Aptauja: Iedzīvotāji par prestižāko profesiju Latvijā uzskata ārsta profesiju
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Savukārt paši ārsti savas profesijas prestižu novērtējuši pieticīgāk, vienlaikus atzīstot, ka aizvadītajos 10 gados notikušas pozitīvas izmaiņas.
Lai pirms 9. Latvijas Ārstu kongresa noskaidrotu, ko pēc teju trijiem Covid pandēmijā pavadītiem gadiem domā un kādas nākotnes perspektīvas saskata Latvijā praktizējoši ārsti, kā arī uzzinātu pacientu viedokli par veselības aprūpes kvalitāti un ārstu darbu, jūlijā un augustā tika īstenota plaša aptauja.
“Aptaujā iedzīvotājiem arī tika jautāts, cik, viņuprāt, var uzticēties dažādu profesiju pārstāvjiem. Ārsti un māsas bauda nedalītu iedzīvotāju uzticību, tā tikai statistiskās kļūdas ietvaros atpaliek no uzticības līmeņa, ko sabiedrībā bauda inženieri un arhitekti. Savukārt niecīga uzticēšanās ir politiķiem, ierēdņiem un arī tiesnešiem. Turklāt iedzīvotāju uzticēšanās ārstiem dinamika ir izteikti pozitīva, kas vēlreiz apliecina ārstu kā viedokļu līderu lomu sabiedrībā,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Autors: Toms Norde
Ar SKDS iedzīvotāju un ārstu aptaujas rezultātiem 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies no 21. līdz 24. septembrim Rīgā, tiks iepazīstināta plašāka sabiedrība un īpaši diskutēts arī plenārsēdē "Ārstu un pacientu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā. Profesionalitātes un medicīnisko kļūdu cēloņsakarības”. Aptauju īstenoja pētījumu centrs SKDS, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1187 ārstus. Aptaujas anketā tika iekļauti gan aktuālie jautājumi, gan jau iepriekšējās aptaujās uzdotie, nodrošinot iespēju salīdzināt šī gada vērtējumus ar 2013. un 2017. gada aptauju rezultātiem.
Autors: Toms Norde
Viena no aptaujas tradicionālajām sadaļām bija veltīta ārsta profesijas prestiža noskaidrošanai, kā arī ārstu profesionālās apmierinātības mērīšanai. Aptaujā ārsti tika lūgti novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas. Līdzīgi kā 2013. un 2017. gadā, arī šoreiz TOP3 prestižāko profesiju vidū ārsti ierindoja - arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas. Ārsti savas profesijas prestižu 10 baļļu skalā novērtējuši ar 6,93, kas vienlaikus ir būtiski augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās un rada pamatu piesardzīgam optimismam. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko. Tikai tad seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji.
Autors: Toms Norde
“Sabiedrības novērtējums, protams, ka ir ļoti svarīgs, bet liela nozīme ir arī paša ārsta apmierinātībai ar savām profesionālajām izvēlēm. Joprojām 75% ārstu arī tagad izvēlētos to pašu profesiju, bet tikai 9% ir vīlušies savā izvēlē, bet 15% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Īpaši priecē fakts, ka šo rezultātu nav ietekmējusi smagā Covid pandēmijas pieredze, apliecinot, ka ārsta profesiju izvēlas cilvēki ar skaidru misijas apziņu un augstu psiholoģisko noturību arī smagās krīzes situācijās. Savukārt, ja runa ir par bērnu profesionālajām izvēlēm. 57% ārstu saviem bērniem ieteiktu kļūt par ārstu, bet 35% - neieteiktu. Pozitīvi vērtējams, tas, ka kopš iepriekšējām aptaujām būtiski audzis to ārstu skaits, kas savam bērnam novēlētu sekot vecāku pēdās. Tas dod pamatu optimismam, ka ārstu dinastijas Latvijā ir uz palikšanu,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
Salīdzinot ar 2017. un 2013. gadu, ir būtiski pieaudzis to ārstu skaits, kas uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī uzlabojušies darba apstākļi. Ja vēl 2017. gadā darba algu par pienācīgu novērtēja tikai 14% respondentu, tad šogad tie jau ir 29% aptaujāto ārstu. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.
Pēc Covid pandēmijas teju trim gadiem svarīgi bija noskaidrot, kā savu darba slodzi, fizisko un garīgo veselību novērtē paši ārsti, kas visu šo laiku bijuši pakļauti paausgtinātam stresam un pārslodzei. Aptaujas dati parāda, ka dramatiski pieaudzis pacientu skaits, ar ko ārsts kontaktējas ikdienā - vienas nedēļas laikā. Šogad vidēji tie ir 80 pacienti, bet vēl 2017. gadā tie bija 66 pacienti nedēļā.
Autors: Toms Norde
Tāpat aptauja parāda, ka joprojām ārsti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, bet 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās! Tikai 43% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta. Šie dati uzkstāmi parāda, ka Latvijā hroniski trūkst ārstu, kas arī rada papildus epidemioloģiskās drošības riskus.
Joprojām “izdegšana” darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa. Un 10 gadu laikā, kopš tiek īstenotas aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām katrs trešais ārst jeb 35% bieži satsopas ar “izdegšanu”, bet 53% - dažkārt. Tikai 9% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar “izdegšanu” darbā.
Pirmo reizi aptaujā tika noskaidrots, kā iedzīvotāji un ārsti novērtē Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā kopumā labu Latvijas veselības aprūpes sistēmu novērtējuši tikai 13% ārstu un 17% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 28% ārstu un 32% iedzīvotāju.
Jau gadiem Latvijā tiek runāts par medicīniska rakstura kļūdām un to dekriminalizāciju, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpēc aptaujā pirmo reizi gan ārstiem, gan iedzīvotājiem tika jautāts, kā viņi redz šo jautājumu. Tikai 26% ārstu uzskata, ka medicīnisko kļūdu cēlonis ļoti bieži ir ārsta neprofesionalitāte un nekompetence, aptaujātie ārsti sliecas domāt, ka biežāk pie medicīniska rakstura kļūdām ir vainojamas drošas ārstniecības sistēmas trūkums, kā arī zemā pacientu veselības pratība un gaidas, ka ārstēšana vienmēr dos 100% pozitīvu rezultātu. Vienlaikus viņi atzīts, ka pacienti ļoti bieži ir arī izprotoši, ja redz godīgu mediķu attieksmi. Pacientu izpratni apliecina arī atbildes uz jautājumu "Vai, jūsuprāt, Latvijā ir nepieciešams atbrīvot ārstus no kriminālatbildības par netīšām medicīniskām kļūdām". Kopumā apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 46% iedzīvotāju, bet nē teikuši 39% respondentu.
Par 9. Latvijas Ārstu kongresu un tā vēsturi
Autors: Toms Norde
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress no 21. līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Rīgā, pulcējot vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīs vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu.
Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.
Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZA svinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde “Mūsu ceļš medicīnā - zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs".
Kongresa ietvaros notiks arī Kristas Vāveres un Kaspara Gobas dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Savukārt ceturtdien, 22. septembrī, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Daniels Pavļuts. Šajā dienā notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā. Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi - “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēs tā 10. jubileju.
9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste - infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.
Foto autors: Toms Norde
