Aptauja: 68% ar melanomu saistīto iedzīvotāju ārstēšanās iespējas Latvijā vērtē negatīvi
Rīga, 31.janv., LETA. Lielākā daļa jeb 68% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir melanomas pieredze, proti, šī slimība skārusi viņus pašus vai viņu tuviniekus, melanomas aprūpes kvalitāti Latvijā vērtē kā neapmierinošu, secināts tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras "Latvijas fakti" veiktajā pētījumā "Sabiedrības izpratne par melanomu un tās ārstēšanas iespējām Latvijā".
Vienlaikus pētījumā atklājies, ka 35% melanomas aprūpes kvalitāti Latvijā novērtē kā viduvēju, 33% - kā sliktu un tikai 19% - kā labu.
Ar melanomu saistītie iedzīvotāji kritiski vērtē valsts lomu melanomas ārstēšanā, jo 57% respondentu uzskata, ka valsts atbalsts ir pilnībā vai drīzāk nepietiekams, un tikai 23% uzskata, ka atbalsts ir pilnībā vai drīzāk pietiekams. Tikai 44% visu aptaujāto pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka Latvijā sāktās veselības aprūpes reformas uzlabos ārstēšanas pieejamību onkoloģiskām saslimšanām, tostarp melanomas pacientiem pēdējā stadijā.
Onkoloģe Signe Plāte norāda, ka Latvijā melanomas ārstēšanas prakse un izmantotie medikamenti ir novecojuši un nav atbilstoši mūsdienīgai medicīnas praksei, kā tas ir citur pasaulē. "Melanoma lielā mērā reprezentē to, kāda ir visu onkoloģisko pacientu aprūpe Latvijā - valsts atbalsts nav pietiekams," uzsver Plāte.
Vienlaikus biedrības "O Fonds" valdes priekšsēdētāja Inese Valdheima skaidro, ka onkoloģiskās saslimšanas diagnoze Latvijā ir "laimes spēle", jo atkarībā no diagnozes un valsts atbalsta iespējas, pacients var saņemt vai nesaņemt atbilstošu ārstēšanu, vienlaikus cerības uz dzīvi. "Mūsdienīgā un līdztiesīgā sabiedrībā katram ir tiesības saņemt atbilstošu ārstēšanu, taču Latvijā šo iespēju pārsvarā nodrošina atpazīstamība. Tā ir kā veselības apdrošināšanas polise, uz to skaidri norāda pēdējie skaļie onkoloģijas stāsti, kam tiek vākti ziedojumi. Taču, ko iesākt onkoloģijas slimniekam, kuram nav plaša sabiedrības atpazīstamība, un kuram arī ir nepieciešama mūsdienīga ārstēšana, ko principā būtu jānodrošina valstij?" vaicā Valdheima.
Diskusijā visas iesaistītās puses atzina, ka ir nepieciešams izstrādāt ciešāku sadarbību starp dažādām pacientu atbalsta grupām, ārstiem un valsts institūcijām, lai kopīgi vienotos par kritēriju un vienota onkoloģijas ārstēšanas veicināšanas plāna izstrādi, lai mūsdienīga un kvalitatīva ārstēšanas, kā arī efektīvas diagnostikas iespēja būtu pieejama visiem sabiedrības locekļiem.
Vienlaikus diskusijas laikā dalībnieki konstatēja, ka primāri svarīga ir visas sabiedrības informētības paaugstināšana par melanomu un tās riska faktoriem, kā arī procesu sakārtošana, lai bez šķēršļiem var veikt agrīno diagnostiku. "Ir pēdējais brīdis iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā patiešām efektīvas zāles cīņai pret melanomu. Efektīvai metastātiskas melanomas ārstēšanai ir nekavējoties nepieciešami mūsdienīgi un efektīvi mērķa terapijas medikamenti," atzina diskusijas dalībnieki.
Diskusijas dalībnieki parakstīja un nosūtīja vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam par nepieciešamajiem uzlabojumiem melanomas ārstēšanas praksē. Nevalstiskās organizācijas (NVO) prasa valdībai uzlabot melanomas diagnosticēšanas iespējas, mazinot birokrātiskos šķēršļus, kā arī iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā mūsdienīgus mērķa terapijas medikamentus.
Tādas NVO kā "O Fonds", Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" un "Dermatologi pret ādas vēzi" kopā ar nozares ekspertiem atklātā diskusijā vienojās par primāri veicamajiem soļiem ļaundabīgā ādas audzēja, lai uzlabotu ārstēšanas praksi Latvijā, un nosūtīja priekšlikumus atbildīgajām amatpersonām un struktūrām.
2016.gada beigās Latvijā uzskaitē bija 1970 pacientu ar diagnozi melanoma, savukārt ļaundabīga ādas melanoma kā nāves cēlonis bija konstatēts 89 gadījumos.
