Tradicionālā Lieldienu rota ir košas, krāsainas un raibas olas. Taču vai zinām, kā Lieldienu olas pareizi uzglabāt un kā iegūt visdažādākos krāsu toņus ar dabiskām krāsvielām? Par šiem un citiem veselīgu Lieldienu svinēšanas jautājumiem stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Lieldienās kā daudzos citos svētkos mēdzam sarūpēt svētku mielastu. Protams, īpašā goda vietā ir greznās Lieldienu olas. Taču svarīgi arī atcerēties par sarūpēto gardumu un Lieldienu olu pareizu uzglabāšanu, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Vārītās olas ieteicams uzglabāt ar visu čaumalu ledusskapī, pieļaujamais uzglabāšanas ilgums ir aptuveni viena nedēļa. Ja olas čaumalas ir cietušas olu kaujās, taču ola uzreiz nav apēsta, tā ir jānoloba, jāieliek slēgtā traukā un jāuzglabā ledusskapī. Arī skaistās, krāsotās olas uz nakti liek ledusskapī un neatstāj uz galda kā svētku dekoru.

Lieldienās parasti apēdam pa kādai olai vairāk, nekā ierasts ikdienā. Jāņem vērā, ka dienā ieteicamais daudzums ir viena ola vai arī septiņas olas nedēļā. Ola ir labs olbaltumvielu avots, sniedz sāta sajūtu, un mūsu organisms jau pats pateiks priekšā, cik tad olas varam un gribam apēst. Taču, ja svētkiem ir sanācis sarūpēt tik daudz Lieldienu olu, ka tās nevar vai nekārojas apēst, neapēstās olas var izmantot kā piedevu salātiem, piemēram, zaļo lapu salātiem ar ripiņās sagrieztām olām, rasolam, vai pagatavot plaši iecienītās pildītās olas: vārītu olu pārgriež uz pusēm, olu dzeltenumus samaisa ar sinepēm, nedaudz majonēzi un dekoratīvi pilda atpakaļ olu pusītēs. Tāpat vārītas olas tradicionāli pasniedz ar ķilavām un izmanto kā piedevu skābeņu un spinātu zupām.

Vienlaikus uztura speciāliste aicina pārdomāti plānot svētku galdu un Lieldienās krāsojamo olu skaitu, nepārspīlējot ar apjomiem, lai neveidotu pārtikas atkritumus un neradītu pārtikas bojāšanas risku.

Ieteikumi olu krāsošanai ar dabiskām krāsām

Farmaceite uzsver – veselīgiem svētkiem noderēs dažādas dabas veltes, kas ļaus iegūt visdažādākos Lieldienu olu toņus.

Tradicionāli brūni sārtās. Tradicionāli Lieldienu olu krāsošanai izmanto sīpolu mizas. Krāsojot olas sīpolu mizu novārījumā, iegūtā krāsu gamma variē no zeltaini brūnas līdz sarkanbrūnai krāsai. Novārījumu labāk sagatavot jau iepriekšējā vakarā: sīpolu mizas pievieno ūdenim un vāra aptuveni 20-30 minūtes, tad atstāj ievilkties. Šo novārījumu nākamajā dienā izmanto olu vārīšanai. Protams, krāsošana labāk izdosies ar baltām olām.

Raibi rakstainās. Rakstu veidošanai izmanto lapiņas, ziediņus, sūnas, skujas, smilgas, dzijas gabaliņus, sausos ziedus, zaļumus, rīsus, putraimus un citus materiālus. Nostiprināšanai izmanto marli vai auduma gabaliņus un diegu.

Pavasarīgi rozīgās. Rozā toni iegūst, vārot olas ūdenī, kam pievienota biešu sula vai sagrieztas, sarīvētas bietes. Sarkanos un rozā toņus piešķirs arī asinszāle, avenes, ķirši, dzērvenes un aronijas.

Saulaini dzeltenās. Dzeltenu krāsu iegūst ar kurkumu, novārījuma sagatavošanai ūdenim pievienojot 3-5  ēdamkarotes kurkumas. Dzeltenu krāsu dos arī stiprs kumelīšu, ķimeņu vai safrāna novārījums.

Foto: Freepik.com/ azerbaijan_stockers

Neparastās zilganvioletās. Violetu un tumši zilu toni var iegūt ar upeņu ogām – var izmantot saldētas ogas vai pašu vārīto ievārījumu, ko pievieno, vārot olas, un patur tās novārījumā vēl pēc vārīšanas, lai krāsa sanāk tumšāka. Arī mellenes dos tādu pašu krāsu efektu.

Koši zilās. Sarkanais kāposts Lieldienu olām piešķir zilu toni. Novārījumu labāk gatavot iepriekšējā dienā: kāpostu sagriež un vāra, tad atstāj ievilkties un nākamajā dienā izmanto olu vārīšanai.

Brūnie un zaļganie dabas toņi. Brūnu toni iegūst, vārot olas kafijas novārījumā, bet zaļa toņa iegūšanai izmanto spinātus un bērzu lapas.

Lai krāsa izteiksmīgāka un košāka, kā arī lai neplīst olai čaumala, vārot olas, ūdenim pievieno sāli. Lai olas būtu skaisti spīdīgas, iesmērē ar sviestu.

Lai veselīgi svētki un košas Lieldienu olas!