Diemžēl, bet bērnu zobārstu ikdienā, biežāk ir sastopami bērni ar cauriem zobiem. Vecāki bieži uzskata, ka bojāts, plombēts vai izrauts zobs ir norma.

Ar katru gadu pieaug to mazo bērnu skaits, kuri labo zobus vispārējā narkozē. Narkozē parasti tiek pierakstīti bērni līdz četru gadu vecumam, kuriem vidēji ir 6 - 8 labojami zobi. Taču jāatzīmē, ka, lai sagaidītu valsts apmaksātu rindu, bērni gaida septiņus mēnešus. Mūsdienās ir ļoti daudz pieejamas informācijas internetā, taču vecāki tic mītiem par zobiem, kurus ir dzirdējuši no saviem vecākiem un citiem nezinātniskiem avotiem.

Mīts 1. Katrs bērns no mātes, gaidību laikā, paņem pa vienam zobam.

Daļēja taisnība. Jāatceras, ka grūtniecības laikā mainās sievietes hormonu līmenis, un tas var ietekmēt arī mutes dobumu. Smaganas var iekaist, tās pie mazākā pieskāriena asiņo. Taču jāņem vērā, ka grūtniecības laikā noteikti jāapmeklē higiēnists un zobārsts, kuri ieteiks risinājumu mutes dobuma problēmām. Ja grūtniece smaganu asiņošanas gadījumā negriezīsies pie speciālistiem, tad grūtniecība var beigties arī ar zobu zaudējumu. Parasti sievietes atzīst, ka cenšas pasargāt asiņojošas smaganas, retāk tīrot zobus, tādejādi nodarot lielu kaitējumu sev. Otra lieta, kas ietekmē mutes dobumu ir ēšanas ieradumu maiņa, grūtnieces biežāk lieto našķus starp ēdienreizēm, kuri bojā zobus. Secinājums - ja sieviete pareizi kops savu mutes dobumu un izvēlēsies veselīgus našķus, viņa nezaudēs nevienu zobu.

Mīts 2. Grūtniecības laikā nedrīkst apmeklēt zobārstu - anestēzijas līdzekļu lietošana un rentgens var kaitēt gaidāmajam bērnam.

Nepareizi. Ja topošajai mātei ir bojāti zobi, tie jāsalabo, vēlamais laiks zobu labošanai ir otrais grūtniecības trimestris. Taču, ja nepieciešams, zobu labošanu vai raušanu var veikt jebkurā laikā. Ja ir nepieciešamība lietot atsāpināšanas līdzekļus, var izvēlēties grūtniecēm piemērotus - ar zemāku adrenalīna devu. Zobārstniecībā izmantojamam rentgenam ir ļoti zems starojums, tāpēc tā izmantošana ir droša. Secinājums - vislabāk zobus sakopt jau pirms grūtniecības iestāšanās - kad bērniņš vēl tikai tiek plānots.

Mīts 3. Slikti piena zobi iedzimst no vecākiem vai vecvecākiem.

Nepareizi. Karies ir slimība, kuru iegūstam dzīves laikā. Lai attīstītos karies, jābūt trīs lietām - zobam, patogēnai mikroflorai un aplikumam. Zobi bērnam šķiļas vidēji 6 mēnešu vecumā, tas ir neizbēgami. Aplikumu bērns iegūst no ikdienas barošanas. Taču patogēnā mikroflora ir tā, kuru bērns saņem no vecākiem vai aprūpētājiem. Tāpēc ir svarīgi, lai visiem ģimenes locekļiem būtu vesels mutes dobums. Īpaša vērība jāpievērš aplikumam, tas veidojas uz zobiem pēc katras ēdienreizes. Jāatzīmē, ka zīdaiņi un mazi bērni ēd ļoti bieži, tāpēc liels aplikums uz zobiem ir neizbēgams. Daudzas māmiņas uzskata, ka krūts piens nebojā zobus, taču arī krūts piens satur ogļhidrātus, kurus spēj šķelt mikroorganismi, tādejādi arī baroties. Ja mikroorganismiem būs daudz barības vielu, tie strauji vairosies un gremošanas procesā izdalīs skābes, tādejādi bojājot zobus. Vecākiem jāatceras, ka ir ļoti rūpīgi jātīra bērna zobi, jau no pirmā zoba šķilšanās brīža.

Mīts 4. Kamēr piena zobi nav izšķīlušies, bērna mutes dobums nav jākopj.

