Ādas veselība pēdējos gados ir kļuvusi par “karstu” tematu, jo puse pieaugošo cieš no aknes tādā vai citādā formā [1] un vēl 10% - no atopiskā dermatīta.[2] Savukārt, sausa āda ir ļoti izplatīta problēma apkures sezonā. "Ādas problēmas rada daudzi faktori. Viens no tiem, par kuru mēs bieži aizmirstam, ir uzturs. Ārstēšana ir ne tikai ārsta kabinetā, bet arī šķīvī! Jāparūpējas par pietiekamu omega-3 daudzumu uzturā, jo šīs taukskābes veicina aknes, atopiskā dermatīta un hiperpigmentācijas samazināšanos. Lai to nodrošinātu, nepieciešams pietiekamā daudzumā ēst zivis un jūras veltes," saka uztura speciāliste un RSU pasniedzēja Ksenija Andrijanova.

“Problēmas ar ādu būtiski samazina dzīves kvalitāti. Cilvēki izjūt ne tikai fizisku, bet arī emocionālu diskomfortu, jo akne un atopiskais dermatīts (sarkani, zvīņaini un niezoši plankumi) galvenokārt parādās uz sejas. Daudziem šķiet, ka šīs ir retas slimības, taču velti. Rietumu pasaulē no aknes cieš aptuveni puse pieaugušo, [3] turklāt biežāk – sievietes, bet no atopiskā dermatīta (turpmāk – AD) – līdz 10% pieaugušo un 15-30% bērnu, [4]” stāsta pasniedzēja.

Uztura uzlabošana var palīdzēt uzlabot ādas stāvokli: saslimšanas gadījumā uztura uzlabošanu ir svarīgi kombinēt ar atbilstošu ārstēšanu. Ja tā ir tikai sausa āda apkures dēļ, jums nav nepieciešami dārgi krēmi - jums vienkārši jāsakārto uzturs, jo jaunākie pētījumi atklāj: būtiski uzlabot ādas stāvokli var tāda vienkārša lieta kā organismam pietiekami taukskābju omega-3 līmenis. Taču Latvijas iedzīvotāji dienā vidēji lieto desmit gramus zivju un jūras velšu. Tie ir 70 grami nedēļā, taču jābūt vismaz 360 gramiem. Tas ir piecas reizes mazāk nekā nepieciešams! 

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa (37%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar pārtiku uzņem pietiekami daudz omega-3, tādēļ nedomā par papildu zivju eļļas lietošanu vai zivju apjoma palielināšanu uzturā. Tāpat parasti cilvēki saista zivju eļļas vērtību ar imunitāti, sirds un smadzeņu veselību, taču nekad neaizdomājas par tās noderīgumu mūsu ķermeņa lielākajam orgānam – ādai. 46% Latvijas iedzīvotāju zina, ka omega-3 taukskābes ir svarīgas imunitātei, 27% zina par tās nozīmi smadzenēm un prāta spējām, taču attiecīgi tikai 10% un 15% zina par pozitīvu ietekmi uz paaugstinātu asinsspiedienu un insulta un infarkta riskiem. [5]

Ar kādām ādas problēmām palīdz cīnīties zivju eļļa?

1. Ekzēma vai atopiskais dermatīts, kas izraisa niezi un ādas lobīšanos. Turklāt āda mēdz plaisāt un asiņot;
2. Akne – pinnes un cistas, bieži ļoti sāpīgas;
3. Hiperpigmentācija – tumšas ādas zonas, kas rodas paaugstinātas melanīna izstrādes rezultātā. Hiperpigmentācijai ir daudz iemeslu, tostarp:

• hormonālās izmaiņas,
• ultravioletais starojums,
• novecošanās,
• ādas traumas,
• ārstnieciski preparāti, kas izraisa paaugstinātu jutīgumu pret saules gaismu.

Kā darbojas zivju eļļa? EPA un DHA taukskābes, ko satur zivju eļļa, nomāc iekaisuma procesus, tas labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli. [6] Ir pierādījumi, ka tās arī samazina sausas ādas izraisīto niezi, tas ir aktuāli gan cilvēkiem, kas sirgst ar AD, gan arī tiem, kam ir aknes. [7] Neliels, taču ticams pētījums ir parādījis, ka omega-3 uzņemšana desmit nedēļu laikā samazina pinnes. [8]

“Ja runājam par hiperpigmentāciju, tad omega-3 iedarbības mehānisms ir šāds: tā var minimizēt brūču infekcijas un paātrināt dzīšanu, tas ir noderīgi ādas traumu izraisītos hiperpigmentācijas gadījumos. Tāpat tā bremzē melanīna izstrādāšanos un efektīvi nomāc iekaisumus, kurus ir radījusi ultravioleto staru iedarbība (saules izraisīti apdegumi, iedegums). Tie ir ļoti raksturīgi Latvijas iedzīvotājiem, jo mēs bieži aizmirstam par saules aizsarglīdzekļiem, tostarp losjoniem,” skaidro RSU pasniedzēja.

Kā uzņemt omega-3? Ja jaunajā gadā vēlies iegūt veselu ādu, sāc nevis ar dārgu krēmu vai maksas vizīti pie dermatologa, bet gan ar sava uztura sakārtošanu. Augsts omega-3 līmenis ir jebkurās treknās zivīs, nav obligāti jāskatās uz dārgām sugām, piemēram:

• makreles,
• siļķes (svaigas, nemarinētas),
• laša vai foreles vēderiņi (parasti izmanto zivju zupai),
• skumbrijas,
• anšovi (no tiem tiek ražota ļoti kvalitatīva zivju eļļa, jo tādās mazās zivtiņās nav smago metālu un citu kaitīgu vielu).

Ja zini, ka neizdosies ēdienkartē ieviest 300 gramu zivju nedēļā, izvēlies citu taukskābju omega-3 avotu.

“Tā kā dienā ir jāuzņem 1000 mg omega-3 taukskābju, aptiekās iesaku meklēt zivju eļļu ar vislielāko vērtīgo vielu koncentrāciju. Diemžēl mēs bieži izvēlamies preparātus, balstoties uz to cenu, nevis noderīgumu. Taču, lai iegūtu pozitīvu efektu, nepietiek vienkārši iedzert vitamīniņu – ir jāuzņem nepieciešamais EPA un DHA skābju daudzums. Izvēlieties zivju eļļu ar maksimāli iespējamo EPA un DHA koncentrāciju (bet šim faktoram, saskaņā ar "Norstat" [9] veikto aptauju, uzmanību pievērš tikai 12% Latvijas iedzīvotāju, turpretī 22% izvēlas vai nu vispopulārāko zīmolu, vai arī vislētāko produktu), lai viena tablete vai karotīte, iespējams, pat puskarotīte ļautu uzņemt nepieciešamo devu vērtīgo vielu. Esmu redzējusi preparātus, kuri satur tik maz omega-3 taukskābju, ka nepieciešamās normas iegūšanai dienā būtu jādzer desmit kapsulu,” komentē RSU pasniedzēja.

Jaunajā gadā esiet veseli un skaisti!