Dzirdes traucējumi ir kļuvuši par nozīmīgu globālu veselības problēmu, kas jau šobrīd skar vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku visā pasaulē. Daudzos gadījumos tos varētu novērst – saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, aptuveni 50% dzirdes zuduma gadījumu būtu novēršami, ja tie tiktu savlaicīgi diagnosticēti un pienācīgi aprūpēti. Kā laikus atpazīt pirmās dzirdes pasliktināšanās pazīmes un kā pareizi rīkoties, skaidro Latvijā lielākā Surdotehniskās palīdzības centra otolaringologs Marika Daudze. 

Dzirde pasliktinās pakāpeniski – kas ir pirmie vēstneši?  

Dzirdes traucējumi nereti attīstās pakāpeniski, bez acīmredzamām pēkšņām izmaiņām, un tāpēc sākotnējās pazīmes bieži vien tiek piedēvētas citiem faktoriem – nogurumam, vecumam vai ikdienas stresam. Tomēr ir vairāki signāli, kas var liecināt par dzirdes pasliktināšanos un nedrīkst tikt ignorēti. 

Viens no tipiskākajiem simptomiem ir grūtības saprast sarunu trokšņainā vidē, piemēram, restorānā, sabiedriskajā transportā vai pasākumos, kur fona trokšņi nomāc runu. Nereti parādās nepieciešamība pakāpeniski palielināt televizora, radio vai tālruņa skaļumu, līdz tas apkārtējiem jau rada diskomfortu. Cilvēkam var rasties sajūta, ka citi runā neskaidri vai murmina, taču patiesībā mazinājusies spēja uztvert runas nianses. Tāpat bieži tiek novērotas grūtības sadzirdēt augstas frekvences skaņas, piemēram, putnu dziesmas vai bērnu balsis.  

Līdzīgus simptomus var radīt arī citas veselības problēmas, piemēram, ausu sēra korķi, vidusauss iekaisums vai Eistahija kanāla darbības traucējumi, kas rada spiediena sajūtu un skaņas deformāciju. Retākos gadījumos dzirdes izmaiņas var būt saistītas ar neiroloģiskiem traucējumiem. Precīzu cēloni iespējams noteikt tikai, veicot profesionālu dzirdes pārbaudi. 

Jo agrāk dzirdes zuduma pazīmes tiek pamanītas un izvērtētas, jo lielākas ir iespējas savlaicīgi uzsākt efektīvu korekciju un novērst tā progresēšanu. 

Dzirdes traucējumi dažādos vecumposmos – kā tie atšķiras? 

Autors: Pexels.com

Dzirdes traucējumu pazīmes atšķiras atkarībā no vecuma un dzīvesveida. Pieaugušajiem dzirdes pasliktināšanās bieži sākas ar grūtībām uztvert runu trokšņainā vidē, kas var ietekmēt gan profesionālo darbību, gan sociālo dzīvi. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri strādā paaugstināta trokšņa apstākļos, piemēram, ražošanā, lidostā vai būvlaukumā. Šādā vidē dzirde ir ilgstoši noslogota, un pirmās problēmas nereti tiek ignorētas līdz brīdim, kad tās sāk traucēt saziņai vai apdraud darba drošību. 

Savukārt bērniem dzirdes traucējumi var izpausties kā runas valodas attīstības aizkavēšanās, uzmanības trūkums vai nereaģēšana uz skaņu stimuliem. Tā kā dzirde ir cieši saistīta ar kognitīvajām spējām un komunikācijas prasmju attīstību, agrīna diagnostika ir izšķiroša sekmīgai bērna attīstībai. 

Senioriem dzirdes pasliktināšanās var ietekmēt gan emocionālo labsajūtu, gan kognitīvās funkcijas, veicinot sociālo izolāciju, trauksmi un pat demences risku. Tāpēc regulāras dzirdes pārbaudes šajā vecuma posmā ir svarīga vispārējās veselības aprūpes sastāvdaļa un nozīmīgs solis, lai mazinātu saasinājumu riskus un saglabātu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē. Jāatgādina, ka dzirdes pārbaude jebkurā vecuma posmā palīdz savlaicīgi atklāt iespējamās izmaiņas un nodrošināt piemērotāko risinājumu katram individuālajam gadījumam. 

Rodas aizdomas par dzirdes traucējumiem – ko darīt? 

Autors: Pexels.com

Ja pamanāt dzirdes traucējumu pazīmes sev vai tuviniekiem, svarīgi ir rīkoties savlaicīgi un neatlikt vizīti pie speciālista. Pirmais solis ir konsultācija pie otolaringologa vai audiologa, kurš izvērtēs situāciju un, ja nepieciešams, nozīmēs audiometriju – dzirdes pārbaudi, kas ļauj precīzi noteikt zuduma pakāpi un veidu. 

Balstoties uz rezultātiem, var tikt ieteikta dzirdes aparāta lietošana. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj individuāli pielāgot ierīces, kas būtiski uzlabo skaņu uztveri un ikdienas komunikāciju. Vienlaikus jāatceras arī par dzirdes aizsardzību – izvairieties no ilgstoša trokšņa, lietojiet ausu aizbāžņus, ja tas nepieciešams, kā arī rūpējieties par ausu higiēnu. 

Latvijā ar dažāda līmeņa dzirdes traucējumiem saskaras aptuveni 5% iedzīvotāju, un šis skaitlis turpina pieaugt. Agrīna diagnostika un preventīva rīcība ir galvenie faktori, kas palīdz saglabāt dzirdes veselību un novērst nopietnākas sekas nākotnē. 

Avoti: Pasaules Veselības organizācijas dati par globālo dzirdes traucējumu izplatību un nepieciešamību pēc dzirdes aprūpes pakalpojumiem: https://www.who.int/health-topics/hearing-loss#tab=tab_3