Par to, vai vitamīni un minerālvielas ikdienā jālieto papildus, zinātnieki vēl lauž šķēpus. Tomēr ir daži vitamīni, par kuriem ārstiem šaubu nav – vajag! Pie tādiem pieder, piemēram, D vitamīns. Taču tas nav vienīgais. Daudzos gadījumos arī B12 papildus uzņemšana ir absolūti nepieciešama.

„Ne visiem ir zināms, ka pats populārāks vitamīns – askorbīnskābe jeb C vitamīns – ar B12 „sadarboties” negrib un abu vitamīnu medikamentozo formu lietošana kopā, var samazināt B12 daudzumu organismā,” par vitamīnu lietošanas mazāk zināmajām niansēm pastāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. “B12 vitamīnam jeb kobalamīnam ir būtiska loma sarkano asinsķermenīšu veidošanā, šūnu vielmaiņā, nervu darbībā un DNS (šūnās esošu molekulu, kas nes ģenētisko informāciju)  ražošanā,” vitamīna definējumu sniedz farmaceite. Speciāliste skaidro, ka attīstītajās valstīs, pie kurām pieder arī Latvija, vitamīnu trūkums nav bieži sastopams, jo pārtikas trūkuma mums nav un tās kvalitāte ir augsta. Arī B12 vitamīna deficīts nav izplatīts. Tomēr cilvēkiem, kuri ievēro veģetāru vai vegānu diētu, tāds var rasties, jo augu pārtika šo mikroelementu nesatur. Tāpat gados vecāki un cilvēki ar gremošanas trakta slimībām, kas ietekmē barības vielu uzsūkšanos, arī ir jutīgi pret vitamīna B-12 deficītu.

B12 vitamīna pārtikas avoti ir mājputni, gaļa, zivis un piena produkti. B-12 vitamīns tiek pievienots arī dažiem pārtikas produktiem, piemēram, bagātinātām brokastu pārslām, un tas ir pieejams kā iekšķīgi lietojams uztura bagātinātājs. Ieteicamais B12 vitamīna dienas daudzums pieaugušajiem ir 2,4 mikrogrami. “Jāņem vērā, ka tad, ja B12 vitamīna deficīts netiek kompensēts un ārstēts, tas var izraisīt anēmiju, nogurumu, muskuļu vājumu, zarnu darbības traucējumus, nervu bojājumus un garastāvokļa traucējumus,” brīdina farmaceite.

B12 deficīta pazīmes

Kā saprast, ka, iespējams, B12 organismā ir par maz? “Pirmkārt, ir jānovērtē sava dzīves situācija,” uzsver farmaceite. “Ja esi veģetārietis vai, vēl jo vairāk – ievēro vegānisku diētu, visticamāk, tev regulāri kursa veidā jāuzņem B12.” Speciāliste gan piebilst, ka tas nebūt nenozīmē, ka gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu iekļaušana uzturā automātiski nozīmē labāku uzturprogrammu – sabalansētu vai, gluži otrādi, gaužām kaitīgu ēdienkarti nosaka pavisam citi faktori, tai skaitā produktu pagatavošanas veids. “Otrkārt, par B12 deficītu var liecināt dažādu simptomu kopums,” stāsta farmaceite, uzskaitot medicīniskajā literatūrā biežāk sastopamās pazīmes.

• Nejutīgums. B12 vitamīna deficīts var bojāt nervus nosedzošo aizsargapvalku. Tas izpaužas sajūtā it kā rokas un pēdas durstītu ar adatiņām. Tādas slimības kā celiakija, Krona slimība vai citas zarnu slimības var apgrūtināt organismam vitamīna uzņemšanu, veicinot arī nejutīguma izpausmes;
• Salst vairāk nekā parasti. Ja organismā trūkst B12 vitamīna, iemesls var būt nepietiekams skaits veselīgu sarkano asins ķermenīšu, kas pārvieto skābekli (to sauc par anēmiju). Tas var izraisīt drebuļus un salšanu, īpaši rokās un kājās;
• Smadzeņu migla. Vitamīna trūkums var izraisīt depresiju, apjukumu, atmiņas problēmas un, galējos gadījumos arī demenci. Tas var arī ietekmēt līdzsvara sajūtu;
• Nespēks. B12 deficīta gadījumā muskuļiem var pietrūkt spēka. Varat just nogurumu un nespēku.
• Gluda mēle. Ārsti to sauc par atrofisku glosītu. Sīkās “pumpiņas” uz mēles, ko sauc par papillām, sāk izzust. Mēle kļūst gluda un spīdīga. Šo simptomu gan var izraisīt arī infekcijas, medikamenti un citi apstākļi. Tomēr jāpatur prātā, ka mēle var kļūt jutīga arī B12 trūkuma dēļ;
• Čūlas mutē. Tās var rasties uz smaganām vai mēles, liecinot par zemu B12 līmeni, anēmiju vai citu slimību. Čūlas parasti izzūd pašas no sevis, taču to dēļ var noplicināties ēdienkarte – cilvēks sāk izvairīsieties no kairinošiem produktiem, piemēram, fermentējumiem, citrusaugļi un garšvielām, tai skaitā garšaugiem. Nozīmīgi aprunāties ar savu ārstu vai farmaceitu, kā risināt šo pagaidu problēmu, lai uzturs būtu vitamīniem bagāts un daudzveidīgs un tā patērēšana nebūtu apgrūtinoša;
• Gremošanas problēmas. Var zust apetīte, novājēt, vai var rasties problēmas ar vēdera izeju (aizcietējums). Ja B12 trūkums vai tā uzņemšana rada kādu no šīm gremošanas problēmām, iespējams, ārsts to injicēs muskulī, lai būtu drošs, ka organisms vitamīnu absorbē. Dažreiz lielas tablešu devas darbojas tikpat labi. Bet vienmēr jāpatur prātā, ka B12 deficīta simptomi var būt līdzīgi daudzu citu slimību pazīmēm;
• Sirdsklauves izpaužas biedējoši – sirdsdarbība pēkšņi paātrinās vai izlaiž kādu sitienu. Par šo simptomu ir jārunā ar ārstu, var būt, ka problēma risināma ar vitamīna papildus uzņemšanu.

