Raksta autors: Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Šobrīd publiskajā telpā mēdz visu krāsot melnu vai baltu. Ļaudis ir kategoriski "par" vai kategoriski "pret" vakcināciju, fizikālo terapiju, lāzerterapiju un citām diagnostikas vai ārstniecības metodēm, toties aizraujas ar diskusijām par Ebola vai Zika vīrusu, iespējamām migrantu infekcijām vai sabiedrībā pazīstamu cilvēku gaitām slimnīcā.

Neticamā kārtā viens ministra paziņojums radīja plašu negāciju homeopātijai. Guntis Belēvičs publiski nosauca homeopātiju par labu un saņēma tik bargu kritiku, ka izdzēsa savus vārdus no twitter konta.

Nekad neesmu nozīmējis nevienu homeopātisku preparātu, galvenokārt tāpēc, ka uzskatu– homeopātija gluži kā jebkura medicīnas nozare necieš diletantismu. Anestezioloģijā un reanimācijā homeopātijas nav. Toties nereti savus pacientus ar hroniskām slimībām, vispārēju nespēku un visa organisma resursu izsīkšanu esmu nosūtījis pie Homeopātu asociācijas prezidentes Ingūnas Vecvagares vai pie Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentes, ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces, un man jāatzīst– tas nav bijis velti. Ilze Aizsilniece ir rakstījusi vadlīnijas dažādu slimību diagnostikai un ārstēšanai, viņa pārvalda gan allopātiju, gan homeopātiju, un es par to viņu apbrīnoju.

Profesors kardiologs Gustavs Latkovskis, kas Latvijā pazīstams kā akadēmiskākais "uz pierādījumiem balstītās medicīnas" aizstāvis, kurš spēj kā enciklopēdija respondēt par visiem kardioloģiskiem alopātiskiem medikamentiem un ārstniecības metodēm, atzina, ka arī viņš atsevišķās situācijās saviem pacientiem ieteicis homeopāta konsultāciju.

Nesākšu skaidrot homeopātijas filozofiju sākot no Kristiana Frīdriha Zāmuela Hānemaņa (homeopātijas tēvs, dzīvojis no 1755.līdz 1843. gadam). Pats ilgi homeopātijai neticēju nemaz, kaut tiku vērojis pacientu rindas gan pie Latvijas labākajām homeopātēm, gan homeopātiskajā aptiekā pēc zālēm. Man bija pārliecība, ka Ingūna Vecvagare ir izcila psihosomātiķe, kura ārstē ar psihoterapeitiskām metodēm un pacientiem graudiņu izskatā izsniedz placebo. Reiz, slimnīcā saķēris infekciju, drudzi, aizliktu degunu un ausīm, piekritu Ingūnas Vecvagares graudiņus ēst pa vienam katru stundu. Palīdzēja, tomēr līdz galam nenoticēju.

Latvijā ir izcils zirgu ārsts, savulaik Veterinārārstu biedrības prezidents Juris Tolpežņikovs. Sporta zirgiem nevar dot antibiotikas, kāju traumas pūžņo, iekaist, zirgiem izplatās infekcija. Juris Tolpežņikovs viņus neticami veiksmīgi ārstē ar homeopātiju, galīgi klibs kleperis pēc nedēļas ārstēšanas gatavs lēkt pāri pusotra metra augstiem šķēršļiem. Izskatās un izklausās neticami, bet veterinārmedicīnā homeopātijai ir ievērojami nopietnāki pētījumi un nopietnākas publikācijas. Man ilgi šķita, ka Juris ir labs psihoterapeits zirgam, bet nereti viņš homeopātiskās zāles nozīmē pa telefonu, nevis pats lopam dod ar cukurgraudu, draudzīgi paplikšķinot pacientam skaustu.

Jāsaka, ka homeopātiskie žurnāli ir citējami, homeopāti dažādām metodēm pēta un attīsta savu metodi. Homeopātiskie preparāti tiek sagatavoti pēc stingriem homeopātiskās farmakopejas priekšrakstiem, strikti ievērojot visus zāļu gatavošanas paragrāfus un ir vienādi standartizēti visā pasaulē. Tiesa, homeopātija ir medicīna tikai ārstu rokās, kaut Latvijā uzradušies daži pašpasludināti homeopāti bez ārsta izglītības.

Kā jebkura cita metode, arī homeopātija nav universāls līdzeklis. Tā nav un nebūs alternatīva neatliekamajai palīdzībai. Ar homeopātiskām metodēm nevar operēt žultspūsli, izraut zobu vai pārstādīt gūžu. Toties ar gūžas operāciju grūti nostabilizēt smaga hroniska slimnieka veselības stāvokli. Kā apgalvo Inguna Vecvagare, hronisku slimību ārstēšanā homeopātija ir neaizvietojama – šī metode palīdz ārstēt un nekaitēt. Tāpat homeopātisko ārstēšanu nevajadzētu jaukt vai pielīdzināt fitoterapijai, tautas medicīnai vai kādai citai disciplīnai.

Es neuzticos tiem kompleksajiem globālo farmācijas firmu pseidohomeopātiskajiem preparātiem, kas sāk pārpildīt parastās, nehomeopātiskās aptiekas un bieži slēpjas zem uzturbagātinātāja izkārtnes. Bet es nemēģinu apgalvot, ka arī šajā jautājumā viss ir balts vai melns.