6 padomi bērnu drošībai vasarā: Iesaka eksperti
Vasarā, īpaši jūlijā un augustā, vērojams straujš dažādu nelaimes gadījumu un tajos gūto traumu skaita pieaugums, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO atlīdzību pieteikumu dati. Jūlijs šajā ziņā ir gada bīstamākais mēnesis – pērn nelaimes gadījumu daudzums, salīdzinot ar ziemas mēnešiem, jūlijā palielinājies vairāk nekā par 50%, bet ar bērnu traumatismu saistīto atlīdzību pieteikumu skaits pat trīskāršojies.
“Vasaras brīvlaikā bērni un pusaudži daudz vairāk laika pavada dažādās izklaides un sporta aktivitātēs bez vecāku klātbūtnes un uzmanības. Tādēļ palielinās traumu skaits, kas tiek gūtas spēļu laukumos, skeitparkos, krītot no velosipēdiem un skrejriteņiem, spēlējot futbolu, basketbolu un nodarbojoties ar citām fiziskajām aktivitātēm. Apvienojumā ar bērnu pārgalvību un zināšanu trūkumu jebkura no šīm aktivitātēm var kļūt ļoti bīstama, tādēļ aicinām vecākus regulāri atgādināt bērniem un pusaudžiem par drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai vasaras prieki nepārvērstos bēdās,” saka ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis, uzsverot, ka svarīgi ir nevis biedēt, bet izskaidrot.
Viņš norāda, ka pērn lielākā apdrošināšanas sabiedrības izmaksātā nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzība par bērnu traumām bijusi 750 eiro – pēc ūdens atrakciju parkā gūta kaulu lūzuma. “Rūpējoties par savas atvases “drošības spilvenu” ar nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises palīdzību, ir svarīgi tajā iekļaut sportiskās, fiziskās aktivitātes un medicīnisko izdevumu risku. Kaut arī medicīniskā palīdzība bērniem ir bez maksas, ļoti bieži rodas papildu izdevumi, piemēram, par ārsta izrakstītiem medikamentiem, rehabilitāciju vai zobu traumu ārstēšanu. Turklāt apdrošināšanas atlīdzība kalpo arī kā finansiāls atbalsts, ja bērna ārstēšanās laikā kādam no vecākiem jāņem slimības lapa,” skaidro eskperts.
Kā pasargāt bērnu no traumām?
Domājot par drošību un izvairīšanos no traumām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa atgādina: "Bērni ir dažādi, tādēļ aicinām ģimenē pārrunāt drošības jautājumus un skaidrot, cik svarīgi, piemēram, nepeldēties vienam – ne bērnu un pusaudžu vecumā, ne arī tad, kad sasniegta pilngadība. Ja runājam par drošības ābeci, tā visiem ir vienāda.”
1. Peldvietās
Foto: Freepik.com/ ansiia
Neatstāj mazākus bērnus bez pieskatīšanas, ja tuvumā ir ūdenstilpne – pat, ja tas ir tikai neliels baseins mājas pagalmā. Bērniem atļauts spēlēties ūdenī ar piepūšamajām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu. Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, viņš nepārtraukti jāvēro. Neļauj bērnam peldēties vienam un skaidro, kādēļ ir bīstami to darīt bez pieaugušo uzraudzības. Nodrošini bērnam peldvesti.
Pārrunā ar pusaudžiem, ka aizliegts lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai cita paaugstinājuma – pat labi zināmā peldvietā gultne pa ziemu var būt mainījusies un pārgalvīgs lēciens ūdenī var beigties ar neatgriezeniskām traumām. Atgādini, ka aizliegts peldēt aiz bojām, un atceries, ka visdrošākās ir oficiālās peldvietas – speciāli iekārtotās, kurās dežūrē glābēji.
2. Braucot ar velosipēdu, skūteri, skrituļslidām
Foto: Freepik.com/ wirestock
Atgādini pusaudžiem un parūpējies par bērniem, lai vienmēr tiktu lietots drošības ekipējums: galvas, roku un ceļu sargi. Pārrunā bīstamību, ko rada “austiņu” lietošana, neļaujot dzirdēt apkārtējās satiksmes skaņu signālus, novēršot uzmanību un apdraudot dzīvību. Atgādini, cik svarīgi ir būt vērīgam, laikus novērtēt šķēršļus un cienīt citus satiksmes dalībniekus, neveikt straujus manevrus, turēt abas rokas uz stūres, izmantot veloceliņus un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.
