5 vitamīniem bagāti produkti, ko iekļaut ēdienkartē rudens sezonā
Bagātīgā un dāsnā rudens raža ir vitamīniem bagāta, tāpēc ir īstais laiks šo velšu baudīšanai. Stiprināt imunitāti garajam ziemas periodam vislabāk ir tieši ar sezonas augļiem un dārzeņiem.
Kādus produktus noteikti būtu jāceļ galdā šajā sezonā, stāsta sertificēta uztura speciāliste, "Rimi Bērniem" eksperte Olga Ļubina. Speciāliste iesaka ēst daudzveidīgi un izmantot tieši Latvijā augušās dabas veltes.
Dzeltenā oga – ķirbis satur daudz minerālvielu un vitamīnu, piemēram, vitamīnus B1, B2, C, E, PP, kā arī minerālvielas – kāliju, kalciju, magniju, cinku, fluoru un daudzas citas. Ķirbjos ir arī daudz beta-karotīna, kas darbojas kā A vitamīna provitamīns un arī kā antioksidants, kas uzlabos imunitāti, pasargās organismu no stresa un mazinās iekaisuma reakcijas organismā. Mūsu organismam noderīgas ir arī ķirbju sēklas. Tajās ir cinks, E un C vitamīni, kas svarīgi spēcīgai imunitātei. Ķirbju sēklas satur fenola savienojumus, kam ir pretsēnīšu un pretvīrusu īpašības. Ķirbju sēklas ir bagātas arī ar selēnu, kas ir labs organismam.
Dzērvenes satur gan PP vitamīnu, gan C, K, B1 un B2 vitamīnus, lielā koncentrācijā satur organiskās skābes, flavonoīdus, pektīnvielas. Dzērvenēs arī ir dabīgs konservants – benzoskābe, kas ļauj uzglabāt ogas ilgstoši, termiski tās neapstrādājot. Satur tanīnus, tāpēc arī pasargā cilvēku organismu no infekcijām. Salasi pats vai nopērc dzērvenes tik daudz, lai pietiktu visai aukstajai sezonai!
Brūklenes, līdzīgi kā dzērvenes, var ilgstoši uzglabāt bez termiskās apstrādes, jo to sastāvā ir benzoskābe. Brūklenes ir lielisks C vitamīna avots, kas uzturēs imunitāti labā līmenī. Brūklenēs ir arī varš un dzelzs.
Ķiploku imūnstimulējošās īpašības visiem ir labi zināmas, tāpēc rudens ir īstais laiks, kad bagātināt savu ēdienkarti ar šo garšaugu. Ķiplokam piemīt pretsēnīšu, pretvīrusu un pretiekaisuma īpašības. Fitoncīdiem piemīt arī antibakteriālās īpašības. Nesen veiktie pētījumi pierāda arī to, ka ķiploku sastāvā esošās vielas var aktivizēt vairāku imūnšūnu (fagocītu, makrofāgu un T-limfocītu) darbību. Ķiploku sastāvā esošā viela – allicīns, kas rodas, kad ķiploku šūnas sabrūk, darbojas kā antioksidants, tādejādi pasargājot cilvēka organismu un uzlabojot tā imunitāti.
Sēnes ir rudens simbols. Tās ir gardas un skaistas, bet vai iekļaujamas maza bērna ēdienkartē? Tā kā sēnēs ir hitīns – grūti pārstrādājama viela –, uztura speciālisti sēnes neiesaka dot mazuļiem vismaz līdz 3 – 4 gadu vecumam. Taču eksperte atgādina, ka tad, kad bērns sāk ēst sēnes, der padomāt, kur tās ir salasītas. Sēnes ir kā sūklis, kas uzsūc visus toksīnus, kas ir augsnē un gaisā, tāpēc noteikti vajadzētu ēst tās sēnes, kas ir vāktas tīrā vidē tālu no lielceļiem. Jāatceras, ka sēnes var saturēt smagos metālus un citas toksiskās vielas.
Protams, sēnes satur arī vērtīgas vielas. Tajās ir daudz antioksidantu, selēna, kas mazina iekaisuma reakciju, tās satur daudz šķiedrvielu. Sēnes satur riboflavīnu B2, folskābi B9, tiamīnu B1, pantotēnskābi B5 un niacīnu B3. Jāatgādina, ka B grupas vitamīni ir termiski nestabili, proti, termiskās apstrādes laikā lielākā vitamīnu daļa tiks zaudēta, savukārt termiski neapstrādātās sēnes lietot uzturā neiesaka.
