Alus un veselība: kā tas ietekmē zarnu mikrofloru un kaulus. Skaidro gastroenterologs

Vasarā biežāk pavadām laiku ballītēs, atpūšamies pie dabas, grilējam dažādus ēdienus, tiekamies ar draugiem un vairāk baudām arī alu. Šo dzērienu nereti izvēlamies kopā ar ceptiem, trekniem un asiem ēdieniem, tāpēc rodas jautājums – kā šī kombinācija var ietekmēt mūsu pašsajūtu, svaru un veselību? Alū ir dažādi vitamīni un minerālvielas, tāpēc, lietojot to atbildīgi, dzēriens var būt labvēlīgs gan zarnu mikroflorai, gan kaulu veselībai, taču, dzerot miestiņu bez mēra, ieguvumi ātri var pārvērsties par riskiem. 

Latvijā tradicionāli alus patēriņš pieaug tieši vasarā – dzēriens ir atvēsinošs, tajā ir salīdzinoši zems alkohola saturs, un tas lieliski papildina dažādus vasarā iecienītus ēdienus, piemēram, grilētu gaļu, desiņas u.c. Alus ir arī sociāls dzēriens – tas kļuvis par teju pašsaprotamu elementu dažādās vasaras ballītēs un draugu sanākšanās, tomēr ir ļoti būtiski baudīt to ar mēru un atbildīgi. Pārmērīga alus lietošana traucēs izbaudīt gan tā garšu un aromātu, gan vasaru kopumā. Lai gan mērenību katrs interpretē citādāk, ieteiktu izvēlēties mazāk, bet kvalitatīvāku alu, piemēram, ne vairāk par 3–4 pudelēm nedēļā, kuru tilpums ir 330 ml, skaidro “Republikas laukuma klīnikas” gastroenterologs un endoskopists Dr. Deniss Jevdokimovs (Denis Jevdokimov). 

Kas par daudz, tas par skādi 

Lai gan alus vēders bieži veidojas nevis no alus, bet visām uzkodām un ēdieniem, ko baudām kopā ar šo dzērienu, arī pats miestiņš nav bez kalorijām. Alus un ceptu, treknu ēdienu kombinācija, ja tā tiek baudīta ļoti bieži, var ietekmēt svaru un kuņģa veselību, jo tiek palēnināts kuņģa iztukšošanās process un pastiprināta tā skābes sekrēcija. Alus baudītājiem der atcerēties, ka šo dzērienu var kombinēt arī ar citiem ēdieniem – sieru, salātiem u.tml., kas noteikti nozīmētu mazāku slodzi kuņģim. Vēl svarīgi atcerēties, ka arī alus satur gāzes un var izraisīt vēdera pūšanos.  

B vitamīni un minerāli 

Alus sastāvā ir arī vairāki organismam nozīmīgi B grupas vitamīni, piemēram, tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), piridoksīns (B6), folāts (B9) un kobalamīns (B12). Šie vitamīni veicina ogļhidrātu pārstrādi enerģijā, aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa un atbalsta imūnsistēmas un smadzeņu darbību. Dzēriena sastāvā ir arī dažādas minerālvielas, piemēram, kālijs, kas regulē šķidruma līdzsvaru un iesaistās nervu impulsu procesā. Turpretim fosfors ir cilvēka enerģijas avots šūnās un audos. Ar alu uzņemam arī tādu minerālvielu kā silīcijs, kas uzlabo kaulu veselību – palīdz ražot kolagēnu, stiprina kaulu struktūru, mijiedarbojoties ar pārējām minerālvielām.  

Papildu atbalsts zarnu mikroflorai 

No gastroenterologa skatupunkta, alus, salīdzinot ar citiem alkoholiskajiem dzērieniem, atstāj labvēlīgāku ietekmi uz zarnu mikrofloru. Piemēram, alū ir prebiotiķi jeb nesagremojamas šķiedrvielas, kas baro labvēlīgās baktērijas zarnās, veicinot to augšanu, piemēram, beta-glikāni un polisaharīdi, kas ir miežu iesala sastāvā. Savukārt nefiltrētais alus, kas pēc raudzēšanas nav termiski apstrādāts, satur nelielu daudzumu probiotiķu – dzīvo baktēriju vai rauga sēnes, kas tiešā veidā papildina mūsu zarnu mikroorganismus.  

Tumšais, gaišais vai bezalkoholiskais – kurš ir labvēlīgāks? 

Svarīgi arī vērst uzmanību tam, kādu alu izvēlamies malkot. Lai arī tumšais alus satur lielāku skaitu B vitamīnu un polifenolu – antioksidantus, kas atbrīvo organismu no brīvajiem radikāļiem, uzlabojot imūnsistēmu, tomēr tajā ir arī vairāk cukura un kaloriju. Tāpēc no liekā svara profilakses viedokļa, gaišais alus ir drošāka izvēle. Daudzi alus ražotāji piedāvā arī bezalkoholisko alu, ko sabiedrība arvien vairāk novērtē un atbalsta. Tā viennozīmīgi ir veselīga un atbildīga alternatīva, jo var baudīt alus garšu un aromātu, izvairoties no alkohola ietekmes. Bezalkoholiskajā alū, salīdzinot ar tradicionālo, ir līdzīgas uzturvielas, taču gan kaloriju, gan alkohola daudzums ir krietni mazāks, nekaitējot aknām un kuņģim. 

Alus var nebūt kaitīgs, ja to lietojam atbildīgi, ar izpratni par mērenību un ietekmi uz mūsu organismu – gan pozitīvo, gan negatīvu, ja lietojam pārmērīgi vai nesekojot līdzi tam, kādus ēdienus un uzkodas baudām kopā ar alu. Gastroenteroloģijā nereti cīnāmies jau arī pārmērīgas lietošanas sekām, tāpēc aicinām alu baudīt ar mēru, atbildīgi, izvēloties kvalitāti, nevis kvantitāti. Un, protams, sekojot līdzi arī uzkodu un ēdienu daudzumam.