Smaganu saslimšanas ir hronisks iekaisuma stāvoklis ap zobiem, ko ierosina baktērijas, izraisot «kabatu» veidošanos un veicinot alveolārā kaula, cementa un periodonta saišu izzušanu. Pamatā ir divas galvenās smaganu saslimšanas – gingivīts, kas ir atgriezenisks, un periodontīts, kas rada neatgriezenisku zobu balstaudu zudumu. Gingivīts ir virspusēja infekcija smaganās, kura galvenā pazīme ir smaganu asiņošana (smēķētājiem nav izteikta). Ja tas netiek atbilstoši ārstēts, var pāriet periodontītā, kas ir jau dziļāks iekaisums smaganās un pārējos zoba balstaudos.

Gan gingivīts, gan periodontīts ir novēršams, pirms tas radies, un veiksmīgi ārstējams, ja savlaicīgi konstatēts. Smaganu slimību izraisītājs ir bakteriālā biofilma jeb zobu aplikums. Tas ir samērā vienkārši kontrolējams, ievērojot pareizu mutes dobuma higiēnu un veicot regulāras smaganu veselības pārbaudes.

Pieci padomi, kā izvairīties no smaganu saslimšanām

1. Divas reizes dienā rūpīgi notīri zobus un smaganas ar mīkstu zobu birsti.

2. Divas reizes dienā veic starpzobu tīrīšanu ar starpzobu birstītēm vai zobu diegu.

3. Ja nepieciešams, lieto piemērotu mutes skalojamo līdzekli. Speciālos līdzekļus vēlams lietot tikai pēc ārsta norādījuma.

4. Pārliecinies, ka zobu birste ir darba kārtībā – tā jāmaina ik pēc trim mēnešiem vai tad, kad sariņi kļūst "izspūruši".

5. Viereiz gadā veic smaganu veselības pārbaudi un profesionālu mutes dobuma higiēnu. Zobārsts vai higiēnists var veikt vienkāršu smaganu veselības pārbaudi profilaktiskās mutes apskates laikā.

Ja zobārsts vai zobu higiēnists pārbaudes laikā atklāj smaganu "kabatas" un iesaka doties pie periodontologa, noteikti dari to tuvākajā laikā.

Periodontologs ir zobārsts, kurš īpaši specializējies smaganu slimību ārstēšanā. Smaganu slimības ir hroniskas – tās parasti progresē lēni un bez redzamām vai sajūtamām pazīmēm sākotnējās stadijās. Ar laiku ārstēšana kļūst arvien dārgāka un sarežģītāka, tāpēc vizīti pie zobārsta vai periodontologa nav ieteicams atlikt, ja zobu tīrīšanas laikā ir asiņošana, smaganas izskatās apsārtušas, sūrst vai sāk atkāpties, zobi kļuvuši kustīgi vai maina novietojumu, starp zobiem parādās spraugas, kuras iepriekš nav bijušas, vai arī sāk izkrist zobi.