Aptauja: 25% vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā
25% Latvijas vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā, jo, viņuprāt, atklāta saruna veicina drošības sajūtu, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktās aptaujas dati. Vienlaikus 31% respondentu atbildējuši, ka par šo tēmu ar bērniem runā ļoti limitēti vai nemaz, tā mēģinot neradīt bērnos trauksmi un pasargāt atvases no negatīvas ietekmes. Šajā ziņā bērnu un pusaudžu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka nerunāt ar bērniem par karu nemaz nevar, jo būtiski viņiem pastāstīt par bēgļiem, kas atceļojuši no Ukrainas uz Latviju, tā veidojot iekļaujošu vidi.
Kā pagājušajā nedēļā ziņoja Iekšlietu ministrija, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēto Ukrainas bēgļu skaits ir sasniedzis vairāk nekā 20 000. Savukārt Rīgas skolās un bērnudārzos vien pieteikti vairāk nekā 2200 Ukrainas bēgļu bērni.
Aptaujas datos atklājies, ka 25% Latvijas vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā. Tikmēr 44% norāda, ka ir pārrunājuši būtiskākos faktos. 19% vecāku atzinuši, ka pārrunā šo tematu ar bērniem ļoti limitēti, vēloties pasargāt viņus no negatīvas ietekmes. Bet 12% par to nav runājuši nemaz, jo uzskata, ka tā var izvairīties no trauksmes radīšanas bērnos.
Bērnu un pusaudžu psihoterapeits norāda, ka agri vai vēlu mūsu vietējie bērni sastapsies ar ukraiņu bēgļu bērniem, piemēram, skolās, bērnudārzos, pulciņos un citviet. Līdz ar to noslēpt informāciju, kāpēc viņi nonākuši te Latvijā, kas ir karš u.tml., faktiski nav iespējams un to darīt būtu nepareizi.
“Jāsaprot, ka pašreizējie pasaules notikumi rada lielu neziņu un spriedzi, kas neizbēgami ietekmē arī bērnus un pusaudžus. Pieaugušajiem ir iespēja iegūt informāciju no dažādiem avotiem, analizēt to un mazināt satraukumu, uzticoties valsts iestādēm vai sekojot publiskajiem paziņojumiem. Taču bērniem ļoti bieži vienīgais avots, uz kuru viņi var droši paļauties, ir vecāki. Tādēļ ģimenei ir vislielākā loma bērnu un pusaudžu informēšanā par notikumiem, tā radot viņiem arī drošības sajūtu. Protams, tas, cik daudz un kā vecāki stāsta bērniem par karu, ir jābūt katras ģimenes izvēlei un jāņem arī vērā bērna vecums. Šīs sarunas ir stūrakmens, lai mēs veidotu iekļaujošu un empātisku vidi,” saka psihoterapeits.
Viņš papildina, ka tas attiecas ne tikai uz sarunām ģimenes lokā. Arī izglītības iestādēs kopumā ir svarīgi atkārtot kopīgās vērtības, kas skolā tiek ievērotas, tostarp definējot, kādas ir skolasbiedru attiecības ne tikai starp Ukrainas un vietējiem bērniem, bet kopumā. Bēgļu bērnu ierašanās skolās, protams, var saasināt mobinga riskus, tāpēc iestāšanās par cieņpilnām attiecībām bez mobinga ir jābūt katras skolas vērtību centrā.
Arī “Bite” Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola piekrīt, ka bērni šobrīd tik un tā saskaras ar informāciju par karu Ukrainā, kas raisa daudz jautājumu arī viņu vecākiem: “Ikdienā redzam, ka mūsu kolēģu, darbinieku vidū ir daudz sarunu, par to, kā un vai skaidrot bērniem, kas ir karš, kas ir bēglis u.tml. Bērni ar informāciju par karu un bēgļiem sastopas arī savās mobilajās ierīcēs, īpaši - sociālajos tīklos. Tāpēc jau šobrīd saprotam, ka sabiedrības, īpaši bērnu, informēšanai ir liela loma un, ja iekļaujoša vide bēgļu bērniem ir būtiska prioritāte, bēgt no saturīgas sarunas par šo tēmu skolā vai ģimenē nebūtu pareizi. Galu galā, vide, kurā ir nonākuši ukraiņu bērni, ir tā pati, kurā ir vietējie bērni, tāpēc visi esam ieinteresēti, lai tā būtu harmoniska.”
Aptaujas laikā vaicāti, vai, viņuprāt, vietējiem bērniem ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušana sagādās izaicinājumus, teju katrs otrais jeb 49% vecāku atbildējuši noliedzoši, jo bērni ātri pielāgojas. Savukārt 25% Latvijas vecāku uzskata, ka izaicinājumi būs un tos radīs mācību process, kā arī valodas barjera. 18% par to nav domājuši, bet 6% respondentu jau ir dzirdējuši par pirmajiem pozitīvajiem piemēriem ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanā.
“Esmu vienisprātis, ka bērni ātri pielāgojas, taču, neatkarīgi no tā, mūsu uzdevums ir darīt visu, lai šis process notiktu raiti, jo tik liels bēgļu pieplūdums mūsu valstī un sabiedrībā ir bezprecedenta situācija, un šī mums visiem ir jauna pieredze. Iekļaujoša un atbalstoša vide būs arī pamats tam, lai izaicinājumus neradītu mācību process un valodas barjera. Taču te ir virkne lietu, ko varam darīt, sākot ar drošas vides radīšanu, sniedzot bēgļu bērniem iespēju apmeklēt skolu, pulciņus, palīdzot mājas darbos, tā viņiem pēc iespējas ātrāk atgriežoties dzīvē, kāda tā bija pirms kara. Visbeidzot, pievēršot lielāku uzmanību šo bērnu psihiskajam un emocionālajam stāvoklim, kas, traumatiskās pieredzes dēļ, var strauji mainīties,” stāsta psihoterapeits.
Informācija par to, kā runāt ar dažāda vecuma bērniem par karu, pieejama Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra īpaši sagatavotā bukletā.
*Aptauju 2022. gada aprīlī veica IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas vecāki ar skolas vecuma bērniem.
