Alerģisks rinīts – kā mazināt simptomus? Stāsta speciālisti

Pavasarī nereti saskaramies ar iesnām, kuras var izraisīt gan vīrusi, gan alergēni, jo sākusies aktīvā ziedēšanas sezona. Kas ir rinīts, kā to atšķirt no saaukstēšanās, un kā sevi pasargāt alerģiju sezonā, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītās ekspertes, LUMPII ārstu prakses alergoloģe Antra Beķere, Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Guna Ziedone un farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Alerģijas simptomi atšķiras atkarībā no tā, kāda veida alerģija ir un cik izteikta ir cilvēka jutība pret konkrēto alergēnu. Dažus simptomus var sajaukt ar citām slimībām, piemēram, saaukstēšanos, elpceļu infekciju vai kontakdermatītu, taču, ja simptomi nemazinās ilgstoši, tad ir jāpārliecinās, vai simptomus neizraisa kāda no alerģijām. Alerģijas simptomi var izraisīt arī nogurumu un apgrūtināt koncentrēšanos, tādējādi pasliktinot sekmes skolā vai darbā, ilgstošs klepus var norādīt uz astmu. Tāpēc situācijās, kad ir aizdomas par alerģiju, pacienti sākotnēji var doties pie ģimenes ārsta, bet, lai padziļināti veiktu alerģiskos izmeklējumus un noskaidrotu, kāda veida alerģija ir, jādodas pie alergologa. Speciālistes uzsver, ka mūsdienās nevienam nebūtu jācieš no alerģijas izpausmēm, jo ir pieejami daudz un dažādi efektīvi medikamenti alerģijas izraisīto simptomu mazināšanai.

Alerģisks rinīts

Alerģiskais rinīts ir deguna gļotādas iekaisums, ko ierosina alergēns pēc nonākšanas uz gļotādas. Bieži sastopami alergēni ir ziedputekšņi (piemēram, graudzāles, nezāles, koku putekšņi), dzīvnieku spalvas (piemēram, kaķu, suņu un zirgu apmatojums), mājas putekļu ērcītes un pelējuma sēnītes. Izmainītās imūnsistēmas darbības dēļ cilvēka organisms alergēnu uztver kā “svešu”, cenšoties no tā atbrīvoties uzreiz pēc tā nonākšanas uz gļotādas (IgE meditēta jeb I ātrā tipa alerģiskā reakcija). Tā rezultātā no tuklajām šūnām izdalās dažādi iekaisuma mediatori, t. sk. histamīns, kas arī izraisa alerģiskos simptomus:

• tekošu degunu (caurspīdīgus izdalījumus);
• šķaudīšanu (atkārtotu un biežu);
• deguna niezi;
• aizliktu degunu;
• ja tiek skarta acu gļotāda, tad var vērot abu acu graušanu un asarošanu;

Jāatceras, ka atšķirībā no parastās saaukstēšanās, kas ilgst aptuveni vienu nedēļu, alerģisks rinīts nepāriet, kamēr turpinās saskare ar alergēnu!

Polinozes gadījumā  simptomus novēro visu auga vai koka ziedēšanas periodu (pavasara, vasaras, rudens ziedputekšņi), mājas putekļu ērcītes alerģijas gadījumā simptomus novēro visu gadu. Epizodisks rinīts ir gadījumos, kad pacientam ir īslaicīgs kontakts ar alergēnu (piemēram, kaķi, kamēr pacients ciemojas pie draugiem).

Alerģiskā rinīta diagnoze balstās uz alerģijas simptomu anamnēzi un diagnostikas testiem. Tā ārstēšanai paredzētie deguna aerosoli var mazināt deguna aizlikumu vai tecēšanu, jo samazina alerģiskā rinīta simptomus, ieskaitot deguna aizlikumu un tecēšanu, ko reizēm nemazina antihistamīna tabletes. Lietojot deguna aerosolu, ir ļoti svarīgi pareizi izpildīt lietošanas norādījumus, lai nodrošinātu, ka aerosols nonāk pareizajā vietā degunā:

• medikamentu drīkst ievadīt tikai uz tīrām gļotādām;
• deguns ir jāskalo ar sālsūdeni, lai kārtīgi atbrīvotu ejas no gļotām;
• ja vērojama izteikta deguna tūska, kuras dēļ atbrīvošanās no gļotām nav iespējama, pirms paredzamā medikamenta ievades nepieciešams lietot deguna tūsku mazinošus līdzekļus kā dekongenstantus;
• medikaments jāievada slīpi virzienā uz ārējās auss pusi.

Precīzi lietošanas norādījumi ir sniegti zāļu lietošanas instrukcijā, kas ir iekļauta ikvienā zāļu iepakojumā.

Farmaceita padoms

Farmaceits iesaka ņemt vērā augu ziedēšanas un ziedputekšņu kalendāru, kas palīdzēs jums savlaicīgi veikt profilaktiskus pasākumus un sagatavoties jums bīstamam periodam.

• No aprīļa vidus līdz maija beigām dabā sastopami vēlu ziedošu koku ziedputekšņi – bērzu, ​​ozolu, priežu, egļu, papeļu.
• No maija vidus līdz jūnija beigām zied daži garšaugi, kuru ziedputekšņi izraisa alerģijas simptomus, piemēram, māllēpe, pienenes.
• No maija beigām līdz jūlija beigām alerģiju var izraisīt graudaugi – rudzi, griķi, kā arī auzene, timotiņš, skarene, kamolzāle.

Kad alergēni nonāk organismā, asinsvadi paplašinās, kā rezultātā no vispārējās asinsrites uz perifērajiem audiem aizplūst liels šķidruma daudzums. Tas notiek tāpēc, ka imūnsistēma mēģina “nomazgāt” ziedputekšņus, kurus tā uztver kā ienaidnieku. Aptiekās ir pieejami pretalerģijas līdzekļi tablešu, sīrupu un pilienu veidā, kā arī krēmi un geli ārīgai lietošanai. Visefektīvākā metode ir ārstēšana ar alergēnu specifisko imūnterapiju. Tās ietvaros pacients sākumā saņem nelielas alergēna devas, bet laika gaitā tās palielinās, tādējādi organisms pie tiem pierod un imūnsistēma sāk pareizi reaģēt uz alergēniem.

Lai atvieglotu savu dzīvi alergēnu ziedēšanas laikā, farmaceits iesaka:

• par putekšņu koncentrāciju gaisā interesēties telefona lietotnē PASYFO;
• ievērot tīrību un higiēnu pēc pastaigām dabā – novilkt visas drēbes, nomazgāt seju, izskalot degunu, kaklu, iepilināt acīs mitrinošus pilienus un pēc vajadzības  izmazgāt arī matus;
• nežāvēt drēbes ārā vai uz balkona;
• mājās ieteicams uzstādīt kondicionieri ar filtriem vai gaisa attīrītāju, kā arī iegādāties gaisa mitrinātāju;
• koku aktīvās ziedēšanas periodā biežāk veikt telpu mitro tīrīšanu un neatvērt logus.

Baudīsim pavasari bez alerģijas simptomiem!

Atceries! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasi lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējies ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.