Analīzes apliecina Trajenta™ efektivitāti pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu
Linagliptīns ir reizi dienālietojamas zāles, ko izmanto monoterapijā pacientiem, kuriem tikai diēta un fiziskie vingrinājumi nenodrošina pietiekamu kontroli un kuriem metformīns ir nepiemērots nepanesamības dēļ vai kontrindicēts nieru darbības traucējumu dēļ. Linagliptīns ir apstiprināts arī kombinācijā ar metformīnu un metformīnu + sulfonilurīnvielas preparātu.
"Diemžēl 2.tipa cukura diabēts ir sarežģīta un grūti ārstējama slimība," teica profesors Klauss Dugi (Klaus Dugi), Boehringer Ingelheim korporācijas vecākais viceprezidents medicīnas jautājumos. "Daudzi pacienti ir cienījamā vecumā vai ar blakusslimībām. Mūsu klīnisko pierādījumu bāzei palielinoties, aug arī mūsu pārliecība, ka linagliptīns piedāvā efektīvu un labi panesamu ārstēšanas iespēju pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuriem ir efektīvi jāpazemina glikozes līmenis asinīs."
Boehringer Ingelheim un Eli Lilly paziņoja 3.fāzes pētījuma rezultātus, kurā tika vērtēts linagliptīna, salīdzinot ar placebo, pievienošanas ilgtermiņa drošums un efektivitāte 1261 pacientam, kam bazālā insulīna terapija nenodrošināja pietiekamu kontroli. Kopējais linagliptīna lietošanas drošums un panesamība bija līdzīga placebo. Arī hipoglikēmiju biežums abās grupās bija salīdzināms (linagliptīna lietotāju grupā 31,4%, placebo lietotāju grupā 32,9%), neskatoties uz labāku glikēmijas kontroli ar linagliptīnu (-0,53% pēc placebo koriģētā HbA1c pārmaiņa, salīdzinot ar sākumstāvokli, 52.nedēļā (P < 0,0001)). Cukura diabēta slimniekiem HbA1c nosaka, lai konstatētu vidējo glikozes līmeni asinīs iepriekšējos 2 – 3 trijos mēnešos. Ķermeņa masa abās grupās ārstēšanas periodā bija stabila.
24 nedēļu periodā atsevišķā, iepriekš noteiktā, apkopotā divu 3.fāzes pētījumu, kas vērtēja linagliptīnu salīdzinājumā ar placebo kā papildterapiju bazālajam insulīnam un kā T2D ārstēšanas līdzekli gados vecākiem pacientiem, analīzē pierādīts, ka linagliptīns, pievienots bazālā insulīna terapijai, ir lietošanā drošs un efektīvs arī gados vecākiem pacientiem (≥ 70 g.v.). Gados vecākiem pacientiem ar T2D parasti ir ilgāks slimības stāžs un samazināta beta šūnu kapacitāte, tāpēc bieži nepieciešama kombinēta terapija ar bazālo insulīnu. Šajā jutīgajā gados vecāku cilvēku grupā linagliptīnam kombinācijā ar bazālo insulīnu bija laba panesamība, un kopējā blakusparādību (BP) sastopamība nepārsniedza placebo grupā novēroto. Linagliptīns uzlaboja glikēmijas kontroli par -0,77% (pēc placebo koriģētā HbA1c pārmaiņa, salīdzinot ar sākumstāvokli, (P < 0,0001)), neradot lielāku hipoglikēmijas risku (hipoglikēmijas radās 28,6% linagliptīna lietotāju un 37,2% placebo lietotāju).
Trešajā septiņu 3.fāzes pētījumu analīzē tika vērtēti dažādi drošuma un efektivitātes parametri, kas saistīti ar linagliptīna lietošanu gados vecākiem T2D pacientiem (≥ 65 g.v.) monoterapijas vai papildterapijas veidā dažādiem glikozes līmeni pazeminošiem līdzekļiem. Šīs analīzes rezultāti parādīja, ka linagliptīnam ir laba panesamība un tas varētu būt potenciāls ārstēšanas līdzeklis gados vecākiem pacientiem (≥ 65 g.v.) bez nepieciešamības koriģēt devu.
Līdz 24.nedēļai linagliptīns pazemināja glikozes līmeni par −0,62% (P < 0,0001, koriģēts pēc placebo), nosakot HbA1c, salīdzinājumā ar sākumstāvokli. Ar linagliptīnu ārstētajiem pacientiem arī nozīmīgi vairāk pazeminājās glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā (FPG) (pēc placebo koriģētā vidējā pārmaiņa −14,8 mg/dl, P < 0,0001; −0,82 mmol/l), un BP skaits nebija lielāks kā placebo grupā (71,3% pret 73,3%). Arī ar zāļu lietošanu saistīto BP skaits linagliptīna grupā nebija lielāks kā placebo grupā (18,1% pret 19,8%).
