Aptauja: 38% Latvijas iedzīvotāju mājās ir līdzekļi pret alerģisku reakciju
38% no uzrunātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir atbildējuši apstiprinoši uz “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas jautājumu: “Vai jūsu mājas aptieciņā ir līdzekļi, kas lietojami alerģiskas organisma reakcijas laikā?” – turklāt sievietes šādai situācijai sagatavojušās par 16% vairāk nekā vīrieši.
Tieši gados jaunāko iedzīvotāju vecumā no 18–29 gadiem ir visvairāk (45%) to, kuri mājas aptieciņā ir sarūpējuši līdzekļus, kas lietojami alerģiskas organisma reakcijas laikā. Nedaudz mazāk, kuriem vienmēr aptieciņā pieejami šādi līdzekļi, – 40% – ir vecumā no 30–49 gadiem, bet vecumā no 50–74 gadiem 35% apstiprinājuši, ka mājās iegādāti šādam nolūkam paredzēti līdzekļi. Reģionu griezumā no Latgalē dzīvojošajiem respondentiem vairāk nekā puse jeb 53% pret alerģisku reakciju sagatavojušies, savlaicīgi iegādājoties nepieciešamos līdzekļus. Savukārt Pierīgā 41% ir nodrošinājies ar līdzekļiem pret alerģisku reakciju, Rīgā 39%, Kurzemē 36%, Vidzemē 33%, bet vismazāk Zemgalē – tikai 23%.
“24% aptaujāto atklājuši, ka medikamentus iegādājas reizēs, kad rodas alerģiska reakcija, turklāt visvairāk iedzīvotāju ar šādu rīcību ir vecumā no 50–59 gadiem – 35%! Tomēr ieteiktu būt gataviem šādām situācijām, kad pašiem nepieciešams iespējami ātri sev palīdzēt, īpaši, ja dodaties dabā tālāk no apdzīvotām vietām, sagaidīt Jāņus, ceļojumā. Vēlams ir izmantot otrās jeb jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kuru aktīvās vielas ir, piemēram, cetirizīns, loratadīns, un kas ir pieejami bez receptes. Ja vien to nav ieteicis ārsts, nav nepieciešams lietot pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus. Atbilstoša medikamenta savlaicīga lietošana cilvēka pašsajūtu, atkarībā no situācijas, spēj atvieglot gandrīz uzreiz vai līdz vizītei pie ārsta,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Aptaujas dati liecina, ka Pierīgā dzīvojošie visbiežāk – 27% paļaujas, ka medikamentus varēs iegādāties reizēs, kad radīsies alerģiska reakcija.
“Alerģija var būt iedzimta, kā arī dzīves laikā iegūta. Turklāt simptomi var būt viegli. Niezi un acu asarošanu var izraisīt daudzi faktori, tai skaitā reakcija uz ziedputekšņiem. Taču tas varētu būt arī kas vēl nopietnāks, piemēram, alerģija pret zālēm. Aptauja arī apliecina, ka sievietes rūpīgāk izturas pret savu veselību un noskaidrojušas, kāds iemesls ir alerģijai. Daļa aptaujas dalībnieku nav pārliecināti, vai jāuzmanās tikai no viņiem zināmā alerģijas izraisītāja, kas ir apsveicami, jo tiešām – alerģijas izraisītāji var būt vairāki, to nosaka speciālās pārbaudēs. Diemžēl saskaramies ar to, ka maziem bērniem aizvien biežāk ir dažādas alerģijas, bet atsevišķas salīdzinoši drīz pāriet vai tiek sekmīgi izārstētas. Jebkuram, ja vien ir aizdomas, ka varētu būt kāda veida alerģija, noteikti iesaku konsultēties ar ģimenes ārstu un pēc vajadzības apmeklēt alergologu,” saka ģimenes ārste Veselības centru apvienībā Jekaterina Āboliņa.
Aptiekā gada siltajā periodā daļa no klientiem meklē ātru palīdzību, vēlas iegādāties līdzekļus alerģisku simptomu mazināšanai un farmaceite skaidro: “Medikamenti šādām vajadzībām ir pieejami arī bez receptes, tomēr jāizvērtē, vai varbūt labāk vērsties pie ārsta, ko bieži vien arī iesakām. Populārākie simptomi, par ko iedzīvotāji sūdzas, ir acu asarošana un graušana, tekošs deguns, nemitīgas šķavas, ja tie vai astmai līdzīgas lēkmes ir pirmo reizi, noteikti vajag konsultēties ar ārstu! Alerģija ir slimība, tās pareizai ārstēšanai nepieciešama diagnoze, attiecīgi tālāk sākt lietot ārsta noteiktos medikamentus, iespējams, būs arī norādes, lai mazinātu saskari ar alerģiju izraisītājiem.”
33% respondentu aptaujā apstiprinājuši, ka viņu mājas aptiecīnā nav līdzekļi, kas lietojami alerģiskas organisma reakcijas gadījumā, Zemgalē šāda situācija ir gandrīz pusei no respondentiem – 45%, bet vismazāk – 19% Latgalē dzīvojošajiem respondntiem. 5% ir grūti pateikt, vai viņu mājas aptieciņās ir atrodami kādi līdzekļi, kas palīdzētu, ja rastos kāda alerģiska organisma reakcija.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja 2023. gada martā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz četriem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.
