Saeima pieņem likumu par psihologu profesionālās darbības regulējuma

Rīga, 30.marts, LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Psihologu likumu, kas regulēs psihologu profesionālo darbību.

Psihologu darba galvenie pamatprincipi noteikti likumā, bet virkni jautājumu plašāk reglamentēs ar Ministru kabineta noteikumiem, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā. Likums definēs psihologa profesionālo darbību, paredzot, ka patstāvīgi to var veikt tikai sertificēts psihologs. Lai iegūtu tiesības pretendēt uz psihologa sertifikātu, pēc izglītības iegūšanas personai būs vismaz gads jāstrādā psihologa supervizora pārraudzībā.

Likums paredz psihologu specializāciju sešās darbības jomās - izglītībā un skolu psiholoģijā, darba un organizāciju psiholoģijā, klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un militārajā psiholoģijā.

Informācija par Latvijā praktizējošiem psihologiem tiks apkopota valsts informācijas sistēmā - psihologu reģistrā, lai nodrošinātu viņu profesionālās darbības uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.

Patlaban praktizējošiem psihologiem ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi būs noteikts trīs gadu pārejas periods un sertifikāta saņemšana būs obligāta no 2020.gada. Savukārt psihologi ar zemāku izglītības līmeni un pieredzi līdz 2022.gadam varēs praktizēt supervizora pārraudzībā. Visos gadījumos personām, kas veic psihologa profesionālo darbību, būs jāreģistrējas psihologu reģistrā.

Psihologu profesionālās darbības izvērtēšanai un uzraudzībai veidos īpašu padomi, kurā būs valsts institūciju un divu psihologu profesionālo organizāciju pārstāvji. Savukārt psihologu sertifikāciju veiks šim nolūkam izveidotas komisijas. Psihologa sertifikāts būs jāatjauno ik pēc septiņiem gadiem.

Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Noteiktas arī sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība, psihologa atbildība, kā arī psihologa profesionālās darbības apturēšanas un izbeigšanas kārtība.

Saeima izskatīs arī saistīto grozījumu likumā par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, reglamentēto profesiju sarakstu papildinot ar psihologa profesiju.

Jaunais psihologu profesionālās darbības tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

"Šis ir likumprojekts ar ļoti ilgu vēsturi jau vairāku Saeimas sasaukumu garumā. Beidzot varam teikt, ka darbs ir noslēdzies ar kompromisu, kuram piekrīt visas iesaistītās puses. Psihologu profesionālā darbība gadiem valsts līmenī netika reglamentēta, un tas diemžēl nesa atšķirīgu darba kvalitāti - arī situācijā, kad no psihologa slēdziena atkarīgi cilvēku likteņi," iepriekš skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).

Iepriekš, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, nozares pārstāvjiem pret to bija daudz iebildumu - Latvijas Psihologu arodbiedrība bija vērsusies Saeimā, norādot, ka iebilst pret piespiedu sertifikāciju un piespiedu sadalīšanu pa jomām.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.