3. Uz batutiem un spēļu laukumos
Foto: Freepik.com/ freepik
Skaidro bērniem, ka uz batuta ir bīstami izpildīt pārdrošus trikus un kūleņus. Pirms bērns sāk lēkāt uz batuta, svarīgi pārliecināties, vai viņam ap kaklu nav uzlikta kāda rotaslieta vai mugurā nav apģērbs ar auklām, kas var aizķerties un radīt papildu savainošanās risku. Ja kāds lēkā pa batutu, zem tā nedrīkst līst apakšā, jo šādi var viegli gūt smadzeņu satricinājumu. Tāpat uz batuta nedrīkst atrasties vienlaikus vairāki bērni, turklāt pirms lēkāšanas batuts noteikti jāatbrīvo no bumbām un citiem priekšmetiem.
Skaidro un seko līdzi tam, lai bērni neuzvestos pārdroši spēļu laukumos, negūtu traumas, krītot no augstuma, netraumētu sevi un citus, lecot no šūpolēm vai saņemot no tām sitienu.
4. Karstumā un saulē
Foto: Freepik.com/ pvproductions
Lai vasaras svelmē izvairītos no pārkāršanas, nodrošini bērnam vieglu, nesintētisku apģērbu, kas neveicina svīšanu. Tāpat atgādini par vieglas galvassegas valkāšanu un regulāru ūdens uzņemšanu, ja dienu plānots pavadīt saulē un karstumā. Ja tomēr tiek novērotas pirmās pārkaršanas pazīmes (slikta dūša, nespēks, ģībonis, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība), cietušo vēlams noguldīt ēnā vai vēsākā vietā pusguļus un atbrīvot no silta vai spiedoša apģērba. Ieteicams likt vēsas, mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslaucīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis. Pārkarstot saulē, ūdenī jādodas lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
Pārrunā ar pusaudžiem drošas sauļošanās principus un no saules īpaši sargā mazus bērnus.
5. Apkopjot brūces un apdegumus
Iemāci pusaudžiem apkopt nelielas brūces – izmantot pārsējus, dezinficējošos līdzekļus vai noskalot brūci ar ūdeni, taču necensties pašam risināt sarežģītākas traumas.
Kukaiņu kodumu gadījumā pie koduma vietas jāpieliek vēss materiāls. Apdeguma vai applaucēšanās gadījumā apdeguma vieta jāpatur zem vēsa, tekoša ūdens. Ja uz apdegušās vietas ir apģērbs, to nedrīkst raut nost – ūdens jātecina tieši uz apģērba. Patstāvīgi nedrīkst lietot nekādas ziedes. Ja apdegums ir lielāks par bērna plaukstas lielumu, jāsauc ātrā palīdzība.
6. Mājās
Foto: Freepik.com/ freepik
Atgādini bērnam, ka, gatavojot ēdienu, nedrīkst atstāt pannu vai katliņu bez uzraudzības un aiziet uz citu istabu spēlēt datorspēles vai zvanīt draugam. Ja katls tomēr aizdegas, jācenšas izslēgt plīti, bet liesmas jādzēš, uzliekot uz katla vāku, blīvu audumu vai ugunsdzēsības pārklāju.
Bērnam jāpaskaidro, ka ēšanas laikā nedrīkst skriet vai staigāt – tas palielina aizrīšanās risku. Jāpievērš uzmanība sadzīves ķīmijas un medikamentu bīstamībai un to pieejamībai mājās. Jāatgādina par drošu elektroierīču lietošanu: nelietot elektroierīci, kurai ir redzams bojājums (sagriezts vads, plaisas, kustas rozete vai tml.). Tāpat jāmāca bērnam netuvoties augstsprieguma skapjiem, vadiem un citiem objektiem, necensties glābt kādu nelaimē nokļuvušo, bet saukt pēc palīdzības.
Materiāls tapis sadarbībā ar “Veselības centru 4”.
