5 padomi, lai zīdīšana izdotos: Iesaka zīdīšanas konsultante

Lai arī bērniņš jau piedzimst ar zīšanas refleksu un arī mammas krūtis mazuļa barošanai ir gatavas, jāpatur prātā, ka zīdīšana nav dabas dots talants, bet gan prasme, kuru bērns un mamma mācās abi kopā. Gana biežas ir situācijas, kur tieši sākumposmā ir nepieciešama speciālista palīdzība, jo, tieši tāpat kā jebkura cita iemaņa vai prasme, arī zīdīšana ir jātrenē un jāizkopj. Piecus padomus, kas jāņem vērā, lai zīdīšana izdotos, sniedz sertificēta vecmāte un zīdīšanas konsultante Rīgas Dzemdību nama Zīdīšanas istabā Žanete Eglīte.

1.  Zīdīšanai ir jāgatavojas

Lai arī zīdīšana ir dabisks process, ir jāatceras, ka, uzsākot darīt kaut ko pirmo reizi, šīs prasmes ir jāattīsta un jātrenē. Tas ir normāli, ja, pirmo reizi liekot bērnu pie krūts, mamma var justies apjukusi, šaubīties, vai dara to pareizi, tāpēc ļoti svarīgi, lai blakus ir pieredzējis profesionālis, kurš sākumā, ja tas nepieciešams, palīdz mammai pielikt bērnu pie krūts un sniedz padomu, kā to darīt patstāvīgi. Ideālā gadījumā būtu labi arī turpmākajās dienās pavērot, kā mammai un bērniņam tas sanāk, lai laikus spētu pamanīt un novērst kādas iespējamas grūtības, piemēram, nepareizu krūts satvērienu, kā dēļ mammai zīdīšana var izrādīties sāpīga un bērnam – maz efektīva.

2. Zīdīšana nav tikai iepriecinoša

Zīdīšanas uzsākšana un posms, kamēr abi – gan mamma, gan bērniņš – ir nostiprinājuši šo iemaņu, var būt izaicinošs. Pirmkārt, no neierastās slodzes krūts gali var būt jutīgi vai pat sāpēt mikroplaisu dēļ, kas izveidojas, uzsākot zīdīšanu, un ir ar aci neredzamas. Otrkārt, 3.–5. dienā pēc dzemdībām, kad pirmpiena vietā sāk veidoties pārejas piens, krūtis var piebriest, kļūt jutīgas, un ir iespējams diskomforts. Zīdīšanai vajadzētu gatavoties tāpat kā dzemdībām – gan kursi, gan informatīvi materiāli, kā arī zināšana, kur meklēt speciālistus / zīdīšanas konsultantus, ja tas būs nepieciešams, ir vērtīgi. Ja mammai ir aizdomas, ka satvēriens nav pareizs, jo zīdīšana izteikti sāp vai ir apgrūtinoša, ir vērts uzmeklēt speciālistu, kurš var ierādīt ērtāku pozu un koriģēt bērna krūts satvērienu. Savukārt laika posmā, kurā veidojas pārejas piens un ir izveidojusies situācija ar izteiktu diskomfortu, smagumu un piebriedumu krūtīs, noder vēsas kompreses pēc barošanas uz 10–15minūtēm. Jāatceras, ka fizioloģiski šāds diskomforts mazināsies 1–2 diennakšu laikā. Būtiski ir meklēt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama, lai iespējamās problēmsituācijas neieilgtu, jo tad tās ir grūtāk risināmas.

3. Zīdīšanas pozai ir nozīme

Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai zīdīšana izdotos ilgtermiņā – mammai un bērnam jāatrod ērtākā poza, rēķinoties, ka tajā var nākties pavadīt apmēram 10–40 min un reizēm pat ilgāk vairākas reizes dienā un naktī atkarībā no bērna vecuma. Tāpēc, ja konkrētā poza mammai vai bērnam nav ērta, tā, visticamāk, nav pareiza. Galvenokārt tiek izmantotas divas pamatpozas – sēdus un guļus.

