AAB iesniegusi priekšlikumus par farmācijas sektora turpmāko attīstību
Aptieku attīstības biedrība (turpmāk – AAB) atbalsta Veselības ministrijas (VM) iniciatīvu apspriest farmācijas sektora nākotnes attīstības virzienus, tāpēc diskusijai iesniegusi savu redzējumu VM Farmācijas jomas konsultatīvās padomei. "Ir apsveicami nozares sakārtošanas centieni, taču mūsuprāt nebūtu vēlama viedokļu polarizācija, atbalstot vai nu absolūtu tirgus regulāciju, vai pilnīgu liberalizāciju. Mūsuprāt ir jāmeklē risinājumi, kā pilnveidot esošo sistēmu," skaidro AAB valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega – Grāpe.
Pēc AAB domām, farmaceitiskās aprūpes attīstības pamatā ir aptieka. Savukārt aptiekas kā farmaceitiskās aprūpes sniegšanas institūcijas attīstība balstās uz trim pamatfaktoriem – pirmkārt farmaceitiem, to pieejamības un kvalifikācijas; otrkārt - medikamentiem, tai skaitā aptieku nodrošinājumu ar pieprasītākajiem medikamentiem un informāciju pacientiem tai skaitā arī par viņu tiesībām izvēlēties; un treškārt, aptieku piedāvātiem papildus pakalpojumiem.
Lai būtu iespējama aptieku attīstība, ir jāņem vērā vide, kurā strādā aptiekas – tās pašreizējā situācija un nākotnes attīstības tendences; instrumenti, ar kuru palīdzību piemēroties videi un nodrošināt pilnvērtīgu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. "Tuvākajā nākotnē Latvijā turpināsies iedzīvotāju, tostarp arī farmācijas jomas speciālistu, aizplūšana no laukiem uz lielajām pilsētām un emigrācija uz ārvalstīm. Jau pašlaik šie procesi būtiski ietekmē farmācijas nozari. Laukos un ciematos mazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to samazinās arī aptiekas dzīvotspēja. Tai pašā laikā jau ilgstoši Kurzemē ir kvalificētu farmaceitu un farmaceitu asistentu trūkums, jo farmaceiti nevēlas no Rīgas braukt strādāt uz citu, mazāku pilsētu," skaidro I.Zemdega – Grāpe.
"Sabiedrības nākotnes attīstību tāpat ietekmēs aizvien lielāka moderno tehnoloģiju loma cilvēku ikdienas dzīvē; tostarp pieaugs ar internetu saistīto tehnoloģiju nozīme. Tas sniedz daudzas iespējas informācijas apkopošanai un apritei, ātrai un interaktīvai komunikācijai gan ar klientu gan profesionāļu un uzņēmumu starpā. Elektroniskais paraksts un internetmaksājumi nodrošina plašas darījumu iespējas," uzskata I.Zemdega – Grāpe.
AAB valdes priekšsēdētāja tāpat uzskata, ka neatgriezeniski mainās klientu paradumi. "Lielveikali pārņem vairākas kategorijas, kas būtu bijušas papildinošs aptieku apgrozījums. Piemēram, pirms 10-15 gadiem lielākā daļa, aptuveni 60%, no realizētajām bērnu autiņbiksītēm un bērnu pārtikas tika pārdota aptiekās. Tagad šīs preces jaunās māmiņas lielākoties pērk mazumtirdzniecības tīklu veikalos un arvien vairāk internetā. Pārtikas piedevas tiek pārdotas gan pārtikas lielveikalos, gan "Drogās". Tāpat nepieciešams ņemt vērā ārvalstu pieredzi, arvien vairāk pirmās nepieciešamības bezrecepšu medikamenti tiek tirgoti ārpus aptiekām, t.sk. automātos," skaidro I.Zemdega – Grāpe.
Runājot par aptieku attīstību kā galveno instrumentu farmaceitiskās aprūpes uzlabošanai, AAB uzskata, ka ir nepieciešama diskusija par farmaceitu un farmaceitu asistentu pienākumiem un atbildību. Ir jāprecizē definīcija jēdzienam "medikamentus izsniedz farmaceits" ar mērķi noteikt tādu regulējumu, kas lielajās aptiekās farmaceitu atbrīvotu no rutīnas darbībām, ļaujot viņiem koncentrēties tikai uz klientu konsultēšanu. Tāpat AAB uzskata, ka farmaceitu asistentiem būtu jāļauj izsniegt rūpnieciski ražotus medikamentus bez farmaceita fiziskas klātbūtnes. Ir nepieciešamas būtiskas reformas farmaceitu izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmā, piemērojot farmaceitu izglītības pamatprincipus zinātnes un uzņēmējdarbības vajadzībām šodien un nākotnē. "Uzskatām, ka ir nepieciešams panākt būtisku Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu novirzīšanu farmaceitu mūžizglītībai, nodrošinot augsta kvalifikācijas līmeņa uzturēšanas un pilnveidošanas iespējas farmaceitiem, pašlaik mūsu pašu Latvijas regulējums liedz aptiekai šo finansējumu saņemt" ir pārliecināta I.Zemdega - Grāpe.
"Attiecībā uz medikamentiem uzskatām, ka kopīgi sadarbojoties farmācijas nozarei un valstij, ir mērķtiecīgi jāstrādā pie sistēmas izstrādes, lai nodrošinātu pacientam optimālāko risinājumu, turklāt ne tikai kompensācijas sistēmā ietilpstošo medikamentu. Visiem iesaistītajiem ir jāvelta kopīgi pūliņi pacientu informēšanai par viņu tiesībām izvēlēties atbilstošāko, tostarp tiesībām izvēlēties lētākus medikamentus. Kontekstā ar lētāku medikamentu nodrošināšanu iedzīvotājiem, ir jāizvērtē starptautiskā nepatentētā nosaukuma norādīšana receptēs, izņēmuma gadījumi šādai praksei un iespējamie riski, tai skaitā arī risinājumi kā mazināt šāda lēmuma negatīvo ekonomisko ietekmi uz aptiekas peļņu," skaidro I.Zemdega – Grāpe, piebilstot, ka tāpat nepieciešams ieviest vienkāršus uz ilgtermiņu orientētus pamatprincipus kompensācijas sistēmas darbības nodrošināšanai. "Pašreizējā prakse, ka katru gadu nozarē tiek diskutēts jautājums par kompensācijas sistēmas finansēšanu (piemēram, arī 2009. gada beigās VNC lūdza aptiekām neaprēķināt soda naudas par kavētajiem maksājumiem), raisa uztraukumu par iespējamām izmaiņām," domā I.Zemdega – Grāpe.
Tāpat ir nepieciešama diskusija par aptiekās pieejamo pakalpojumu loka paplašināšanu kontekstā ar primārās veselības aprūpes pieejamību, piemēram, ļaujot farmaceitiem pagarināt ārstu izrakstītās receptes, veikt vakcināciju, pieņemt vienkāršākās analīzes utt. "Ņemot vērā visu šo jautājumu svarīgumu un komplicētību, uzskatām, ka ir nepieciešams izstrādāt Farmaceitiskās aprūpes pamatnostādnes. Esam ierosinājuši izveidot darba grupu minētā politikas plānošanas dokumenta izstrādei, kuras darbā AAB būtu gatava aktīvi iesaistīties," informē I.Zemdega – Grāpe.
Inga Zemdega-Grāpe,
Aptieku Attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja
