Aptauja: 42% pacientu pie ārstiem dodas tikai pēc jau kādu laiku slimojuši
43% aptaujāto apgalvo, ka pie ģimenes ārsta dodas tikai tad, kad patiešām ir saslimuši, bet 42% dodas pie noteikta speciālista, kad slimības simptomi ir jau kādu laiku, liecina AS "Veselības centru apvienība" rīkotā aptauja. Savukārt ārsti, pie kuriem pacienti ir gatavi doties par maksu, ir zobārsts (40%) un ginekologs (28%).
Aptauja par iedzīvotāju ieradumiem ārstu apmeklējumam iezīmē situāciju, ka pie ģimenes ārsta 43% aptaujāto dodas tikai tad, kad patiešām ir saslimuši. Proti – retāk nekā reizi gadā – 15%, reizi gadā – 24%, reizi pusgadā 26%. Līdzīgi – 42% dodas pie speciālistiem, kad problēmas vai slimības simptomi ir jau kādu laiku. 76% pacientu vienmēr vai vairumā gadījumu pie noteikta speciālista dodas ar ārsta nosūtījumu. Pie noteikta speciālista kā maksas pacienti dodas tie, kam ir apdrošināšanas polises (12%), kas vēlas apmeklēt speciālistu pēc iespējas ātrāk (13%) un tie, kas apzinās, ka valsts apmaksāta vizīte būs jāgaida pārāk ilgi (46%).
No plašā ārstu klāsta, par kura konsultāciju pacients ir gatavs maksāt pats, var atzīmēt tikai divus – zobārstu (40%) un ginekologu (28%), pārējo ārstu apmeklējumu par maksu izvēlētos mazāk kā 5% respondenti. Aptauja ir parādījusi, ka speciālistus, pie kuriem doties ārstēties, respondenti izvēlas galvenokārt pēc ārsta ieteikuma (31%), draugu atsauksmēm (21%), visātrākās speciālista pieejamības (16%) un informācijas par ārstu medijos (15%). Savas zināšanas par dažādām saslimšanām un to ārstēšanu 40% respondenti vērtē kā labas, bet tikai 8% tās ir grūti novērtēt.
"Mani satrauc kopējie secinājumi, ko varam izdarīt no aptaujas", norāda AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pulss 5" vadītāja Ināra Janičenoka. "Došanās pie ģimenes ārsta vai cita speciālista tikai tad, kad pacients jau ir pamatīgi saslimis un simptomi ir manāmi kādu laiku, apvienojumā ar vēlmi to darīt, izmantojot tikai valsts finansētus medicīnas pakalpojumus, ir pamats domāt, ka cilvēki savu veselību nevērtē vairāk kā pacienta iemaksas, proti, EUR 4,27apmērā. Latvijas iedzīvotāju mirstības cēlonis Nr. 1 no sirds un asinsvadu slimībām nav brīnums, jo tikai 3,6% aptaujāto būtu gatavi doties pie kardiologa, izmantojot maksas pakalpojumus. Līdzīgi – pie neirologa dotos tikai 5% pacientu, lai gan sāpoša mugura vai galva var izrādīties arī onkoloģiskas saslimšanas simptomi.
"Augstais respondentu pašnovērtējums par savām zināšanāmsaslimšanu ārstēšanā nekorelē ar reālām darbībām – došanos pie ārsta, kad jau ir slikti", atzīmē daktere Janičenoka. Tik daudziem cilvēkiem varētu palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti ar minimālu piepūli, ja vien pacientam pašam būtu vēlme spert pirmos soļus ne vien uz aptieku, lai iegādātos zāles, kas nomāks simptomus. Piemēram, vienu no izplatītākām problēmam– sāpes mugurā un kājās bieži vien ir iespējams novērst konsultējoties pie diētas ārsta, lai samazinātu svaru un neirologa, kas ieteiktu vingrošanu un, iespējams, fizioterapiju kustības intensitātes palielināšanai. Tiekot vaļā no liekajiem kilogramiem un, sākot kustēties pārdomāti, ir iespējams atlikušo dzīvi veidot ar minimāliem ierobežojumiem.
Kā pozitīvu tendenci daktere Ināra Janičenoka norāda 72% respondentu, kas pēdējo triju gadu laikā ir veikuši obligāto veselības pārbaudi. Atzinības vērts ir fakts - pacienti uzticas saviem ārstiem, kas iesaka citus speciālistus, un viņiem drošības sajūta speciālista izvēlē rodas no pozitīvas draugu un paziņu pieredzes.
