Aptauja: Divas trešdaļas ārstu e-veselības dēļ spiesti ilgāk strādāt ar dokumentiem
Rīga, 19.jūn., LETA. Aptuveni divas trešdaļas jeb 67% ārstu līdz ar e-veselības ieviešanas ir spiesti ilgāk strādāt ar dažādiem dokumentiem, bet tikai 16% ārstu patērētais darba laiks ar dažādiem dokumentiem ir samazinājies, liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS aprīļa beigās un maija sākumā veiktā aptauja "Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu".
Pēdējās divās nedēļās pirms aptaujas veikšanas ar būtiskiem e-veselības sistēmas traucējumiem nebija saskārušies tikai 16% ārstu, 16% ārstu ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem bija saskārušies desmit un vairāk reizes, 3% - astoņas, deviņas reizes, 6% - sešas, septiņas reizes, 14% - četras, piecas reizes, 26% - divas, trīs reizes, bet vienu reizi divu nedēļu laikā ar sistēmas darbības traucējumiem bija saskārušies 15% ārstu.
Ne tikai ārsti nereti ir neapmierināti ar e-veselības sistēmas darbību, jo par grūtībām saņemt zāles pret e-recepti e-veselības problēmu dēļ sūdzējušies arī viņu pacienti. Tikai 27% aptaujāto ārstu nav saņēmuši sūdzības no pacientiem, vienlaikus 33% ārstu sūdzības saņēmuši četras un vairāk reizes. Vienu līdz trīs reizes pacienti sūdzējušies par grūtībām 26% ārstu.
Aptaujā ārstiem tika uzdots jautājums par to, kā darbs ar e-veselību kopumā mainījis darbā patērēto laiku ar dažādiem dokumentiem. Lielākā daļa ārstu jeb 67% norādījuši, ka e-veselība palielinājusi šī darba apmēru, tostarp 35% uzskata, ka darba apmērs palielinājies ievērojami. 16% ārstu norādījuši, ka patērētais laiks ar dažādiem dokumentiem samazinājies, bet 12% ārstu darba apmērs nav mainījies.
Vienlaikus aptaujā atklājies, ka 56% ārstu e-veselības dēļ nācies strādāt ilgākas darba stundas, 36% - samazinājies pacientiem veltītais laiks, bet 27% - nācies samazināt kādām citām darbībām iepriekš veltīto laiku.
Iepriekš plaši izskanējušas ārstu bažas par to, ka e-receptes izrakstīšana sistēmā prasa pārāk ilgu laiku, un aptaujā šīs bažas apstiprinājušās. Vienas kompensējamo medikamentu receptes izrakstīšana lielākajai daļai jeb 51% ārstu prasa vairāk laika nekā parastās receptes izrakstīšana, 28% ārstu – tas prasa mazāk laika, bet 18% ārstu - tikpat daudz laika.
Aptaujā ārstiem tika uzdots novērtēt arī e-veselībā sagatavojamo dokumentu sagataves - 48% ārstu uzskata, ka e-receptes nav loģiskas, pārdomātas un pārskatāmas, kā rezultātā ārstiem jāveic kādas liekas darbības, bet 37% ārstu par šādām uzskata arī e-darbnespējas lapas.
Uz jautājumu, kā kopumā ārsti vērtē savas prasmes strādāt ar datoru, tikai 6% ārstu savas datorprasmes vērtē kā sliktas un ļoti sliktas. Lielākā daļa jeb 60% ārstu savas prasmes sauc par labām vai pat teicamām. 32% ārstu savas prasmes vērtē kā viduvējas, bet 2% ārstu bija grūti pateikt, kādas ir viņu prasmes darbā ar datoru.
Aptaujā arī atklājies, ka 66% ārstu Latvija darbā strādā ar e-veselības sistēmu, bet pārējie nestrādā. No tiem, kuri strādā ar e-veselību lielākā daļa jeb 66% strādā ar sistēmu katru darbadienu, 15% - trīs līdz četras reizes nedēļā, bet pārējie reizi vai divas nedēļā un retāk.
Vienlaikus aptaujā noskaidrojies, ka saistībā ar e-veselību ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) kontaktējušies 57% ārstu, no tiem 54% ārstu NVD atbalstu vērtē kā teicamu un labu, 31% - kā viduvēju, bet 13% - kā sliktu vai ļoti sliktu.
Aptaujā "Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu" piedalījās 2944 ārsti.
