Aptauja: 64% Latvijas iedzīvotāju uztraukumu Covid-19 sakarā rada sabiedrības bezatbildība
Covid-19 straujā izplatība, sociālā distancēšanās un citi ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi cilvēkos rada stresu un nedrošību. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometrs – pētījums, kurā analizēts Latvijas iedzīvotāju stresa pašvērtējums Covid-19 laikā, kā arī veiktie piesardzības un profilakses pasākumi. Pētījums atklāj, ka respondenti kā trīs nozīmīgākos stresa cēloņus min bailes par savu un tuvinieku veselību (71%), atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret noteiktajiem ierobežojumiem (64%), kā arī situāciju darbā – iespējamo darba zaudēšanu, algas samazināšanos vai sava biznesa zaudēšanu (42%). Tāpat iedzīvotāju satraukuma pamatā ir neziņa par medicīnisko preču un medikamentu pieejamību (19%), sociālā distancēšanās un citi ierobežojumi (10%), kā arī ilgstoša atrašanās mājās (9%). Savukārt 3% par Covid-19 izplatību neuztraucas.
Satraukuma līmenis sabiedrībā – augsts
Iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par sava satraukuma līmeni saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē (atzīme 1 – vispār neuztraucas, 10 – ļoti uztraucas). Rezultāti atklāj, ka 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 norādījis 21% pētījuma dalībnieku. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka aptaujā atklātais satraukuma līmenis ir ļoti augsts un tas ir pielīdzināms satraukumam, kas varētu rasties, zaudējot tuvinieku vai pēc atlaišanas no darba. Augsto satraukuma līmeni rada vairāku faktoru kopums – bailes par savu un tuvinieku veselību, nezināmas nākotnes perspektīvas, straujas dzīvesveida izmaiņas, nonākšana izolācijā, liela kolektīva uzmanības pievēršana notiekošajam, kā arī cilvēku zināšanu trūkums par to, kā tikt galā ar satraukumu jaunajos apstākļos. Augsta stresa gadījumā iedzīvotājiem vajadzētu saņemt arī psiholoģisku atbalstu.
Kas stresa laikā notiek ar cilvēka organismu?
Eksperts skaidro, ka satraukums ir normāla reakcija uz lielām izmaiņām vai kādu nozīmīgu zaudējumu. Tas palīdz mobilizēties un pārvarēt grūtības. Satraukuma brīžos paātrinās sirdsdarbība un elpošana, smadzenes un muskuļi tiek pastiprināti apgādāti ar skābekli un barības vielām, respektīvi, cilvēks ir gatavs stāties pretī izaicinājumam. Pārsvarā cilvēks pielāgojas un laikā gaitā ar zaudējumu vai jaunajiem apstākļiem iemācās sadzīvot, tomēr, ja satraukums ir ilgstošs un augstā līmenī saglabājas mēnešiem vai pat gadiem, tad cilvēka resursi izsīkst, krītas darbaspējas, vājinās imunitāte, kā arī organisms ir nemitīgā sasprindzinājumā, kas noved pie muskuļu un muguras sāpēm, bezmiega, hroniska nogurumu un dzīvesprieka zuduma. Jo ilgāk cilvēks atrodas šādos paaugstināta stresa apstākļos, jo vairāk problēmu var rasties. Būtiskākās no tām ir alkoholisms, sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī neirožu un depresijas iespējamības pieaugums.
Par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes
Pētījuma rezultāti atklāj, ka kopumā par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas sievietes. Starp sievietēm visaugstākos stresa pašvērtējumus (atzīmes 8,9 un 10) norādījušas 43%, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir tikai 24%. Tāpat salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes izrāda lielākas bailes par savu un tuvinieku veselību (75,7% pret 64,8%), kā arī vairāk satraucas par atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildību pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem (70,7% pret 55,9%). Savukārt vīrieši biežāk norādījuši, ka viņus uztrauc ilgstoša atrašanās mājās (10,4% pret 7,6%). Dr. A. Veselovskis skaidro, kapsihoterapeita kabinetā vīrieši un sievietes uztraucas vienlīdz stipri. Bet aptaujā, iespējams, vīrieši mēģina sevi parādīt kā drošākus un stiprākus. Tāpat jāņem vērā, ka mūsu sabiedrībā ir sociāli pieņemamāk, ka jūtas un satraukuma vairāk izrāda tieši sievietes, savukārt par vīrieti lielā mērā valda priekšstats, ka viņam jātiek ar visu galā, jābūt kā akmens sienai, tāpēc satraukumu vai bailes vīrietis nedrīkst izrādīt. Tā rezultātā vīrieši satraukumu apzināti vai neapzināti cenšas noliegt, lai gan par paaugstinātu vīriešu stresu liecina pārmērīga alkohola lietošana, biežākas avārijas, agrāka mirstība un augstāks izdarīto pašnāvību skaits.
Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar Covid-19 radīto stresu?
Pētījumā respondenti tika aicināti sniegt atbildes par visiem pasākumiem, kas ikdienā tiek veikti, lai tiktu galā ar Covid-19 radīto stresu. 51% sniedza atbildi, ka stingri ievēro sociālo distancēšanos un citos noteiktos ierobežojumus, 51% arī norādīja, ka pastiprināti mazgā rokas un dezinficē virsmas, 50% atbildēja, ka dodas pastaigāties svaigā gaisā (piemēram, uz jūru vai mežu), savukārt 42% stresa mazināšanai nodarbina sevi ar sadzīves darbiem. Tāpat 40% atbildēja, ka stresa mazināšanai skatās filmas vai seriālus, 38% regulāri sazinās ar ģimenes locekļiem, 36% informācijas ieguvei izmanto tikai uzticamus avotus, bet vēl 17% lasa grāmatas un 15% dara ko citu. Dr. A. Veselovskis Covid-19 izplatības laikā sniedz šādus ieteikumus stresa un uztraukuma mazināšanai:
1. Rīkojies pragmatiski un racionāli! Balsties uz reāliem un pārbaudītiem faktiem un skaitļiem, nevis emocijām. Ievēro valstī noteiktos drošības pasākumus.
2. Atrodi pozitīvas un ķermeni un prātu stiprinošas nodarbes! Staigā, vingro, mācies, lasi grāmatas, atpūties, izgulies, kā arī izmēģini jaunas nodarbes vai sen aizmirstus hobijus!
3. Saglabā pozitīvu domāšanu, jo krīzes vienmēr beidzas. Turklāt krīze ir normāla dzīves sastāvdaļa. Viegli nav, bet tieši grūtības kā labs treniņš mūs padara stiprākus. Saki sev: "Es tikšu galā! Šis ir dzīves izaicinājums, cietais rieksts, kurš jāatrisina. Man patīk izaicinājumi!"
4. Nekrīti panikā, nepakļaujies bailēm un negatīviem scenārijiem, jo masveida panika var nodarīt lielāku kaitējumu nekā vīruss! Problēmas risini racionāli!
5. Neskaidrība, nedrošība un paaugstināta spriedze krīzes apstākļos ir normāla parādība. Pakāpeniski mācies sadzīvot ar nezināmo. Pieņemot neskaidro, samazinās uztraukums, paaugstinās imunitāte un "izdzīvošanas spējas." Ieskaidro sev, ka situācija pakāpeniski atrisināsies.
Ieteikumi veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanai
Aptaujas rezultāti atklāj, ka 15% aptaujāto izjūt ļoti lielu satraukumu brīžos, kad īslaicīgi dodas ārpus mājām, piemēram, uz veikalu vai citu sabiedrisku vietu, 63% snieguši atbildi, ka izjūt nelielu uztraukumu. Savukārt 16% norādījuši, ka, īslaicīgi dodoties ārpus mājas, uztraukumu Covid-19 izplatības kontekstā neizjūt. Lielāku uztraukumu, apmeklējot kādu sabiedrisku vietu, izjūt sievietes. Starp aptaujātajām sievietēm 20,7% atbildēja, ka ļoti uztraucas brīžos, kad jādodas ārpus mājām, savukārt sieviešu vidū šis rādītājs bija 8,5%.
"Capital Clinic Riga" imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova uzsver, ka šobrīd drošākā iepirkšanās ir tiešsaistes pakalpojumi – attālināti, bezkontakta veidā. Ja no veikala apmeklēšanas izvairīties tomēr neizdodas, ieteicams izvēlēties tikai vienu ģimenes locekli, kas dosies uz veikalu. Noteikti nepieciešams sastādīt iepirkumu sarakstu, kā arī plānot produktus vairākām dienām, lai veikalā pavadītu pēc iespējas mazāk laika. Veikalā noteikti jāievēro vismaz divu metru distance citam no cita un iepirkšanās laikā ieteicams izmantot arī virsmu dezinfekcijas līdzekļus, lai apstrādātu iepirkumu groziņu rokturus, kā arī antiseptiskos līdzekļus roku apstrādei. Iepērkoties ieteicams izmantot bezskaidras naudas norēķinus.Tāpat eksperte atgādina, ka ar rokām nevajadzētu aiztikt virsmas, kas atrodas sabiedriskās vietās un transportā, piemēram, lifta pogas, rokturus, kā arī noteikti jāizvairās no roku spiešanas u. tml. Pēc saskares ar jebkuru virsmu publiskā vidē obligāti jānomazgā rokas, kā arī ar nemazgātām rokām nedrīkst aiztikt seju. Ja ziepes uzreiz nav pieejamas, ieteicams lietot ādai paredzētos antiseptiskos līdzekļus.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 26. līdz 29. martam aptaujājot 1709 respondentus.
