noteikt biežāk, piemēram, reizi trīs vai četros mēnešos.

Kas ir centīgākie zobārsta un higiēnista apmeklētāji?

Analizējot datus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, redzams, ka viscentīgāk zobārstu un higiēnistu apmeklē sievietes, kā arī cilvēki ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni. Vismaz reizi gadā zobārstu apmeklē 43% sieviešu un 33% vīriešu, bet higiēnistu – attiecīgi 33% sieviešu un 21% vīriešu. Pēc izglītības līmeņa vismaz reizi gadā zobārstu apmeklē 46% aptaujāto ar iegūtu augstāko izglītību, vidējo vai vidējo speciālu izglītību ieguvušo respondentu vidū šis rādītājs ir 30%, bet pamatizglītību ieguvušo vidū – 22%. Tikmēr higiēnistu vismaz reizi gadā apmeklē 34% respondentu ar augstāko izglītību, 19% – ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 11% pamatizglītību ieguvušo respondentu.

Mutes dobuma veselība sākas mājās!

Foto: Freepik.com/ atlascompany

Laba mutes dobuma veselība sākas ar katra pacienta mutes dobuma kopšanas paradumiem un rutīnas ievērošanu. Regulāras un pareizas rūpes par mutes dobumu palīdz izvairīties no nopietnām problēmām un lielām izmaksām. Zobārste iesaka:

• divreiz dienā vismaz divu minūšu garumā zobi jātīra ar fluoru saturošu zobu pastu (pēc brokastīm un vakariņām);
• regulāri jāizmanto zobu diegs, kā arī ieteicams izmantot starpzobu birstītes, lai labāk notīrītu aplikumu vietās, kur zobu birste netiek klāt;
• jāēd veselīgi un sabalansēti, uzturā iekļaujot daudz augļu, dārzeņu un citu zobu un vispārējai organisma veselībai nepieciešamo produktu;
• no uztura jāizslēdz vai vismaz jāierobežo saldināto un gāzēto dzērienu lietošana, našķēšanās, pusfabrikāti, brokastu pārslas un saldie jogurti, jo tie satur daudz slēptu cukuru – ogļhidrātu, kas ir barības substrāts kariesu izraisošām baktērijām;
• jāierobežo kaitīgie ieradumi – smēķēšana un alkohols;
• jāseko līdzi un jārāda labs piemērs arī bērniem – viņi mācās no pieaugušajiem un pārņem gan ēšanas, gan mutes dobuma kopšanas paradumus.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, augustā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.