Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane uzsver, ka tas ir mīts, un skaidro, kāpēc ziemas sezonā par ūdens dzeršanu jāpiedomā jo īpaši rūpīgi.

„Galvassāpes, vājums un nogurums, sasprēgājušas lūpas, sausa mute, āda vai acis, tumšs urīns un vēdera aizcietējumi – šīs ir pazīmes, kas var liecināt, ka ūdens netiek uzņemts pietiekamā daudzumā. Ūdens ir vitāli svarīgs organisma darbībai un ietekmē teju visas ķermeņa funkcijas – no optimālas vielmaiņas un smadzeņu darbības līdz pat mirdzošai sejas ādai un labai pašsajūtai kopumā. Turklāt ziemas sezonā pietiekama šķidruma uzņemšana ir jo īpaši būtiska imunitātes stiprināšanai un cīņai pret saslimšanām, jo ūdens palīdz gan uzlabot organisma šūnu darbību, kas ir svarīga, lai pasargātos no dažādām baktērijām, gan palīdz ķermenim dabiski izvadīt toksīnus, kas, paliekot organismā, var izraisīt saslimšanu,” stāsta aptieku tīkla sertificētā farmaceite, papildinot, ka vien katrs otrais jeb 48 % Latvijas iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz 1,5 līdz 2 litrus ūdens – šādu statistiku atklāj "Mana aptieka & Apotheka" Veselības indeksa pētījums. 

6 iemesli, kādēļ ziemā jādzer pietiekami daudz ūdens

Foto: Pexels.com

1. Aukstā laikā samazinās slāpju sajūta, tomēr organisms zaudē šķidrumu arī ziemā – ar izelpu, urīnu un svīstot zem siltajām apģērba kārtām. Tāpēc jāparūpējas par sistemātisku ūdens rezervju atjaunošanu, negaidot slāpju signālus. 

2. Zems mitruma līmenis. Sausais gaiss, kas iekštelpās nereti ir apkures sezonā, var izraisīt pastiprinātu ādas, elpceļu un gļotādu mitruma zudumu, kā arī veicināt elpceļu infekcijas. Lai no tā izvairītos, nepieciešams gādāt gan par regulāru telpu vēdināšanu un mitrināšanu, piemēram, izmantojot gaisa mitrinātāju, gan uzņemt šķidrumu iekšķīgi un neaizmirst arī par ķermeņa ādas mitrināšanu, tostarp ar mitrinošajiem krēmiem, termālā ūdens aerosoliem un labu lūpu balzamu. 

3. Ziemas aktivitāšu izraisīts šķidruma zudums. Pastaiga svaigā gaisā, slidošana, slēpošana un ikviena cita fiziskā aktivitāte veicina svīšanu, tikai aukstā laikā un drēbju slāņos tas var būt mazāk pamanāms. Tāpēc termoss ar siltu dzērienu var lieti palīdzēt parūpēties par šķidruma rezervju atjaunošanu.

4. Ūdens palīdz saglabāt siltumu. Ūdens ir nepieciešams optimālai ķermeņa termoregulācijai – dehidratācija var negatīvi ietekmēt ķermeņa spēju regulēt temperatūru, tā to padarot neaizsargātāku pret aukstumu. 

5. Imunitātes stiprināšana. Aukstākajā gadalaikā, kad apkārt klejo vīrusi un ir paaugstināts saslimšanu risks, pietiekama hidratācija palīdz ķermenim cīnīties pret infekcijām, palīdzot izvadīt toksīnus un stiprināt imūnsistēmu. 

6. Atjaunošanās svētku periodā. Ziemassvētku mielasti, Jaungada dzirkstošie dzērieni un ne mazums citu pasākumu – arī svētkos nedrīkst aizmirst par ūdens uzņemšanu, jo alkohols dehidrē, savukārt treknu un sāļu ēdienu pārstrādei nepieciešams vairāk šķidruma, lai atvieglotu gremošanas procesus. Ūdens palīdz atjaunot līdzsvaru un atbalsta organisma detoksikāciju, uzlabojot pašsajūtu pēc svētkiem. 

Foto: Pexels.com

„Dienā nepieciešamais šķidruma daudzums katram var atšķirties atkarībā no aktivitātes līmeņa un individuālā svara, bet parasti tiek rēķināts, ka uz vienu kilogramu ķermeņa svara diennaktī ir jāuzņem 30 mililitri ūdens. Ūdens jādzer regulāri, negaidot slāpju sajūtas iestāšanos, jo tobrīd organisms jau ir viegli atūdeņojies. Ja ziemā grūti uzņemt tik daudz dzeramā ūdens, tad šķidruma uzņemšanu var dažādot, gatavojot siltos dzērienus, piemēram, pievienojot siltam ūdenim šķēlīti citrona, ingveru vai dzērvenes. Tāpat lieti noderēs zāļu tējas un pārtika ar augstu ūdens saturu, piemēram, dārzeņi, augļi, zupas un buljoni. Tāpat nedrīkst aizmirst par pietiekamu šķidruma uzņemšanu saslimšanu laikā, kā arī pēc tām atbalstīt organisma atveseļošanos, uzņemot dzērienus ar elektrolītiem – farmaceits aptiekā piedāvās konkrētajai vajadzībai atbilstošāko sastāvu,” papildina farmaceite. 

Par pētījumu: “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.