Aicina saglabāt reģionu slimnīcas
Atklāta vēstule ārstam, Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram, ārstam, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, ārstam, Veselības ministram Ivaram Eglītim no Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa.
Godātie kolēģi!
Rakstu šo vēstuli cieņā pret Jūsu darbu un veikumu Latvijas valsts labā, cerībā kopā ar Jums rast citu risinājumu Latvijas lauku medicīnas reorganizācijai.
Vēršos pie Jums ar aicinājumu rūpīgi pārdomāt Latvijas mazo slimnīcu "optimizāciju", kas nozīmē finansējuma atņemšanu Aknīstes, Auces, Ādažu, Dagdas, Ērgļu, Olaines, Saulkrastu, Slokas, Kārsavas, Varakļānu, Viesītes, Viļakas un Viļānu slimnīcām. Vispirms vēlos norādīt, ka šī slimnīcu "optimizācija" ir pretrunā ar jauno reģionālo reformu – tā, piemēram, Ērgļu slimnīca atrodas jaundibinātā Ērgļu novada centrā.
Otrkārt, ir liela atšķirība starp Rīgai tuvajām Olaines un Ādažu slimnīcām vai ģeogrāfiski attālajām Aknīstes, Ērgļu vai Viļakas slimnīcām. Ir liela atšķirība iedzīvotāju vidējo iedzīvotāju ienākumu, nodarbinātības vai ekonomiskās aktivitātes līmeņa rādītājos Pierīgā un Latgalē.
Aizverot mazās slimnīcas mēs varam ietaupīt 2 miljonus latu, kas nozīmē 0.3% ekonomiju veselības budžetā. To var saukt par īslaicīgu ekonomiju ar ilglaicīgām un neatgriezeniskām sekām.
Ekonomija un tautsaimniecība nav viens un tas pats. Iespējams, ekonomiski būtu visas sarežģītās manipulācijas un operācijas veikt tikai Rīgā. Tautsaimnieciski domājot, medicīna ir jāatstāj reģionos tik, cik vien tas iespējams. Slēdzot šīs mazās slimnīcas laukos bez darba paliks šajās iestādēs strādājošie (katrā 15–20 darbinieki), kas reāli palielinās slogu sociālajā budžetā. Ja valdība reāli cer cīnīties ar krīzi, kas nozīmē cīnīties ar bezdarbu un attīstīt ražošanu reģionos, tad tai nāksies atcerēties, ka ražošana nav iedomājama bez kvalificēta darbspēka. Bet kvalificēts darbaspēks neatrodas tur, kur nav nekāda sociāla nodrošinājuma. Tautsaimnieciski pareizi mazās lauku slimnīcas slēgt būtu ekonomiska uzplaukuma laikos, nevis krīzes periodā.
Pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos lauku iedzīvotājiem ir arvien grūtāk nokļūt lielākajās pilsētās lai saņemtu kvalificētu ārsta palīdzību. Līdz ar to mazo slimnīcu slēgšana ir ārstniecības pakalpojuma pieejamības jautājums, kas ir arī mūsu valsts pamatlikumā, Satversmē, garantētās tiesības.
Piedāvājums:
ja Latvijas valsts var nopirkt bankrotējušu banku par 2 latiem, tad valstij jādod iespēja privatizēt savas bankrotējušās struktūras par 2 latiem. Tātad – valstij jāvienojas ar Aknīstes, Auces, Ādažu, Dagdas, Ērgļu, Olaines, Saulkrastu, Slokas, Kārsavas, Varakļānu, Viesītes, Viļakas un Viļānu pašvaldībām par iespēju šo pilsētu slimnīcas par 2 latiem pārdot to ārstu un medicīnas darbinieku kolektīviem. Pārdot ar visiem kustamiem un nekustamiem īpašumiem. Tas veicinās uzņēmējdarbību un liks meklēt iespējas, tas ļaus saglabāt ēkas un nepieļaut medicīnas aparatūras izvazāšanu. Esmu pārliecināts, ka katras šīs slimnīcas kolektīvs par savu ilggadējo, pašaizliedzīgo darbu ir pelnījis saņemt reālu materiālu kompensāciju un iespēju motivēti organizēt sava novada veselības aprūpi.
Godātie kolēģi! Tikai Jūs valsts augstākajos politiskajos ešalonos varat mēģināt iedzīvināt jaunu praksi – nodot darbinieku privātīpašumā tās slimnīcas, skolas un sociālās iestādes, kuru funkcionēšanas uzturēšanai valstij nepietiek līdzekļu.
Ar cieņu,
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
