Teju ikkatrs maza bērna vecāks saskāries ar jautājumiem par alerģijām. Kā attīstās bērna alerģija, un kā no tās tikt vaļā? Kas īsti ir alerģija, un kā tā atšķiras no pārtikas nepanesamības? Ko darīt, ja bērnam ir alerģiska reakcija pret kādu produktu, un ar ko to aizstāt? Kā rīkoties, ja bērnam ir alerģija pret piena produktiem? Uz šiem un citiem jautājumiem par mazu bērnu uzturu iknedēļas "Mazais nav lielais" vebinārā sociālajā vietnē Instagram Laura Grēviņa aicina atbildēt pediatri-alergoloģi Daci Kārkliņu.

Lielai daļai mazu bērnu ir dažādas pārtikas alerģijas, un visbiežāk tās attīstās tieši mazuļa pirmajā dzīves gadā. Gadījumi, kad tā pēkšņi parādās pieaugušam cilvēkam, ir ļoti reti. Lielākoties, bērnam sasniedzot četru gadu vecumu, pārtikas alerģija pazūd. Ja abi vecāki ir alerģiski, pastāv ļoti liela varbūtība (līdz pat 80%), ka alerģija attīstīsies arī mazulim, taču alerģijas "slēdzi" var ieslēgt dažādi faktori – pārmantojamība, vides ietekme, kā arī tas, vai māmiņas uzturs grūtniecības laikā bijis pilnvērtīgs. Būtisks faktors ir arī vecāku emocijas – daudz kas, tostarp arī bērna alerģijas, nereti ir mammas "galvā".

Pārtikas nepanesamība NAV alerģija

Pārtikas alerģija ir pierādāma, un tai ir simptomi – to iespējams noteikt, veicot asins analīzes vai ādas dūriena testu, kad tiek novērota noteiktu pārtikas produktu alergēnu mijiedarbība ar cilvēka ādu.

Pēdējā laikā populāri kļuvuši arī pārtikas nepanesamības testi, tomēr jāatceras – tas, ka testa rezultāti norāda uz organismā esošām antivielām, nenozīmē, ka mazulim pret konkrēto produktu ir nepanesamība. Testa rezultātos gluži vienkārši varam novērot, kāda ir mazuļa diēta un kādi produkti tiek lietoti ikdienā, tāpēc izslēgt noteiktas produktu grupas no maza bērna ēdienkartes, balstoties uz pārtikas nepanesamības testu, nekādā gadījumā nevajadzētu. Tāpat svarīgi atcerēties, ka celiakija nav nedz alerģija, nedz kviešu nepanesamība, bet gan gremošanas trakta slimība.

Izslēgšanas metodei – nē!

Nereti vecāki, labu gribēdami, pilnībā izslēdz alergēnos produktus no mazuļa ēdienkartes, tomēr tas nodara vairāk posta nekā laba. Ja simptomi nav dzīvībai bīstami vai ļoti traucējoši (piemēram, mazulis nokrītas svarā un vairs nepieņemas, kritiski noberzta āda), svarīgi, ka alerģiskie produkti mazās devās tiek iekļauti ikdienas uzturā, lai mazuļa organisms pie produkta pierod. Pilnībā atsakoties no alerģiju izraisošā produkta, neizstrādājas fermenti, kas liek organismam strādāt, lai ar alerģiju cīnītos. Nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no visa jeb piemērot tā saucamo griķu un ūdens diētu. Pie alerģijas parādīšanās "aizdomīgo" produktu no ēdienkartes var izslēgt uz divām nedēļām, novērot, vai mazulis jūtas labāk, nelielās devās to atkal iekļaut ēdienkartē un vērot organisma reakciju.

Tāpat, cenšoties pasargāt gaidāmo atvasi no alerģijām nākotnē, bieži vien no dažām produktu grupām atsakās arī grūtnieces – lielākoties tie ir piena produkti un rieksti. Tomēr nereti tam ir pretējs efekts, tāpēc gaidību laikā ieteicams pēc iespējas daudzveidīgāks uzturs, lai, jau mammas puncī esot, bērniņš iemācās "sadzīvot" ar visām produktu grupām.

