80% pacientu Latvijas slimnīcu stacionāros personāla attieksmi novērtē kā ļoti labu, bet norāda arī uz nepilnībām pacientu drošības, sāpju un baiļu mazināšanā
Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski, tādējādi radot izpratni par Latvijas veselības aprūpes stiprajām un uzlabojamām jomām pasaules mērogā.
PREMs* jeb Pacientu pieredzes aptauja ir starptautiska standarta aptauja, kas aplūko nevis klīniskos rezultātus, bet gan veselības aprūpes procesa ietekmi uz pacienta pieredzi. Nodrošinot pacientu pieredzes aptauju, slimnīcas sniedz pacientiem iespēju anonīmi piedalīties ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Jautājumi ir standartizēti un iegūtos rezultātus ir iespēja salīdzināt gan slimnīcu, gan citu valstu ietvarā.
Ir vērojamas atšķirības starp Latvijas slimnīcām, piemēram, uz jautājumu: „Cik bieži, Jūsuprāt, slimnīcas personāls pret Jums izturējās ar cieņu?“ augstākais novērtējums variē no 76% kādā no Latvijas slimnīcām līdz pat 97%. Tas nozīmē, ka personālam ir iespēja mācīties no slimnīcas, kurā ir sasniegts ļoti augsts novērtējums šajā jomā, lai veicinātu cieņpilnu attieksmi arī pārējās Latvijas slimnīcās. Kopumā 80% pacientu Latvijas slimnīcu stacionāros personāla attieksmi novērtē kā ļoti labu.
Vidēji Latvijas slimnīcās komunikāciju kā skaidru un saprotamu novērtē 75% pacientu. Rezultāti variē no 64% līdz 84%. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams stiprināt personāla komunikācijas prasmes, kā arī ieviest veselības pratības noteikšanas testus vai citas metodes, kas ļauj novērtēt pacienta zināšanas un izpratni par viņa veselību, lai mediķis var pielāgot terminus un izvēlēties tādus vārdus, ko saprot tieši pacients.
„Ārstniecības laikā komunikācijai ir ļoti liela nozīme– jo saprotamāk mediķis izskaidros pacientam informāciju par viņa diagnozi, ārstniecības plānu, rekomendācijām, jo lielāka iespējamība, ka pacients rekomendācijas izpildīs un attiecīgi sasniegs labākus rezultātus. Ja spēsim to uzlabosim visās Latvijas slimnīcās – 20% no visiem Latvijas veselības aprūpes saņēmējiem jeb stacionētajiem pacientiem visdrīzāk sasniegs labākus klīniskos rezultātus, mazināsies rehospitalizāciju skaits“, skaidro pacientu pieredzes eksperte, Veselības ministra ārštata padomniece Vita Šteina.
Bailes un satraukums būtiski ietekmē spēju uztvert mediķu sniegto informāciju. Līdz ar to ārstniecības iestādēm būtu jāpamāca mediķus un arī jāievieš bailes un satraukumu mazinošas metodes. Uz jautājumu “Vai uzturēšanās laikā ārstniecības personāls palīdzēja Jums pārvarēt bailes un satraukumu par Jūsu veselības stāvokli?” tikai 55% pacientu apstiprina pozitīvi.
Mūsdienās medicīna attīstījusies tik tālu, ka sāpes, sevišķi stacionārā, nebūtu jāizjūt pacientiem. 75% respondentu atzīst, ka medicīnas personāls slimnīcā palīdzēja tikt galā ar sāpēm. Atbildes variē no 67%-93%. Slimnīcu ārstniecības vadībai noteikti ir jāpievērš uzmanību paciente sniegtajai atgriezeniskajai saite par šo jautājumu.
Latvijas Pacientu pieredzes aptaujā ir iekļauti jautājumi arī par pacientu drošību. Uz jautājumu “Vai Jūs slimnīcā jutāties pārliecināts, ka ārstēšanas un aprūpes process ir drošs?” tikai 66% pacientu atbildēja apstiprinoši. 8% pacientu atzīst, ka viņiem nebija identifikācijas aproces un no tiem, kuriem bija – tikai 56% personāls pārbaudīja pirms manipulācijām, procedūrām un medikamentu došanas viņu identitāti. Tas liecina par nepieciešamību būtiski stiprināt personāla zināšanas pacientu drošības jautājumos un stingri uzraudzīt pacientu identitātes pārbaudes procesu Latvijas stacionāros.
Ar visiem Pacientu pieredzes aptaujas rezultātiem par laika periodu 2020.-2022.gads var iepazīties te: https://www.spkc.gov.lv/lv/pacientu-zinota-pieredze
Pacientu pieredzes aptauju jau ieviesušas 40% slimnīcas Latvijā. Respondentu īpatsvars, kuri snieguši atgriezenisko saiti par pieredzēto stacionāros ir 27%. Lai uzskatītu datus par ticamies, ir jāsasniedz vismaz 20% respondentu īpatsvars. Ir plānots, ka 2024.gadā Pacientu pieredzes aptauja būs obligāti jāievieš pilnīgi visos Latvijas stacionāros.
Aptauja sākta 2019. gada jūlijā Veselības ministrijas iniciēta projekta ietvaros, sadarbībā ar Svētās Annas universitātes pārstāvjiem (Itālija) un Slimību profilakses un kontroles centru, "Atbalsts pacienta ziņotās pieredzes pasākumu izstrādei veselības sistēmas darbības novērtēšanai Latvijā".
