ANTIHOLĪNESTERĀZES
vielas, kuras saista vai inaktivē fermentu acetilholīnesterāzi, kas noārda mediatoru acetilholīnu; tādējādi acetilholīns uzkrājas rašanās vietās un izraisa lielāku efektu. Pēc darbības ilguma šīs vielas iedala 2 grupās: antiholīnesterāzes ar samērā īslaicīgu darbību - fizostigmīns, prozerīns, galantamīns, oksazils; antiholīnesterāzes ar ilgstošu darbību; no šīm antiholīnesterāzēm fosfakolu, armīnu, pirofosu, nibufīnu izmanto medicīnā, tiofosu, hlorofosu, metafosu, karbofosu u.c. - lauksaimniecībā, kaitēkļu apkarošanai, graudu kodināšanai, bet tabūnu, zarīnu, zomānu u.c. - par indīgajām kaujasvielām. Acu pilienu un ziežu veidā antiholīnesterāzes tiek lietotas glaukomas ārstēšanā. Citās zāļu formās tās var izmantot polineirīta, radikulīta, parēzes, paralīzes, miastēnijas ārstēšanā, kā arī dzemdību stimulēšanai un kurarizējošo preparātu darbības pārtraukšanai. Šīs vielas nedrīkst lietot epilepsijas, bronhiālās astmas un stenokardijas gadījumā. Ja antiholīnesterāzes tiek lietotas nepareizi, iespējama saindēšanās: rodas bronhu spazmas līdz ar stipri apgrūtinātu elpošanu, zīlīšu sašaurināšanās līdz ar tuvredzību, galvassāpes, pastiprināta siekalu atdalīšanās, iesnas, caureja, sirdsdarbības palēnināšānās, uzbudinājums un krampji. Pirmā palīdzība: atropine un to saturošie līdzekļi, piem., beladonnas šķidrais ekstrakts vai tinktūra.
