Andrejs Ērglis: Lai sirds būtu maratoniste, nevis sprintere, jārūpējas visu mūžu
Tikai puse no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka rūpējas par savas sirds veselību. Turklāt tie, kam sirds veselība ir svarīga, visbiežāk sāk par to domāt tikai no 30 vai pat biežāk no 40 gadu vecuma, kad viņi jau saskārušies ar nopietnākām veselības problēmām. Taču diemžēl daudzos gadījumos tas jau ir novēloti, secināts Jūrmalas un SKDS veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā Veselības nedēļas ietvaros.
"Neviens no mums nevēlas būt vārgs, slimīgs un kopjams - tieši tādēļ ir svarīgi sevi uzturēt formā, trenēt ķermeni un garu, ēst veselīgi, labi izskatīties, spēlēt ar mazbērniem un mazmazbērniem bumbu, braukt ar riteni un priecāties par dzīvi arī 90 un 100 gados," stāsta profesors Andrejs Ērglis.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof.Andrejs Ērglis skaidro, kam jāseko līdzi ikdienā, lai sirds būtu vesela visa mūža garumā.
1. Mēriet asinsspiedienu un pulsu – to pavisam vienkārši var izdarīt mājas apstākļos. Lai mazinātu asinsspiedienu, samazinātu sirdspukstu skaitu un tādējādi pagarinātu mūža ilgumu, regulāri jākustas, jāievēro pareizs un sabalansēts uzturs un jāatmet visi kaitīgie ieradumi.
2. Pārbaudiet holesterīna līmeni – jo augstāks ir jūsu holesterīna līmenis, jo lielāka iespēja saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām. To var novērst, mainot uztura paradumus un sportojot, kā arī lietojot ārsta ieteiktos medikamentus.
3. Nesmēķējiet – smēķējot paātrinās sirdsdarbība un paaugstinās asinsspiediens. Pārtraucot smēķēt, laika gaitā sirds slimību un insulta risks ievērojami samazinās līdz līmenim, kāds ir nesmēķētājiem.
4. Sportojiet vismaz 30 minūtes dienā – tas samazina ne tikai svaru, bet arī kardiovaskulāro slimību risku. Piekopjot aktīvu un kustīgu dzīvesveidu, uzlabosies gan pašsajūta, gan veselība!
5. Ēdiet un dzeriet gudrāk – aptaukošanās ir dažādu sirds slimību riska faktors, tāpēc ir jāsabalansē savs uzturs, ēdot veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku un dienā dzerot vismaz 6-8 glāzes šķidruma.
6. Atpazīstiet slimības simptomus – sāpes krūtīs, slikta dūša, ģībšana un sirdsklauves ir tikai daži no brīdinājuma signāliem, kad nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai Ātro Neatliekamo palīdzību. Šādos gadījumos svarīga ir katra minūte!
7. Klausiet savu ģimenes ārstu un kardiologu – tikai un vienīgi jūsu kardiologs, pēc pārbaužu veikšanas, vislabāk zinās, kādi medikamenti jums ir nepieciešami. To lietošanas noteikumu neievērošana var kaitēt jūsu sirds veselībai.
Lielākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, attiecībā uz savas sirds veselību
"Paaugstināts asinsspiediens virs 120/80 mmHg, paaugstināts holesterīna līmenis virs 5 mmol/l, liekais svars ar ķermeņa masas indeksu virs 25, stress, smēķēšana un mazkustīgums – tie visi var būt iemesli sirds veselības problēmām. Ja cilvēkam piemīt kāds no šiem riska faktoriem, jāvēršas pie ģimenes ārsta ar jautājumu, vai vajadzētu veikt papildu izmeklējumus un pārbaudīt sirds veselību. Vēlos uzsvērt, ka gadījumā, ja ārsts ir noteicis kādu konkrētu medikamentu lietošanu, noteikti nedrīkst mainīt devas vai pārstāt lietot kādas no zālēm bez ārsta ziņas. Tā sev var nodarīt vairāk ļauna nekā laba."
Ceturtdien, 17.septembrī, Jūrmalā Veselības nedēļas ietvaros kūrortpilsētā tiek organizēti vairāki pasākumi un aktivitātes, kas veltīti sirds veselībai – gan fiziskas aktivitātes nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", gan kardiovaskulāro riska faktoru noteikšana kūrorta rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri", Kauguru veselības centrā un citur. Kauguru kultūras namā ceturtdien pl.13.00 notiks Latvijas Kardiologu biedrības prezidenta prof.Andreja Ērgļa lekcija "Sirds veselības profilakses nozīme ilgai un aktīvai dzīvei". Aicināts ikviens interesents bez maksas.
Veselības nedēļa Jūrmalā notiek no 14. līdz 20. septembrim. Katra diena veltīta kādam ar veselību un aktīvu dzīvesveidu saistītam tematam: fiziskām aktivitātēm, veselīgam uzturam, aktīvam dzīvesveidam, senioru aktīvas novecošanās jautājumiem, sirds veselībai, onkoloģiskai modrībai, kā arī garīgai veselībai un labsajūtai.