"Šie ir ļoti iepriecinoši dati šajā bieži vien grūti ārstējamo pacientu grupā," teica profesors Entonijs Bārnets (Anthony Barnett), emeritētais medicīnas profesors Birmingemas Universitātē Lielbritānijā. "Daudziem gados vecākiem pacientiem ir vēl citi papildu apstākļi, kas var samazināt zāļu lietošanas drošumu un panesamību, piemēram, blakusslimības, pavājināta nieru darbība un palielināts hipoglikēmijas risks. Linagliptīns šķiet efektīvs un labi panesams ārstēšanas līdzeklis gados vecākiem pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu bez nepieciešamības koriģēt devu vai papildu uzraudzības, pat ja ir pavājināta nieru darbība. Apstākļos, kad zāļu izvēles iespējas arvien samazinās, linagliptīns ir gaidīts papildinājums mūsu terapeitiskajam arsenālam."
Atsevišķā analīzē linagliptīnam konstatēta efektivitāte vēl vienā jutīgā T2D pacientu grupā – tiem, kuriem ir diabētiskā nefropātija. Daudziem pacientiem ar T2D ir diabētiskā nefropātija jau neilgi pēc diagnosticēšanas, un tā var progresēt līdz terminālai nieru slimībai. Pašlaik pieejams ļoti maz ārstēšanas līdzekļu T2D pacientiem ar nieru slimību. Tika veikta septiņu randomizētu pētījumu analīze un iegūti dati pēc 24 nedēļu ārstēšanas, ļaujot veikt apkopojumu, un tika definētas divas grupas: diabētiskā nefropātija agrīnā T2D stadijā: pacienti ar pastāvīgu albuminūriju (30<=UACR [albumīna un kreatinīna attiecība urīnā; Urine Albumin-to-creatine Ratio] <=3000 mg/g) un stabilu terapiju ar AKE inhibitoru [angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru] vai ARB [angiotenzīna II receptoru blokatoru] (1. grupa); un diabētiskā nefropātija gados vecākiem pacientiem (≥65 g.v.), kuri atbilda UACR kritērijiem (2.grupa). Pacienti 1.grupā tika ārstēti ar perorālo glikozes līmeni pazeminošo zāļu fona terapiju vai bez tās un pacientiem 2. grupā bija dažādas glikozes līmeni pazeminošo zāļu fona terapijas, arī insulīnterapija.
Pacientiem 1. grupā pēc placebo koriģētā HbA1c pārmaiņa un glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā pārmaiņa bija attiecīgi -0,71% un -1,4 mmol (abi P < 0,0001). Linagliptīns arī nozīmīgi pazemināja UACR par 33% (P < 0,05). 2. grupā linagliptīns nozīmīgi pazemināja koriģēto UACR par 30% (P < 0,05). Albuminūrija abās grupās mazinājās vairāk nekā bija gaidīts, ņemot vērā linagliptīna glikozes līmeni pazeminošo iedarbību.
Eiropā linagliptīns (5 mg, reizi dienā) tirdzniecībā ir ar nosaukumu Trajenta™ (linagliptīns) un ASV ar nosaukumu Tradjenta™ (linagliptīns) kā reizi dienā lietojama tablete, kas pieaugušajiem ar T2D jālieto glikēmijas kontroles uzlabošanai, vienlaikus ievērojot diētu un veicot fiziskos vingrinājumus. Linagliptīnu nedrīkst lietot pacienti ar 1. tipa cukura diabētu, kā arī diabētiskās ketoacidozes (paaugstināta ketonu līmeņa asinīs vai urīnā) ārstēšanai. Eiropā linagliptīns nav apstiprināts lietošanai kombinācijā ar insulīnu. Linagliptīna deva nav jāpielāgo neatkarīgi no tā, vai pavājinās nieru darbība vai ir aknu darbības traucējumi.
Šajā paziņojumā presei ir prognostiski apgalvojumi par linagliptīna tabletēm 2. tipa diabēta ārstēšanai. Tie atspoguļo uzņēmuma Lilly pašreizējos uzskatus, tomēr, tāpat kā izsakot jebkuru šādu solījumu, zāļu izstrādes un komercializācijas gaitā ir jārēķinās ar nozīmīgu risku un neskaidrībām. Nav garantijas, ka nākamo pētījumu rezultāti un ar pacientiem iegūtā pieredze atbildīs jau notikušo pētījumu rezultātiem un ka linagliptīns būs komerciāli veiksmīgs izstrādājums. Sīkāku šo un citu risku un neskaidrību iztirzājumu skatīt jaunākajās veidlapās 10-Q un 10-K, ko uzņēmums Lilly iesniedzis ASV Vērtspapīru un biržas komisijā. Lilly neuzņemas pienākumu aktualizēt prognostiskos apgalvojumus.
Informāciju sagatavoja Vineta Romāne, Consensus PR Latvia Projektu vadītāja
Foto: Stock.XCHNG
