ABSTINENCES SINDROMS
fiziski un psihiski smags stāvoklis, kas rodas narkomāniem un toksikomāniem, ja pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotisku vielu, medikamentu utt. Biežāk izplatīts abstinences sindroms ir alkoholisma gadījumā. Abstinences sindroms iestājas pēc tam, kad pārtraukta dzeršana un alkohols vairs nenonāk organismā. Vispirms rodas somatiskie traucējumi - roku trīce, svīšana, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū, paaugstināts asinsspiediens (maldīgi var rasties aizdomas par hipertonisko slimību), sausums mutē, slikta dūša, vemšana, reizēm caureja, miega un ēstgribas traucējumi, paasinās tie iekšējo orgānu patoloģiskie procesi, kas bijuši pirms abstinences sindroma. Vēlāk var rasties psihiski traucējumi; tie ietver alkohola psihožu iezīmes: sasprindzinājuma un trauksmes sajūtu, nenoteiktas bailes, pašniecināšanas domas, vainas apziņu, elementārus uztveres traucējumus - rudimentāras redzes un dzirdes halucinācijas. Reizēm rodas epileptiskas lēkmes. Vieglākos gadījumos abstinences sindromu likvidē nespecifiski stimulējoši līdzekļi - auksta duša, stipra tēja, kafija. Abstinences sindroma dēļ dažreiz ir grūti pārtraukt narkotikas lietošanu, tāpēc smagākos gadījumos jāgriežas pie ārsta, lai abstinences sindromu novērstu ar medikamentiem.
