Aptauja: daļai Latvijas sieviešu trūkst zināšanu par ilgdarbīgu kontracepciju
Latvijā sievietes vecumā līdz 30 gadiem vērtē sevi kā zinošas par iespējamām izsargāšanās metodēm (88%), tomēr mazāka izpratne ir tieši par ilgdarbīgas kontracepcijas veidiem (71 %), norāda š.g. februārī veiktā Bayer aptauja. Tikai katrai sestajai ir būtisks izsargāšanās metodes darbības ilgums.
Kontracepcijas izvēli 20 līdz 30 gados galvenokārt nosaka tās efektivitāte (55%), pēc tam seko tās lietošanas ērtums (41%) un pašsajūta (43%). Neskatoties uz to, lielāko popularitāti vecumā no 20 līdz 30 gadiem gūst tādu kontracepcijas metožu izmantošana kā prezervatīvi (44%) un pārtrauktais dzimumakts (28%). Lai gan šajā vecuma grupā vērojama visaugstākā seksuālā aktivitāte (74 % ir regulāra dzimumdzīve vismaz reizi nedēļā), trešais populārākais kontracepcijas veids, ko izmanto 13% sieviešu, ir orālā kontracepcija. Ilgdarbīgas kontracepcijas metodes izvēlas vien 6% Latvijas sieviešu. Turklāt vecumā no 20 līdz 30 gadiem šis rādītājs ir trīsreiz zemāks – tikai 2 % pielieto ilgdarbīgas kontracepcijas metodes.
"Šie cipari ieskicē tendenci izmantot ātras, nereti mazāk efektīvas vai riskantākas kontraceptīvās metodes. Dažiem nepatīk plānot, daži nevēlas pamēģināt inovatīvās un drošas metodes, aizbildinoties ar bailēm par potenciālām blakusparādībām. Tāpat jāatgādina, ka var kombinēt vairākas izsargāšanās metodes, lai paaugstinātu kontraceptīvo drošību," datus komentē Latvijas Universitātes profesore, praktizējoša ginekoloģe Dr. Ilze Vīberga
Arī pasaules tendence ir tāda, ka ilgdarbīgas kontracepcijas metodes izvēlas retāk – vidēji 3% sieviešu. Nesen veiktā pētījumā2 konstatēts, ka, kliedējot nepareizus priekšstatus par ilgdarbīgas kontracepcijas metodēm, būtiski samazinātos neplānotu grūtniecību skaits (patlaban 41% visā pasaulē ) un kontracepcijas izmaksas ilgtermiņā , ,7.
Pēc ginekoloģes Guntas Frīdenbergas novērojumiem ilgdarbīgas kontracepcijas popularitātes zemais rādītājs daļēji pamatojams ar to, ka mūsdienu sieviešu vidū joprojām izplatīti vairāki aplami priekšstati par tās ietekmi. Biežākās šaubas ir saistītas ar potenciālo svara pieaugumu, ietekmi uz auglību, iespējamu mēnešreižu pazušanu, nopietna iekaisuma draudiem un ilgdarbīgas izsargāšanās metodes varētu būt pārāk dārgas. Ginekologa pienākums ir izskaidrot ikvienas kontracepcijas metodes ietekmi un lietošanas praktisko pusi. Tādēļ svarīgi savas individuālas kontracepcijas metodes izvēlē vispirms konsultēties ar savu ārstu.
Tieši 3/4 sieviešu Latvijā atzinušas, ka izsargāšanās metodes izvēlē pārliecinoša loma ir konsultējošam ginekologam, ar kuru kopā tiek izvēlētā katram vecumam un dzīvesveidam piemērota metode. 10 % uzticas pozitīvam atsauksmēm, un vecumā no 20 līdz 30 gadiem sievietes ieklausās arī draudzeņu vai paziņu ieteikumos (9%).
Taujātas par dzīves svarīgākajiem lēmumiem un to pieņemšanu, sievietes vecumā no 20 līdz 30 gadiem atklāja, ka pirmajā vietā ir ģimenes un bērnu plānošana (51%). Tikai pēc tam seko karjera (43%), atbrīvošanās no kaitīgiem ieradumiem (20%) un pārmaiņas ārējā izskatā (13%). Lēmumi, ko sievietes noteikti nevēlētos pieņemt, ir kredītsaistības (59%), aborts (47%), kā arī plastiskās operācijas izskata uzlabošanai (42%). Teju tikpat nepieņemama ir ģimenes un attiecību ziedošana karjeras vai izglītības dēļ (37%).
Par aptauju
Aptauju par sieviešu kontracepcijas metožu izvēli realizējusi pētījumu aģentūra Omnicom Media Group sadarbībā ar Bayer š.g. februārī, aptaujājot 501 sievieti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
