Aptauja: 91% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši

Latvijas iedzīvotāju vidū sēņošana ir populāra nodarbe, un absolūti lielākā daļa –  91% no „Mēness aptiekas” un  pētījumu aģentūras „Norstat” veiktās aptaujas dalībniekiem – apstiprinājuši, ka vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši. Turklāt 28% ir tik aktīvi sēņošanas cienītāji, ka izmanto katru iespēju doties uz mežu pēc sēnēm.

Starp tiem, kuri izmanto katru iespēju sēņot, 30% ir sievietes un 25% vīrieši. Sēņošana populārākā ir starp Vidzemes iedzīvotājiem – 42% apgalvojuši, ka izmanto katru iespēju sēņot, 33% Latgales, 30% Zemgales, 28% Pierīgas un Kurzemes un tikai 20% starp Rīgas iedzīvotājiem. Aktīvākie sēņotāji ir vecumā no 50-74 gadiem, bet vismazāk to, kuri izmanto katru iespēju sēņot, ir vecumā no 18-29 gadiem.

“Latvijā ir raksturīgi, ja sēņošana ģimenē ir populāra, tad zināšanas par ēdamajām sēnēm un labākajām sēņu vietām tiek veiksmīgi nodotas nākamajām paaudzēm. Ir pieejami arī informatīvi materiāli, grāmatas. Sēņošana veselībai ir laba aktīvā atpūta, jo cilvēks vairākas stundas atrodas svaigā gaisā, aktīvi staigā, prieks par atrastajām sēnēm veicina endofrīnu izstrādāšanos organismā, tādējādi arī veicinot imunitāti un mazinot stresu. Tomēr jārēķinās, ka tā ir arī papildu slodze organismam, un katram jāizvērtē savi spēki – meža reljefā, visticamāk, būs kāpumi un kritumi, vajadzēs tikt pāri kādam nokritušam kokam vai grāvim u.tml. Sēņotājam līdzi noteikti vajadzētu būt dzeramajam ūdenim, kādam enerģijas avotam, medikamentiem, ko lieto ikdienā, iespējams, noderēs arī plāksteris. Noteikti par došanos konkrētā mežā ir jāpabrīdina tuvinieki, draugi vai kaimiņi un līdzi jāņem pilnībā uzlādēts mobilais tālrunis. Apģērbam vajadzētu būt vieglam un ērtam, tādam, kas pasargā no ērcēm, atbilstoši jāsaģērbjas, ja ir lietains laiks,” atgādina  “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Aptaujā 50% respondentu apstiprinājuši, ka sēņo reti, savukārt 14% norādījuši, ka sēņojuši tikai pāris reizes dzīvē. Tādu sēņotāju visvairāk ir starp gados jaunākajiem respondentiem un rīdziniekiem.

“Pēc aptaujas datiem redzams, ka to, kuri nekad nav sēņojuši, visvairāk – 15% ir vecumā no 18-29 gadiem, kā arī Rīgā dzīvojošie – 11%. Savukārt 50% noradījuši, ka sēņo reti. Ja šādi cilvēki bez labām zināšanām par ēdamajām sēnēm tomēr izlemj doties sēņot, potenciāli viņiem ir lielākais risks grozā ielikt kādu neēdamu sēni un saindēties pašiem vai saindēt citus sēņu mērces baudītājus. Diemžēl arī tiem, kuri ir ilggadēji sēņotāji gadās saindēšanās, jo izlemts pamēģināt arī sēnes, kas ir līdzīgas, piemēram, kādai sociālajos tīklos tobrīd plaši apspriestai un ieteiktai sēnei. Ja par kādu sēni neesat 100% pārliecināti, ka tā ir ēdama, atstājiet mežā! Tāpat nevajadzētu iegādāties sēnes, ko paši nepazīstat. Ja tomēr saindēšanās notiek ar indīgām, bojātām vai nepareizi sagatavotām sēnēm, nekavējoties nepieciešama mediķu palīdzība!” uzsver farmaceits.

Kas labs sēnēs?

Pētījumi liecina, ka sēnes spēcina imūnsistēmu un pretiekaisuma iedarbības dēļ var palīdzēt astmas, artrīta un alerģijas gadījumā. Lielos daudzumos sēnes ēst gan neiesaka, jo to sastāvā esošo slāpekļa savienojumus dēļ tās organismam grūtāk pārstrādāt. Kādus vērtīgus vitamīnus un mikroelementus satur sēnes?

Sēnēs ir:

• maz kaloriju, tās ir bagātīgas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām;
• daudz mikroelementu – cinks, varš, fluors, kālijs, magnijs, dzelzs, nātrijs, sērs un hlors;
• A vitamīns (vairāk baravikās, gailenēs, rudmiesēs);
• B grupas vitamīni, sevišķi B3 vitamīns;  В1 vitamīna ziņā līdzvērtīgas graudaugiem;
• D vitamīna ziņā līdzinās sviestam.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gadā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.