Nepareizi. Kaut gan zobi vēl nav šķīlušies, arī zīdainim mutes dobums jākopj. Visvienkāršākais veids, kā mammai vai tētim to izdarīt - aptīt ap pirkstu marles gabaliņu un noslaucīt smaganas, vaigu iekšpusi un mēli, jo uz mēles un vaigu gļotādas var sakrāties daudz aplikuma. Var iegādāties arī speciālus "uzpirksteņus" bērna mutes kopšanai. Ir pieejami gumijas un mirkošķiedras uzpirkstenīši, lai efektīvi uzsāktu mutes higiēnu. Tas nepieciešams, lai notīrītu aplikumu, kas rodas arī tad, ja zīdainīša vienīgais uzturs ir mātes piens. Uzsākot bērna mutes dobuma tīrīšanu jau pirmajās dienās pēc piedzimšanas, vecāki pieradina mazuli pie šī ikdienas rituāla, kas saglabāsies visu mūžu. Jāatceras, ka aplikums var kļūt par labu augsni sēnītei, kas mutē var nonākt no mātes krūtsgala, īpaši, ja tas zīdot iekaisis.

Mīts 5. Zobi jātīra tikai tad, kad visi 20 piena zobi ir šķīlušies.

Nepareizi. Līdzko izšķiļas pirmais zobs, parādās arī kariesa draudi. Zobi jāsāk kopt jau tad, kad tie vēl nav redzami, kā arī līdzko parādās pirmā mazā zoba maliņa. Bērniem visi 20 piena zobi šķiļas līdz trīs gadu vecumam. Bieži bērni, kuriem nav kopti zobi, nonāk pie zobārsta ar akūtām zobu sāpēm un zobi, kas ir šķīlušies pirmie (līdz gada vecumam), ir jāizrauj, jo tie jau sastruto. Bērniem līdz četru gadu vecumam parasti zobu labošana notiek vispārējā narkozē.

Mīts 6. Piena zobus labot nav vērts - tik un tā tie ir tikai uz īsu laiku.

Nepareizi. Piena zobu mūžs mutē nav ilgs, taču to funkcija ir ļoti svarīga. Piena zobi nomainās no 5 līdz 11 gadu vecumam. Jāatceras, ka zobu funkcija ir ne tikai smaidīt, bet arī runāt un sakošļāt ēdienu. Augošam bērnam ir ļoti svarīgi uzņemt pilnvērtīgu uzturu, arī cietu ēdienu, bet, ja zobi ir bojāti vai daži jau izrauti, bērns nespēj to darīt. Turklāt pāragri zaudēti zobi var ietekmēt bērna runas spējas.

Mīts 7. Kamēr bērnam ir piena zobi, sakodiens nav jākoriģē.

Nepareizi. Bieži sakodiena anomālijas labo jau no četru gadu vecuma. Vislabāk veikt korekcijas, kamēr bērns ir aktīvā augšanas periodā - tad nepieciešams pielikt mazāk pūļu, bet rezultāts ir labāks. Lai pareizi noteiktu sakodienu, jāapmeklē ortodonts (zobārsts, kurš regulē sakodienu).

Mīts 8. Zobu pasta jālieto tikai tad, kad bērns māk izspļaut.

Absolūti nepareizi. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka jau no pirmā zoba šķilšanās brīža ir jālieto zobu pasta ar fluorīdiem. Zobu pastas daudzums gan jāuzmana vecākiem. Līdz divu gadu vecumam uz zobu birstes bērnam pasta jāuzliek ļoti plānā slānītī, pēc divu gadu vecuma - neliela zirņa lielumā. Jāatceras, ka fluorīdi ir tas zobu pastas savienojums, kas vislabāk nostiprina zobu emalju, tāpēc tā klātbūtne zobu pastā ir nepieciešama, īpaši bērniem, kuru vecākiem ir slikti zobi vai zobu tīrīšanas ir neregulāra.

Mīts 9. Pie higiēnista iet tikai skolas vecuma bērni.

Nepareizi. Ja pirmajai vizītei pie zobārsta jābūt gada vecumā, tad zobu higiēnists bērnam būtu jāapmeklē reizi pusgadā, sākot no divu gadu vecuma. Higiēnists notīra bērna zobus ar birstīti un zobu pastu un tad pārklāj zobus ar īpašiem, stiprinošiem līdzekļiem. Taču, iespējams, pat svarīgāks par šo procedūru ir audzinošais moments: higiēnists pastāsta, kā zobi jātīra un kā arī izskaidro vecākiem, ko viņi var darīt, lai bērna zobi būtu veseli. Bērns, apmeklējot higiēnistu, pierod pie zobārstniecības iekārtas, gaismas un citām jaunām lietām. Higiēnists ir arī pirmais solis uz zobu labošanu. Regulāri apmeklējot higiēnistu, bērnam nebūs bailes arī labot zobus vajadzības gadījumā.