Laktozes nepanesamība un alerģija pret piena produktiem

Laktozes nepanesamība nav alerģija pret piena produktiem – pie laktozes nepanesamības organisms "netiek galā" tikai ar pienā esošo laktozi, piena olbaltumvielas var un vajag uzņemt. Katrs organisms ir citāds – ir gadījumi, kad organisms "draudzējas" ar biezpienu vai skābpiena produktiem, bet nepanes svaigus piena produktus. Lai to noskaidrotu, ieteicams veikt padziļinātu piena izmeklējumu.

Sojas piena produkti nav ieteicami bērna uzturā līdz gada vecumam, jo soja tiek modificēta. Ja bērns "nesadzīvo" ar piena produktiem, arī sasniedzot gada vecumu, kā alternatīvu var piedāvāt augu pienu, piemēram, auzu, rīsu vai mandeļu pienu, tomēr jāatceras – augu piens nav piena aizstājējs.

Kā alternatīvu dažkārt vecāki izvēlas kazas pienu vai kazas piena maisījumu, tomēr jāatceras – ja ir alerģija pret govs pienu, 80% gadījumu būs alerģiska reakcija arī pret kazas pienu. Ja no dzimšanas mazulis uzņem tikai kazas piena maisījumu, tad no govs piena produktiem varētu būt jāatsakās arī pieaugot, tāpēc svarīgi kādā brīdī mazuļa uzturā iekļaut arī kādu no govs piena produktiem – lai "iedraudzētos".

Arī hidrolizētais piena maisījums ir veids, kā radināt mazuli pie piena olbaltumvielām. Nereti vecāki no hidrolizētajiem maisījumiem "baidās", jo tie liekas negaršīgi. Tomēr mazuļa garšas kārpiņas ir pavisam citādas nekā pieaugušajam, un svarīgi atcerēties – ārsts to iesaka mazuļa, nevis vecāku ēdienkartes bagātināšanai.

No kā manam bērnam pumpas?

Ja līdz gada vecumam bērns iemācījies ēst visus produktus un nekādi alerģiski simptomi nav novēroti (piemēram, pret piena produktiem, olām), bērnam noslieces uz alerģiju neparādīsies arī vēlāk. Nereti, sasniedzot gada vecumu, mazuļi sāk reaģēt uz dažādām ēdiena piedevām, piemēram, krāsvielām un e-vielām. Ja diennakts laikā mazulis uzņem pārāk daudz produktu, kuru sastāvā ir šīs piedevas, var parādīties izsitumi – to sauc par pseidoalerģiju. Tā novērojama arī tad, ja bērnam ticis par daudz našķu, kad var būt novērojama arī aizdegunes tūska. "Īsta" alerģija no saldumiem ir ļoti retos gadījumos.

Lai veicinātu vecāku izpratni un atgādinātu par piemērotu uzturu mazuļiem pēc viena gada vecuma, "Aptamil3" īsteno izglītojošu kampaņu vecākiem "Mazais nav lielais". Tās laikā Aptaclub Instagram vietnē notiks 10 bezmaksas vebināri, kuros kampaņas vēstnese Laura Grēviņa kopā ar ekspertiem – pediatriem, uztura speciālistiem, psihologu un fizioterapeitu – stundu garās sarunās pārrunās tādas tēmas kā mazuļa uzturs un imunitāte, bērna vadīta ēšana, veģetārisms un vegānisms, maza bērna ēdienkarte un citas tēmas. Tāpat nodarbībās pieredzē dalīsies arī citas sociālajā vietnē aktīvas māmiņas, būs iespējams noskatīties iknedēļas vebinārus un sekot tiem līdzi tiešsaitē, lai uzdotu jautājumus ekspertiem.