Eksperti: Atopiskā dermatīta pacientu diskriminācija ir jānovērš
Raksta autors: Māris Bukovskis, Latvijas Alergologu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Pieaugošā saslimstība ar atopisko dermatītu būtiski samazina pacientu darbspēju un dzīves kvalitāti, tādēļ svarīgi, lai arī Latvijā, tāpat kā citās attīstītajās valstīs, tiktu nodrošināta mūsdienīga ārstēšana un jaunāko medikamentu pieejamība, seminārā “Jaunas iespējas atopiskā dermatīta ārstēšanā” atzina nozares vadošie mediķi.
Atopiskais dermatīts ir hroniska ādas iekaisuma slimība, kurai raksturīgi ādas bojājumi un neciešama nieze dažādās smaguma pakāpēs, un ar to slimo 15–30% bērnu un 2–10% pieaugušo.
Kā norādīja Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Ilona Hartmane, patlaban medikamenti lokālai terapijai tiek kompensēti tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, lai gan pastāv inovatīvas iespējas ārstēt vidēji smagu un smagu atopisko dermatītu visās vecuma grupās, nodrošinot ilgtermiņa rezultātu un būtiski uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti. Tajā pašā laikā, piemēram, psoriāzes pacientiem medikamenti tiek kompensēti, atopiskā dermatīta pacientiem nonākot diskriminējamo stāvoklī, jo šīs abas ādas slimības ir salīdzināmas to izpausmē.
Savukārt bērnu ārste, alergoloģe un pneimonoloģe Ieva Cīrule atzina, ka atopiskais dermatīts vissmagāk ietekmē tieši bērnus un jauniešus, kuriem ādas stāvokļa dēļ samazinās pašnovērtējums, spēja apgūt mācību vielu, turklāt stiprākos medikamentus potenciālo blakņu dēļ tie nemaz nedrīkst lietot. “Atopiskais dermatīts ģimenes ietekmē daudz nelabvēlīgāk, nekā, piemēram, diabēts. Prakse pierāda, ka šīs slimības ietekmē izjūk ne viena vien ģimene, jo ne visi ilgtermiņā var izturēt bērna kasīšanos un negulētas naktis.” Tādēļ ļoti būtiska ir jaunāko terapiju pieejamība, kurām konstatēts arī mazāk blakņu.
Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes asociētais profesors Māris Bukovskis vērsa uzmanību uz to, ka depresijas risks, ja slimība netiek kvalitatīvi ārstēta, palielinās vairāk nekā divas reizes, tāpat būtiski palielinās aptaukošanās, sirds slimību un pārtikas alerģijas risks. “Diemžēl apkārtējā vide un dzīvesveida izmaiņas, kādas piedzīvojam, atstāj ietekmi uz šīs slimības izplatību. Saslimstība pēdējo desmitgažu laikā ar atopisko dermatītu pasaulē ir palielinājusies divas trīs reizes.” Profesors norādīja, ka smagos atopiskā dermatīta gadījumos, kad nelīdz tradicionāla sistēmiskā hormonālā terapija, ārstēšanu nepieciešams turpināt ar bioloģiskiem medikamentiem vai citu mērķterapiju, kas ir gan pierādījusi savu efektivitāti, gan kam ir ievērojami mazāk blakņu, salīdzinot ar hormonālo terapiju.
Semināra moderators Dr. med. Romualds Ražuks, Latvijas Universitātes pētnieks, apliecināja, ka pasākuma laikā izskanējušie priekšlikumi tiks iesniegti Veselības ministrijas pārstāvjiem un citiem lēmumu pieņēmējiem veselības politikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk panāktu atopiskā dermatīta pacientu stāvokļa uzlabojumu. Mērķis ir panākt lielāku kompensāciju atopiskā dermatīta ārstēšanai, gan kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot jaunus, bioloģiskos medikamentus, gan paplašinot pacientu grupas, kam tiek nodrošināta zāļu kompensācija, iekļaujot arī pieaugušos pacientus.
Latvijas Alergologu asociācijas, Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrības un Latvijas Venerologu asociācijas rīkotā semināra mērķis bija iepazīstināt ārstus, lēmumu pieņēmējus medicīnas politikas jomā un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus ar atopiskā dermatīta pacientu stāvokli un jaunām šīs slimības ārstēšanas iespējām.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
