Vērtējot savas spējas apstrādāt virspusēju brūci (nobrāzums, iegriezums, vieglas pakāpes apdegums), 95% Latvijas iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā to spētu veikt (56% spētu, 39% drīzāk spētu). Vien 4% atzinuši, ka to veikt nespētu (3% drīzāk nē, 1% nē), bet 1% nesniedza konkrētu atbildi. Tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Kā stāsta "BENU Aptiekas" farmaceite Ilze Priedniece, iedzīvotāji, kas dodas uz aptieku, ir zinoši, īpaši sievietes, kas visbiežāk ģimenē iegādājas visu mājas aptieciņai un ģimenes locekļu ārstēšanai nepieciešamo. Aptiekā pavasarī jautājums par dezinfekcijas līdzekļiem un pārsienamajiem materiāliem brūču aprūpē kļūst aktuāls ik gadu, jo atsākas āra sporta aktivitātes – braukšana ar skrituļslidām, skrituļdēliem, riteņiem, arī dārza darbi, dažādi apkārtnes sakopšanas darbi, remontdarbi vai vienkārši jaunās kurpes noberzušas kāju.

Īpaši bērniem līdz ar silto laiku biežāk raksturīgi nobrāzumi, piemēram, braucot ar riteni vai skrituļslidām, cieš ceļi un elkoņi. Tādēļ vienmēr jāatceras par drošību sportojot, jālieto ceļu un elkoņu aizsargi un ķivere.

Kā pareizi apkopt nelielas brūces?

Pirmais, kas jādara, apkopjot brūci – to nepieciešams attīrīt no netīrumiem, izskalot un dezinficēt, stāsta klīniskā farmaceite. Vispirms brūci vajag iztīrīt ar tīru ūdeni vai ūdeni un ziepēm, kā arī var skalot ar fizioloģisko šķīdumu. Nelielu noberzumu un brūču apstrādei izmanto dezinficējošos šķīdumus (tie satur cetilpiridīna hlorīdu, oktenidīnu),  kas pieejami ērti lietojamu spreju veidā.

Brūču apstrādei neiesaka lietot ūdeņraža peroksīda un spirtu saturošos šķīdumus, jo tie lokāli var darboties kairinoši, bojājot audus un kavējot dzīšanu. Tāpat tas nav ieteicams tādēļ, ka, lietojot krāsvielas saturošus spirta šķīdumus (jods, briljantzaļais), nevarēs novērtēt, kā dzīst brūce un vai nav iekaisuma pazīmju. Savukārt ūdeņraža peroksīda šķīdumu lieto tikai ļoti netīru brūču attīrīšanai un dezinfekcijai.

Lai aprūpētu brūces, var izmantot dzīšanu uzlabojošus gelus un krēmus  (satur oktenidīnu, dekspantenolu, hialuronskābi vai citas vielas). Savukārt, lai pasargātu brūci no netīrumiem un baktērijām, pārsiešanai noderēs dažādu izmēru plāksteri vai lielākām brūcēm – marles saite un salvetes. Brūču apkopšana ir jāveic katru dienu, sekojot līdzi to dzīšanai.

Nobrāzumiem un iegriezumiem var izmantot arī brūču aerosolus ar sudrabu un citām sastāvdaļām, piemēram, hialuronskābi. Sudrabs darbojas antibakteriāli, bet hialuronskābe mitrina un veicina dzīšanu.

Pareizā plākstera izvēle

Foto: Freepik.com/ freepik

Plāksteri var būt pieejami ļoti dažādos izmēros, sterili, elpojoši, hipoalerģiski, mīksti un elastīgi, kas uzsūks izdalījumus no brūces, stāsta farmaceite. Ir pieejami plāksteri stingrākai fiksācijai brūcēm uz pirkstiem. Plāksteru izvēle ir plaša – nesamitrināmi, caurspīdīgi, izturīgi no biezāka auduma, dažādās krāsās – balti, brūni, bet bērniem – ar zīmējumiem, kas ārstēšanu dara patīkamāku. Plāksteros marles slānis var būt speciāli apstrādāts, lai tas neliptu pie brūces, vai piesūcināts ar antiseptisku šķīdumu – bieži izmanto benzalkonija hlorīdu vai arī alvejas ekstraktu.  Arī marles saites un salvetes pieejamas dažādos izmēros, bet pārsēja fiksēšanai izmanto lentveida plāksterus rullīšos.

Ir arī pieejami plāksteri aerosola veidā, ko uzsmidzina uz ādas, lai aizsargātu un dziedētu nelielas virspusējas brūces, vai līmveida plāksteri saplaisājušai roku un pēdu ādai, kas pēc uzklāšanas pārklāj ādu ar elastīgu plēvīti. Savukārt, ja pavasarī sāk nēsāt jaunus apavus un ir parādījušās tulznas, vislabāk līdzēs speciālie prettulznu plāksteri ar hidrokoloīda slāni, kas mazina sāpes, pasargā no berzes, novērš tālākus bojājumus, kā arī veicina dzīšanu. 

Ar lielākām brūcēm – pie mediķa!

Ja brūce ir dziļa, plaša vai ir spēcīga asiņošana, ir gūtā smaga trauma – nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Tāpat vienmēr šaubu gadījumos par traumas vai brūces nopietnību ir jākonsultējas ar ārstu.  Arī ja brūce struto, ir apsārtusi, novēro pietūkumu, sāpes, kļūst karsta, parādās izdalījumi un citas sūdzības, nepieciešams vērsties pie mediķa, uzsver farmaceite. Jāņem vērā, ka brūču dzīšanu ietekmē veselības stāvoklis, lietotie medikamenti, hroniskas saslimšanas, piemēram, diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas – šādos gadījumos nepieciešams vērsties pie speciālista pēc padoma.

Veselības monitorings veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 75 gadiem.