ALVEJA
liliju dzimtas sukulenti ar gaļīgām, gar malu dzeloņainām lapām. Aug tropu un subtropu apgabalos. PSRS Melnās jūras piekrastē un augumājās audzē kokveida (A. arborescens) un svītraino alveju (A. striatula). Ievāc sulīgās lapas un vasas. Droga satur gļotvielas, antraglikozīdus un sveķus. Gatavo sulu (var uzglabāt 3 g.) un šķidro ekstraktu no svaigām vai īpaši konservētām lapām (tās uzglabā tumšā, vēsā vietā 4-8° temperatūrā 12 dienas, lai izveidotos biogēnie stimulatori); ietilpst alvejas emulsijā, linimentā; alvejas sīrupu ar dzelzi lieto pret anēmiju. Ārīgi izmanto svaigu sulu strutojošu brūču un iekaisumu ārstēšanā, iekšķīgi - sulu, tinktūru, ekstraktu pret aizcietējumu, mazās devās par rūgtvielu gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai, konservētu lapu sulu un ekstraktu - pret kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, acu slimībām, emulsiju - pret apdegumiem, staru slimību. Importēto sauso sulu un no tās pagatavoto sauso ekstraktu iegūst no dzeloņainās (A. ferox) un īstās alvejas (A. vera). Att.
