60% vēnu varikozes operāciju Latvijā tiek veiktas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā

Bieži vien pēc operācijas pacienti nožēlo, ka nav to veikuši agrāk.

Flebologs Dr. Uldis Mauriņš par vēnu varikozi un citām kāju vēnu problēmām
Arī asinsvadi noveco
"Vēnu varikoze un citas kājas vēnu problēmas cieši saistītas ar organisma novecošanas procesu. Visspilgtāk tas izpaužas uz ādas, kas gadu gaitā zaudē savu elasticitāti, sāk grumboties, noslīd. Izmaiņas skar arī asinsvadus, tajā skaitā vēnas, kuru sieniņas vairs nav tik elastīgas, tās paplašinās, un veidojas virspusējo vēnu varikoze. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielāka iespējamība saskarties ne tikai ar vēnu varikozi, bet arī ar citām kāju vēnu saslimšanām," stāsta Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas vadītājs flebologs profesors Uldis Mauriņš. 

Vairāk par vēnu varikozi – https://lazermedicinasklinika.lv/lv/venu-arstesana 

Statistika liecina, ka divdesmit gadu vecumā vēnu varikoze ir tikai ap 3% iedzīvotāju, kamēr 60–70 gados jau 60%. Sava nozīme ir arī iedzimtībai, jo audu struktūras īpatnības tiek pārmantotas no vecākiem. Ja kādam no viņiem bijis saistaudu vājums, daudz lielāka iespēja, ka bērniem attīstīsies virspusējo vēnu varikoze.

"Pierādīts, ka slimība biežāk piemeklē sievietes, kā arī to profesiju pārstāvjus, kuriem darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās, piemēram, pārdevējus, frizierus, ķirurgus, skolotājus. Īpaši augsts saslimšanas risks ir darbiniekiem, kuri strādā karstās telpās, piemēram, ceptuves strādniekiem, pavāriem, pirtniekiem, jo siltums veicina asinsvadu paplašināšanos," norāda profesors.

Āda ir mūsu ķermeņa lielākais orgāns, kura izmaiņas ir labi redzamas. Ja uz tās sāk izspiesties asinsvadi, parādās zils vēnu tīklojums, sākumā pacienti to uztver tikai kā kosmētisku defektu, bet, gadiem ritot, pakāpeniski pievienojās arī citi simptomi – kāju tūska, smaguma sajūta, izmaiņas ādas pigmentācijā – uz tās parādās brūni, retāk gaiši plankumi. Visbiežāk potīšu rajonā vēnu mezgli kļūst ļoti izteikti.


Slikta asinsrite laba trombiem
"Ārkārtas situācijas laikā mūsu klīnikā vērsās daudz pacientu ar akūtām vēnu problēmām. Cilvēki bija spiesti palikt mājās, kļuva mazkustīgi, bet kustību trūkums ir viens no vēnu sieniņu iekaisuma – flebīta, kā arī trombožu attīstības veicinātājiem. Pacienti bieži vien stāsta, ka jau sen sadzīvojuši ar paplašinātām vēnām, neapzinoties, ka pietiek ar dažām ilgstoša mazkustīguma epizodēm, piemēram, autobusā apceļojot Latviju, lai tajās sāktu veidoties trombi," uzsver profesors.

Asinsriti vēnās nodrošina vairāki mehānismi – elpošana un diafragmas kustības, sirds darbība, taču pats galvenais dzinējspēks ir kājas ikru muskulatūras "pumpis", kurš kustību laikā masē vēnas, dzenot asinis sirds virzienā. Šiem spēkiem pretī darbojas gravitācija, nepārtraukti "velkot" asinis uz leju. Ķermeņa vietās, kur nav pietiekami laba asins cirkulācija, veidojas asins sastrēgums – labvēlīga vide trombiem. Tromboze ir ļoti bīstama vēnu varikozes komplikācija, jo, atraujoties no vēnas sieniņas, trombs kopā ar asins plūsmu var nokļūt plaušu artērijā, bet dažreiz pat smadzeņu asinsvados.

Vecums nav šķērslis operācijai
Novecojot kompresijas zeķu – gan profilaktisko, gan medicīnisko – uzvilkšana prasa arvien lielāku piepūli, it īpaši, ja senioram ir arī kādas locītavu problēmas. Ja varikoze skārusi lielās stumbra vēnas, vislabākais rezultāts sasniedzams vienīgi ar operāciju.

Lai gan vecākajiem pacientiem, kurus operējis Uldis Mauriņš, bija krietni pāri deviņdesmit gadiem, profesors tomēr iesaka pārāk nenovilcināt ārstēšanu: "Mūsdienās vēnu lāzeroperācija vairāk līdzinās ķirurģiskai manipulācijai, jo tiek veikta ātri, vietējā anestēzijā, ir mazinvazīva un nesāpīga, bet pacients jau pēc dažām stundām var doties mājās. Jebkuru saslimšanu, tajā skaitā vēnu varikozi, iespējams ārstēt daudz saudzīgāk un ar labākiem rezultātiem tās sākotnējās stadijās, nevis tad, kad jau radušās komplikācijas, piemēram, venozās čūlas. Savukārt liels gadu skaits palielina pēcoperācijas komplikāciju risku, tādēļ labāk veikt to jau 60–70 gadu vecumā."

Flebologs norāda, ka veidojas apburtais loks – jo ilgāk pacients dienas laikā atrodas vertikālā stāvoklī, jo ātrāk progresē slimība un pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis.