Aptauja: Katra ceturtā sieviete nepietiekami bieži apmeklē ginekologu
Rīga, 27.nov., LETA. Katra ceturtā sieviete nepietiekami bieži apmeklē ginekologu, liecina jaunākā "Mana Aptieka & Apotheka" Veselības indeksa dati.
Aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā ginekologu apmeklējuši 50% Latvijas sieviešu, pēdējoreiz pirms gada līdz diviem pie ginekologa bijuši 27% sieviešu, savukārt pirms trīs gadiem vai senāk - 23% sieviešu.
Kā norāda sertificēta ginekoloģe Vija Plūme, katrai sievietei pie ārsta būtu ieteicams doties reizi gadā, bet, ja sūdzību nav, pieļaujama arī vizīte vienreiz divos gados. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo informāciju, joprojām liela daļa sieviešu - katra ceturtā - ginekologu apmeklē nepietiekami bieži, pakļaujot savu veselību nopietnam riskam.
Saskaņā ar aptaujas datiem, negatīva tendence novērojama arī jaunu sieviešu ginekologa apmeklējuma regularitātē, jo katra 33.sieviete vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kad parasti tiek uzsākta un dzīvota aktīva dzimumdzīve, nekad nav bijušas pie speciālista.
Plūme norāda, ka jaunām sievietēm dzimumdzīve ir nebijusi pieredze, un šajā laikā jāvēršas pēc konsultācijas pie ārsta un jāveic profilaktiskas pārbaudes. "Tieši pacientēm šajā vecumposmā bieži esmu novērojusi neinformētību par to, kādu sūdzību gadījumos ir jānāk pie ārsta. Jebkāds diskomforts maksts apvidū, nieze vai dīvaini izdalījumi nav norma. Sievietēm šajā vecumā arī bieži tiek diagnosticētas dažādas infekcijas, nereti ielaistas, kas nozīmē, ka cilvēks ilgi dzīvojis ar šiem veselības traucējumiem, neliekoties ne zinis par ārstēšanu. Kad sieviete uzsāk un dzīvo aktīvu dzimumdzīvi, ir ļoti ieteicams pie ginekologa ierasties vismaz reizi gadā, bet jebkādu sūdzību gadījumā pie ārsta jāierodas nekavējoties," iesaka eksperte.
Vienlaikus viņa norādīja, ka, rūpējoties par veselību, liela nozīme ir informētībai un spējai ieklausīties savā organismā, un, ja novēroti kādi satraucoši simptomi, jādodas pie ārsta. Lai arī pacientu vidū ir daudz pozitīvu piemēru, ne visas sievietes vienmēr pietiekami apzinīgi seko līdzi veselības stāvoklim, proti, daļa sieviešu mēdz vieglprātīgi attiekties pret savu veselību, ne vien neapmeklējot ārstu, bet arī neievērojot sniegtos norādījumus, piemēram, ieteikumu veikt papildu pārbaudes un terapiju.
Ginekoloģe ar nožēlu atzīst, ka gadījumi, kad pacientēm diagnosticē onkoloģiskas saslimšanas, nav reti, turklāt ļoti bieži audzēji ir vēlīnās stadijās. Lai no nopietnajām slimībām izvairītos, ikvienai sievietei 25-70 gadu vecumā reizi trijos gados būtu jāveic dzemdes kakla pārbaude, bet 50-68 gadu vecumā - krūšu pārbaude reizi divos gados. "Lai arī sievietes saņem valsts uzaicinājuma vēstules šīs pārbaudes veikt, ne visas diemžēl atnāk. Pašas pieredzē bijuši arī gadījumi, kad paciente sūdzas par simptomiem, kas var liecināt par vēzi, bet man viņa jāpierunā veikt pārbaudes. Satraucoši nenopietna tā attieksme dažkārt," skaidroja ārste.
Tāpat Veselības indeksa dati rāda, ka pēc 45 gadu vecuma samazinās ginekologa apmeklējuma regularitāte. Sieviešu 45-54 gadu vecumā vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 45%, bet 55-74 gadu vecumā - 35%.
Indeksa rezultāti norāda uz korelāciju starp ienākumu līmeni un ginekologa apmeklējumu, proti, ja sieviešu ar augstiem ienākumiem vidū pēdējā gada laikā pie speciālista bijuši 63%, tad sieviešu ar zemiem ienākumiem starpā - tikai 33%.
Plūme, komentējot šo tendenci, uzsver, ka ne vienmēr patiesais iemesls ir līdzekļu trūkums. "Skaidrs, ka privātpraksēs pakalpojumi nav lēti, tomēr ir pieejami arī valsts apmaksātie. Jā, šajā gadījumā var nākties gaidīt rindā, taču pārāk bieži ir gadījumi, kad pacients neierodas arī uz valsts apmaksātu vizīti. Gadījies arī pieredzēt, ka pacientes atsakās no terapijas vai papildu analīzēm, jo nevēlas tam atvēlēt līdzekļus - tā vietā tos iegulda, piemēram, ceļojumā. Attieksmes jautājums ir pamatā un gribētos novēlēt sievietēm iemācīties par prioritāti noteikt savu veselību," uzsver ginekoloģe.
Aptaujā atklājies, ka arī pilsētās dzīvojošas sievietes pie ginekologa dodas biežāk. Piemēram, rīdzinieču vidū pēdējā gada laikā pie ginekologa bijuši 54% aptaujāto, bet citās pilsētās dzīvojošo vidū - 52%. Tikmēr lauku apvidū dzīvojošo sieviešu starpā ginekologu pēdējā gada laikā apmeklējuši vien 42%.
Arī Plūme atzīst, ka pilsētās ginekologu pieejamība ir lielāka, taču norāda, ka speciālistu Latvijā ir pietiekami daudz, lai ginekologs būtu pieejams ikvienai - ja ne konkrētā ciematā, tad tuvākajā pilsētā.
"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Jaunākajā aptaujā, kas veikta šā gada aprīlī, aptaujāti 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
