Aptauja: 87% iedzīvotāju ir svarīgi ikdienā ievērot veselīgu uzturu
Rīga, 30.maijs, LETA. Ikdienā ievērot veselīgu uzturu ir svarīgi 87% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais "Maxima mazumtirdzniecības kompass".
Kaut arī trešā daļa respondentu (30%) norāda, ka veselīga dzīvesveida ievērošana ir sarežģīts un grūts process, tikpat daudz iedzīvotāju (30%) cenšas dzīvot atbilstoši tā principiem, bet 27% respondentu uzskata, ka visiem uz to būtu jātiecas. Vienlaikus 65% aptaujāto norāda, ka, lai arī ne vienmēr tas izdodas, cenšas mudināt savus bērnus ievērot veselīgu dzīvesveidu.
Salīdzinoši vairāk par veselīgu dzīvesveidu domā iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 74 gadiem (40%), tostarp 37% no minētā respondentu īpatsvara norādījuši, ka uz šādu dzīvesveidu visiem būtu jātiecas.
Vaicāti par veselīga dzīvesveida principiem, 28% aptaujāto ieskatā viens no tā galvenajiem faktoriem ir sabalansēts uzturs, 25% uzskata, ka tas ir pietiekams miegs, 24% atzīmēja, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, bet 19% norādīja, ka tā ir dzīve bez kaitīgiem ieradumiem. Turklāt jaunieši vairāk sliecas domāt, ka galvenie veselīga dzīvesveida faktori ir pilnvērtīgs uzturs un regulāras fiziskas aktivitātes, bet gados vecāka auditorija par galveno principu atzīmēja dzīvi bez kaitīgiem ieradumiem.
Iedzīvotāji atzīst, ka veselīgu dzīvesveidu viņiem visvairāk palīdz nodrošināt pastaigas svaigā gaisā un braukšana ar velosipēdu. No aptaujātajiem, 36% norādījuši, ka ir aktīvi lielu attālumu staigātāji, tostarp 18% katru dienu veic lielus attālumus un tikpat liels respondentu īpatsvars to dara vairākas reizes nedēļā. Savukārt 18% iedzīvotāju ikdienā aktīvi brauc ar velosipēdu, tostarp 7% to dara katru dienu, bet 11% - vairākas reizes nedēļā.
Būtiska daļa aptaujāto atzīmē, ka ir gatavi piemaksāt par ekoloģiski tīriem un veselīgiem produktiem. Galvenokārt iedzīvotāji pauda gatavību piemaksāt par dārzeņiem (44%), augļiem (41%) vai gaļas produktiem (39%). Tikmēr pārējās produktu grupas tiek minētas retāk. Savukārt 29% iedzīvotāju nav gatavi piemaksāt par ekoloģiski tīriem un veselīgiem produktiem.
Vienlaikus 87% iedzīvotāju uzskata, ka uzturā jālieto pēc iespējas vairāk dārzeņu un augļu. Turklāt 64% aptaujāto ir svarīgi, ka uzturā lietotie augļi ir audzēti Latvijā, bet 72% piešķir lielu nozīmi tam, lai uzturā lietotie dārzeņi būtu auguši Latvijā.
Aptaujas laikā vērtējot, kāda ir iedzīvotāju izpratne par produktu marķējumiem uz etiķetēm, un, vai tie, viņuprāt, norāda par produktu veselīgumu, vairāk nekā puse (51%) aptaujāto norādīja, ka par veselīgu produktu uzskatāms tas, kura etiķetē atrodams "Zaļās karotītes" marķējums. Vienlaikus 48% par veselīgu produktu uzskata tādu, uz kura ir redzams marķējums "Latvijas ekoprodukts", bet BIO un EKO apzīmējumiem uzticas 46% iedzīvotāju. Tikmēr pēdējiem diviem minētajiem marķējumiem pilnībā neuzticas 2% aptaujāto.
Uztura skolas "OnPlate" dibinātāja un sertificēta uztura speciāliste Līga Balode sacīja, ka kopumā respondentu vērtējums par produktu marķējumu ir neviennozīmīgs, jo ne visi aptaujā piedāvātie marķējumu varianti ir veselīga produkta garantija. "Gandrīz katrs desmitais respondents (9%) uzskata, ka neviens no minētajiem marķējumiem nenorāda uz veselīgu produktu," sacīja Balode.
Kaut arī aptauja liecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk sāk domāt par veselīgu uzturu, viņa atzīmēja, ka Latvijā ir izteikts hronisku saslimšanu īpatsvars. Turklāt viņa atzīmēja, ka tās skar arī gados jaunos cilvēkus, jo aptuveni 20% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir hroniska veida saslimšana.
Vienlaikus Balode uzsvēra, ka Latvijā aktuālas ir arī liekā svara problēmas, ar kurām saskaras gandrīz 25% jauniešu. Turpretī iedzīvotāju grupā, kas ir vecāka par 55 gadiem, ar lieko svaru cīnās 70% vīriešu un sieviešu.
Ņemot vērā minēto, eksperte atzīmēja, ka ir svarīgi sekot līdzi pārtikas produktiem, kādi tiek patērēti ikdienā, jo uzturs cilvēkam var radīt gan saslimšanas, gan to izārstēt no dažādām kaitēm.
"Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa uzsvēra, ka līdz ar samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes stāšanos spēkā šā gada sākumā Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, iedzīvotāju iepirkumu grozos pieaudzis minēto produktu īpatsvars. Turklāt šajā pārtikas produktu kategorijā gada pirmajā ceturksnī bija vērojama cenu deflācija 17% apmērā.
Komentējot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, Kaktiņa atzīmēja, ka vēl joprojām populārākās iepirkšanās vietas iedzīvotāju vidū ir lielveikali, ko atzīmēja 76,3% aptaujāto. Tikmēr paralēli patērētāju vidū vērojama tirgus popularitātes palielināšanās, un "Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta direktore prognozēja, ka nākotnē tās pieaugums varētu turpināties.
Viņa skaidroja, ka populārākais kritērijs, pēc kā iedzīvotāji izvēlās lielveikalu, kurā iepirkties, ir zemākas produktu cenas (40%). Vienlaikus patērētāju vidū vērojama tendence, ka vairāk tiek domāts par iepirkšanās procesā pavadīto laiku, līdz ar to iedzīvotāji iepirkties uz lielveikaliem dodas retāk, bet vienā iepirkšanās reizē tērē vairāk.
Tāpat Kaktiņa atzīmēja, ka iedzīvotāji turpina izjust pārtikas preču cenu pieaugumu, tomēr tas tiek izjusts mazākā līmenī, ko mīkstina pieaugošie mājsaimniecības ienākumi. Kopumā 42,8% Latvijas mājsaimniecību šā gada pirmajā ceturksnī pieauguši ienākumi, turklāt minētais īpatsvars aizvadītā gada laikā pieaudzis par 10,7%. Pēc "Maxima Latvija" pārstāves teiktā, ienākumu pieaugumu mājsaimniecības Latvijas reģionos izjūt vienlīdzīgi.
"Maxima mazumtirdzniecības kompasa" aptauja šā gada aprīlī veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Aptaujā kopumā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
"Maxima mazumtirdzniecības kompass" ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā "Maxima Latvija" eksperti sniedz vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tiek veidots, balstoties uz "Maxima Latvija" datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes.