Svarīgākais, kas jāņem vērā par sēdus pozīciju, lai mammai un bērniņam būtu ērti

• Mammas mugurai ir jābūt atbalstītai un taisnai.
• Lai mammai nebūtu jāliecas pie klēpī guļošā bērna, ieteicams izmantot kādu atbalstu (spilvenu, pakaviņu, sarullētu dvielīti) mammas rokām tā, lai bērns atrastos krūšu līmenī.
• Kājas nedrīkst būt atbalstītas uz pirkstgaliem, jo šādi tiek sasprindzināti arī mammas pleci. Ja nepieciešams, pēdas var novietot uz kāda zema soliņa vai paliktnīša.

Svarīgākais, kas jāņem vērā, zīdot bērniņu, guļus pozīcijā

• Izvēloties guļus pozu, jāatceras, ka mammai ir jāguļ, nevis jāatbalstās uz elkoņa vai apakšdelma.
• Bērnam jāguļ uz sāna pretī krūtij un pilnībā piespiestam mammas ķermenim.
• Krūts galam jāatrodas bērna deguna līmenī.
• Bērniņa galva nedrīkst būt noliekta uz priekšu, bet gan nedaudz atliekta – tad bērna mute automātiski pavērsies platāk, kas nepieciešams krūts gala pareizai satveršanai, satverot maksimāli daudz krūts audu. Pareizā gadījumā krūts gals mazuļa mutē atradīsies pie mīkstajām aukslējām.

Vēl ļoti svarīgi atcerēties, ka bērns jābalsta aiz pleciem (mammas plauksta kā apkaklīte), nevis aiz galviņas.

4. Pareizais krūts satvēriens

Ne mazāk svarīga nozīme ir tam, kā bērniņš satver mammas krūti, jo no tā atkarīgs, cik daudz piena varēs izzīst bērniņš un kā jutīsies pati mamma un viņas krūtis.

Lai satvēriens būtu pareizs, jāņem vērā šādi ieteikumi.

• Krūts gals, uzsākot zīdīšanu, atrodas pret bērna degunu, kā rezultātā bērna apakšžoklim ir vieta, kur plaši atvērties un satvert krūtsgalu.
• Lielākā daļa no krūts areolas ir bērna mutē, lūpas izvirzītas, ne ierullētas uz iekšu, bērna zods piespiests pie krūts audiem.
• Žoklī līdz pat bērna austiņai redzamas lēnas un ritmiskas zīšanas kustības, kuras mijas ar ritmiskām rīšanas kustībām un atpūtas pauzēm.
• Lai stimulētu meklēšanas un zīšanas refleksu, mamma ar krūts galu var pabraukāt pa bērna lūpām, degunu un, sagaidot, kad bērns pilnībā atver muti (kā žāvājoties), ātri viņu virzīt krūts virzienā. Svarīgi ir ievērot, ka nevis mamma ar krūti virzās pie bērna, bet bērns tiek virzīts pie krūts.
• Ja ar pirmo reizi neizdodas, ar pirkstu iespējams pavērt vaļā bērna mutīti un bez raušanas izņemt krūti no viņa mutes. Mēģināt vēlreiz.

5. Grūtības ir pārvaramas!

Arī tad, ja zīdīšana uzsākta pareizi un veiksmīgi, vēlāk var rasties lielāki vai mazāki sarežģījumi, kas, kā uzsver vecmāte, teju vienmēr ir risināmi!

Gadījumi, kad zīdīšana nav iespējama, ir ārkārtīgi reti un galvenokārt saistīti ar nopietnām mātes vai bērna fiziskām vai garīgām saslimšanām, piemēram, HIV infekciju, ķīmijterapiju, iedzimtām ģenētiskām saslimšanām utt. Bet dažādas ar zīdīšanu saistītas problēmsituācijas visbiežāk ir viegli novēršamas, ja laicīgi tiek meklēts risinājums vai lūgta palīdzība speciālistiem. Galvenais ir turpināt zīdīšanu, nevis to pārtraukt, un sazināties ar speciālistu par turpmāko taktiku, lai situāciju atrisinātu.