Iemesli, kāpēc B12 varētu trūkt

Vēlreiz detalizēti par būtiskākajiem  B12 vitamīna trūkuma iemesliem.

Ja esi vegāns. B12 deficīts ir reta parādība, jo organisms to spēj uzkrāt daudziem gadiem. Bet augos šis minerālvielas nav, tādēļ, ja vēlēsies šo diētu ieturēt arī turpmāk, iespējams, būs jāuzņem uztura bagātinātājs;

Vecums. Novecojot, ķermenis vairs tik viegli nespēj absorbēt vitamīnus. Ja jūs tam nepievērsīsiet uzmanību, zems B12 vitamīna līmenis var izraisīt anēmiju, nervu bojājumus, garastāvokļa svārstības un citas nopietnas problēmas. Tāpēc jāpievērš uzmanība visiem simptomiem un jāveic asins analīzes, ja ārsts to iesaka;

Svara samazināšanas operācija. Viena no biežākajām svara zaudēšanas operācijām tiek saukta par "kuņģa apvedceļu". Pēc operācijas pārtika apiet kuņģa un tievās zarnas daļas. Taču B12 sadalās tieši šajā posmā. Tavs ārsts, visdrīzāk, uzraudzīs tavu B12 vitamīna līmeni un ieteiks uztura bagātinātājus vai injekcijas, ja tev tas būs nepieciešams.

B12 vitamīna lietošanas drošība un blakusparādības

“Aptiekas plauktos ir liels vitamīnu B12 saturošo preparātu skaits,” stāsta farmaceite. „Tar ir pieejams kā monopreparāts kapsulu vai sūkājamu tablešu veidā, kā uztura bagātinātājs, tāpat tas tiek iekļauts B komplekso vitamīnu sastāvā, kā arī ļoti daudzu polivitamīnu sastāvā. Kopā ar B1 un B6 vitamīniem, B12 vitamīnu pievieno arī bezrecepšu medikamentiem, ko lieto kā papildterapiju nervu iekaisumu saistīto simptomu mazināšanai.” Lietojot atbilstošās devās, B12 saturoši medikamenti un uztura bagātinātāji parasti tiek uzskatīti par drošiem. Lai gan ieteicamais B12 vitamīna dienas daudzums pieaugušajiem ir 2,4 mikrogrami, ir konstatēts, ka arī nedaudz lielākas devas ir drošas. Tas tādēļ, ka organisma absorbē tikai tik daudz, cik tam nepieciešams, pārpalikumu izvadot ar urīnu. Tomēr pārāk lielām devām var būt blakusparādības, piemēram, reibonis, galvassāpes, trauksme, slikta dūša un vemšana, arī caureja, nogurums un vājums, fiksēti daži tirpšanas sajūtas gadījumi rokās un kājās.

Mijiedarbība ar citiem medikamentiem

Dažas zāles samazina B12 līmeni organismā vai apgrūtina tā uzsūkšanos. “Iegādājoties medikamentus savai hroniskajai slimībai vai arī citus ārsta izrakstītos medikamentus, noteikti pastāsti farmaceitam par jebkādiem citiem preparātiem, kurus lieto,” cieši piesaka farmaceite. “Dari to pat tad, ja esi informējis arī ārstu, jo var gadīties, ka laika limita dēļ ierobežotajā vizītē nav pilnīgu resursu izpētīt visas iespējamās mijiedarbības, taču farmaceitam ir visaugstākā kvalifikācija un zināšanas, lai izvērtētu šos riskus.” Speciāliste teic, ka jāizmet no galvas kaitējoši vieglprātīgā iedomā “Ak, tas jau tikai vitamīns!” “Neatbilstoša tā lietošana var būtiski ietekmēt ārstēšanas rezultātus,” uzsver farmaceite.

Lūk, zāles, kas var mijiedarboties ar vitamīnu B12, samazinot tā spēju absorbēties:

• dažas antibiotikas;
• protonu sūkņa inhibitori vai citas kuņģa skābi samazinošas zāles;
• medikamenti pret peptiskām čūlām;
• metformīns, ko lieto diabēta ārstēšanai;
• daži pretiekaisuma līdzekļi, ko izmanto, lai novērstu un ārstētu podagras lēkmes;
• aminosalicilskābe jeb zāles gremošanas problēmu ārstēšanai.

Arī vitamīni mijiedarbojas, atgādina farmaceite. “Tā – lai izvairītos no mijiedarbības, kas veidojas starp askorbīnskābi un  B12 vitamīnu, C vitamīns lietojams divas vai vairāk stundas pēc uztura bagātinātāja, kas satur B12,” padomu sniedz farmaceite.