Uzsākot mazuļa piebarošanu, vecāki nereti samulst, jo pat veselīgi produkti var izraisīt alerģiju. Kā zīdaini pasargāt no alerģiskas reakcijas, kad viņam jāiepazīst daudzi dažādi produkti, jāatrod iecienītās garšas un pamazām jāiemācās ēst to pašu, ko uzturā lieto pārējie ģimenes locekļi? Par biežāk sastopamajiem alergēniem mazuļu uzturā stāsta "Rimi Bērniem" eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Kā un ar ko uzsākt mazuļa piebarošanu?

"Visbiežākie pārtikas alergēni Latvijā ir govs piens, olas, kvieši, rieksti un zivis. Taču tie visi ir uzturvielām un vitamīniem bagāti produkti, kas nepieciešami bērna augšanai un attīstībai," uzsver eksperte, piebilstot – lai pārliecinātos, vai bērna organisms tos labi pieņem, jāievēro daži vienkārši principi, kā šos produktus ieviest mazuļa ēdienkartē.

Pirmkārt, jāizvēlas piemērots laiks piebarošanas uzsākšanai. Parasti to iesaka darīt no 17. līdz 26. bērna dzīves nedēļai jeb četru līdz septiņu mēnešu vecumā. Tomēr, pirms dažādot mazuļa ēdienkarti ar citiem produktiem papildus mammas pienam, jāizvērtē bērna veselības stāvoklis, augšana un attīstība, ko pilnvērtīgi varēs veikt ģimenes ārsts.

Otrkārt, ar jaunajiem produktiem bērns jāiepazīstina pakāpeniski. "Ieviešot jebkādu jaunu produktu uzturā, vajadzētu ievērot principu 1:3 – proti, viens jauns produkts ik pēc trim dienām. Ja mazais nogaršos vairākus jaunus produktus uzreiz un radīsies alerģiska reakcija, vecāki nevarēs noteikt, kurš produkts vainīgs," skaidro speciāliste.

Govs piens

Autors: piens

Lai gan ar govs piena olbaltumvielām zīdainis iepazīstas jau brīdī, kad māte, barojot bērnu ar krūti, iekļauj pienu saturošus produktus pati savā uzturā, govs piena alerģija ir viena no visizplatītākajām pārtikas alerģijām zīdaiņiem un bērniem. Tā mēdz piemeklēt divus līdz 7,5% bērnu un izpaužas jau pirmajā dzīves gadā. Uzsākot piebarošanu, pienu iesaka iekļaut mazuļa uzturā pēc gada vecuma sasniegšanas, taču skābpiena produktus – kefīru, bezpiedevu jogurtu vai biezpienu – lēnām var ieviest ēdienkartē aptuveni astoņu līdz 10 mēnešu vecumā.

Kvieši

Autors: kviesi

Šo produktu rekomendē tikai tad, kad bērns sācis ēst citus graudaugus – rīsus, kukurūzu, griķus un auzas. Tos var pamazām iekļaut uzturā putru vai maizes veidā, bērnam sasniedzot sešu mēnešu vecumu, kad mazuļa gremošanas trakts ir gatavs pārstrādāt cieti.

Olas

Autors: olas

Ņemot vērā lielo alerģiju risku, ko rada olas baltumā esošās olbaltumvielas, olas zīdaiņu uzturā iesaka piedāvāt tikai pēc gada vecuma. Olas dzeltenumam ir zemāka alergenitāte, tāpēc no sākuma ieteicams lietot to un tikai pēc tam – veselu olu. Olas dzeltenumu var pamazām ieviest uzturā no astoņu mēnešu vecuma. Ir vērts iegaumēt, ka, olu termiski apstrādājot, alergenitāte samazinās!

Augļi un ogas

Autors: zemenes

Ogas ar visvājāko spēju izraisīt alerģiju ir mellenes, savukārt zemenes un avenes vēlams iekļaut bērna uzturā tikai pēc gada vecuma. Piebarošanu bieži uzsāk ar banānu, tomēr tas satur histamīnu, tāpēc bērniem, kuriem pret to ir paaugstināta jutība, var rasties ādas izsitumi, nātrene, nieze.

Zivis

Autors: forele

Kad mazais ikdienā jau ēd dažādus augļus, dārzeņus, graudaugus un gaļu – aptuveni deviņu līdz 10 mēnešu vecumā – bērna uzturā var iekļaut arī zivis. Tās gatavojot, jābūt īpaši piesardzīgiem – tās termiski jāapstrādā, vārot, tvaicējot vai cepot folijā, rūpīgi jāatdala no asakām un vajadzības gadījumā jāblendē. Jo bērniņš mazāks, jo svarīgāk, lai zivs būtu liesa – ieteicams sākt ar mencu, foreli, heku vai asari un tikai tad dot bērnam trekno lasi, kas noslogo mazuļa barības traktu.

Rieksti

Autors: rieksti

Savukārt ar riekstu iekļaušanu uzturā nav jāsteidzas. Iesākumam pietiks ar produktiem, kas var saturēt riekstus. Pēc tam var izmēģināt smalcinātus, citam ēdienam pievienotus riekstus, piemēram, cept pankūkas vai mafinus no mandeļu miltiem. Veseli rieksti rada aizrīšanās risku, tāpēc tos nevajadzētu piedāvāt bērniem, kas jaunāki par trim gadiem.