Apinis: Priekšvēlēšanu drauds ir Ebola vīruss
LĀB prezidents Pēteris Apinis. Foto: LETA
Prieškvēlēšanu karstumā mēs uzzinām daudz briesmu. Tomēr, salīdzinot ar ekonomisko sabrukumu, politiķu korumpētību un ierēdņu neprasmi, bīstamākie un briesmīgākie ir Ebola vīrusa draudi.
Twitterī infektoloģe profesore Baiba Rozentāle (savulaik komunistiskās, sociāldemokrātiskās, Tautas, tagad Saskaņas partijas biedre) raksta: "Lipīgo infekcijas slimību izplatība apdraud mūs visus. "Vienotība" pirms 2,5 gadiem likvidēja valsts iestādi "Latvijas Infektoloģijas centru". Infekcijas pieaug un tagad vēl Ebola vīrusinfekcija, kur mirstība 55%. PVO saka, ka epidēmija turpināsies vēl vismaz 9 mēn. Latvijas mediķi un pacienti ir neaizsargāti. "Vienotības" neprofesionālā lēmuma sekas var būt valsts drošības apdaudējums ar lipīgo slimību epidēmijãm."
Šausmas! Pateicoties "Vienotībai", nākamajos deviņos mēnešos jāmirst nost. Jo, kurš gan var būt autoritatīvāks par infekciju jomas profesori.
Patiesībā nav korekti sēt paniku un trauksmi. Iespējas saslimt ar Ebola drudzi latvietim būtu tikai tādā gadījumā, ja kāds sadomātu braukt uz Rietumāfriku, bučot līķi vai slimnieku. Lai cik tas nebūtu dīvaini, šobrīd Rietumāfrikā vīruss izplatās tieši ar paradumu - noskūpstīt līķi. Ebola vīrusu nevar iegūt ne ar pārtiku, ne peldoties, ne ar naudu, ne drēbēm. Ne odi, ne mušas, ne ērces šo vīrusu nepārnēsā. Eiropā vīruss var nonākt tikai tad, ja kāds ar to atlido no Āfrikas, bet tālāka izplatība ir praktiski neiespējama.
Hemorāģisko drudžu uz zemeslodes ir vairāk kā 30. Latvijā savulaik reģistrēts Denges drudzis. Ebolas drudzim ļoti līzīga ir Marburgas slimība, ilgus gadus to uzskatīja par vienu slimību.
Klīniskā aina Ebola drudzim ir ļoti koša - asiņo viss, tai skaitā acis un mute. Nepamanīt šo slimību ārsts nevar. Ar gaisa pilienu infekciju praktiski slimību nepārnēsā, tad slimniekam būtu jāklepo veselajam mutē. Tepat Latvijas presē raksta, ka mirstība ir 90%. Tā ir taisnība, bet - Āfrikā, kur nav nekādas medicīniskas palīdzības. Patoģenētiski vīrusa slimību ārstēt var, un tam ir visai labi panākumi. Manuprāt, Eiropā savlaicīgi diagnosticēts slimnieks ar Ebola drudža slimnieks nomirt nevar.
Man ir bijusi iespēja pabūt Ugandas slimnīcās. Mazpilsētas slimnīcā nav ārsta, parasti - nav arī māsas, ir tikai vairāk vai mazāk apmācīts paramediķis. Tomēr Uganda ir ievēŗojami bagātāka valsts nekā Libērija, Sjerraleone vai Gvineja, kur šobrīd Ebola slimnieki novēroti. Visus pacientus, kam ir aizdomas par Ebola vīrusu, stacionē šāda tipa slimnīcās, kur pacientiem nav pat lāga ēdiena, kur nu vēl elpināšanas ierīces vai intravenozi pretiekaisuma līdzekļi. Galvenais profilakses pasākums ir izslēgt citu personu kontaktu ar Ebolas vīrusslimības pacienta asinīm vai izdalījumiem. Pacientus būtu jāizolē, bet Rietumāfrikā viņiem pašiem vēl jāiet uz tirgu pēc pārtikas. Veicot pacientu aprūpi, jālieto aizsargapģērbs - brilles, maska, virsvalks, cimdi, instrumentus kārtīgi jāsterilizē un jāveic dezinfekcijas pasākumi.
Ziepes, veļas pulveris un saules gaisma ātri iznīcina Ebolas vīrusu. Uz virsmām, kas atrodas saulē vai ir nožuvušas, Ebolas vīrusa nav.
Vīrusa dabīgais rezervuārs ir sikspārņi un citi Āfrikas zīdītāji, tādēļ slimība laiku pa laikam uzliesmo. Spriežot pēc prognozēm, vēl šogad tiks izstrādāta vakcīna. Tādēļ katrs, kas pēc vēlēšanām grasās doties uz Libēriju, Sjerraleoni vai Gvineju, varēs iegādāties vakcīnu un bučoties ar Ebola vīrusa slimnieku.
