Ik gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri sastopas ar dažāda veida dzirdes traucējumiem. Daudziem no viņiem dzirdi atjaunot nav iespējams, taču ikdienu var ievērojami uzlabot piemēroti dzirdes aparāti. Lai gan mūsdienu tehnoloģijas piedāvā risinājumus plašam dzirdes zuduma veidiem, nereti izpratne par to lietošanu un pieejamību balstās pieņēmumos un mītos, kas var aizkavēt savlaicīgu dzirdes aprūpi. Vai un cik daudz patiesības slēpjas aiz šiem mītiem, skaidro Latvijā lielākā Surdotehniskās palīdzības centra valdes locekle Inese Immure.

1. Palīgierīces vajadzīgas tikai vecākiem cilvēkiem

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem līdz 2050. gadam katram ceturtajam cilvēkam pasaulē varētu būt kāda no dzirdes traucējumu pakāpēm. Lai gan lielākā daļa dzirdes zudumu gadījumu tiek diagnosticēti cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem, riskam ir pakļauti visa vecuma cilvēki. Dzirdes pasliktināšanos var izraisīt gan ģenētiski faktori, gan slimības, traumas vai ilgstoša uzturēšanās skaļā vidē. Bieži vien dzirdes zudumu nevar novērst medicīniski, tāpēc nozīmīgu lomu spēlē atbilstoši dzirdes aparāti un cita piemērota tehnika. Bērniem tie ir īpaši svarīgi, jo agrīna dzirdes problēmu atklāšana un korekcija palīdz laikus attīstīt valodas un komunikācijas prasmes, kā arī veicina sekmīgāku mācīšanos. Savukārt pieaugušajiem un senioriem tie var būtiski samazināt sociālās izolācijas risku un palīdzēt uzturēt aktīvu dzīvesveidu.

2. Dzirdes aparāti ir lieli un neērti

Mūsdienu dzirdes palīgierīces ir nelielas, ergonomiskas un pieejamas dažādos dizainos. Dažas no tām ir tik kompaktas, ka pilnībā paslēpjas auss kanālā un paliek nemanāmas apkārtējiem. Katra auss ir unikāla, tāpēc dzirdes aparāti tiek individuāli pielāgoti, ņemot vērā dzirdes zuduma līkni, lietotāja paradumus un vajadzības. Ir ierīces, kas piemērotas vieglam dzirdes zudumam, un tādas, kas palīdz cilvēkiem ar smagiem traucējumiem. Arī tehnoloģiskās iespējas atšķiras: vieni aparāti ir aprīkoti ar Bluetooth savienojumu, kas ļauj tos pieslēgt tālrunim vai televizoram, citi automātiski pielāgo skaļumu, ņemot vērā apkārtējā trokšņa līmeni.

Lai atvieglotu dzirdes aparāta lietošanu, parasti tiek izgatavots individuāls auss ieliktnis, ņemot vērā katra cilvēka auss anatomiskās īpatnības un dzirdes slieksni. Gadījumos, kad veselības stāvokļa dēļ nav iespējams pielāgot dzirdes aparātu, tiek piedāvāts alternatīvs risinājums – komunikators, kas palīdz uzlabot saziņu un uztveramo skaņas līmeni.

3. Dzirdes aparāti paātrina dzirdes pasliktināšanos

Foto: Vecteezy.com/ 11490209045775389954

PVO lēš, ka aptuveni 60 % dzirdes zuduma gadījumu iespējams novērst vai mazināt, ja tiek veikta agrīna diagnostika un uzsākta atbilstoša aprūpe. Dzirdes aparāti ne tikai nepasliktina dzirdi, bet arī stimulē smadzeņu spēju apstrādāt skaņas. Dzirdes zudums var attīstīties lēni un bieži vien palikt nepamanīts. Turpretī laikus uzsākta korekcija palīdz izvairīties no tā sauktās auditīvās deprivācijas – situācijas, kurā smadzenes pierod nedzirdēt un zaudē dabisko spēju interpretēt skaņas. Vairāki pētījumi rāda, ka, nelietojot dzirdes aparātus, kad tie ir nepieciešami, būtiski palielinās gan sociālās izolācijas, gan kognitīvo traucējumu risks. Tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem, taču to pašu var attiecināt uz jebkuru vecuma grupu.

4. Par savu naudu piktie dzirdes aparāti ir labāki 

Bieži tiek uzskatīts, ka tikai par maksu pieejamie dzirdes aparāti nodrošina augstas kvalitātes skaņu un komfortu ikdienā, kamēr valsts apmaksātie tiek uzskatīti par novecojušiem un neefektīviem. Tomēr šis pieņēmums ir maldinošs. Valsts finansētie dzirdes aparāti tiek iegādāti, ievērojot stingrus kvalitātes kritērijus, kas noteikti publiskā iepirkuma prasībās. To klāstā ir dažādi mūsdienīgi risinājumi – no aiz auss valkājamiem līdz nelieliem iekšausu modeļiem, kas tiek individuāli pielāgoti katram pacientam. Turklāt pacienti, kuri izvēlas valsts apmaksātu aparātu, var saņemt atkārtotas konsultācijas, lai vajadzības gadījumā to precīzi noregulētu. Ja jaunu aparātu iegādājas pats klients, cena var svārstīties no vairākiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, savukārt valsts apmaksāta aparāta un konsultāciju līdzmaksājums ir tikai 7,11 eiro. Tiem, kuri vēlas alternatīvu risinājumu, tiek piedāvāti citu ražotāju dzirdes aparāti vai iespēja izmantot citus dzirdes centrus, pēc tam saņemot kompensāciju par izdevumiem.

Pieaugušajiem, kuriem labāk dzirdošajā ausī dzirdes zudums ir 55 dB vai vairāk, valsts finansēts dzirdes aparāts kopā ar individuāli izgatavotu ieliktni pienākas reizi piecos gados. Surdotehniskās palīdzības centra valdes locekle Inese Immure norāda, ka privātajā tirgū ražotāji patiešām piedāvā arvien jaunākas un funkcionālākas ierīces, taču par augstāku cenu. “Visiem mārketinga solījumiem vajadzētu pieiet ar zināmu skepsi – visbūtiskākā dzirdes aparāta funkcija ir palīdzēt cilvēkam iekļauties skaņu pasaulē,” uzsver I. Immure.

5. Dzirdes aparātu lietošana ir sarežģīta

Mūsdienās dzirdes aparāti tiek veidoti tā, lai tie būtu ērti un intuitīvi lietojami pat tiem, kuri ar šādu tehnoloģiju saskaras pirmo reizi. Mūsu pieredze rāda, ka vairums lietotāju sekmīgi pielāgojas dzirdes aparātam jau pirmajās lietošanas reizēs. Ikdienas kopšana parasti ietver vieglu tīrīšanu, lai novērstu ausu sēra un putekļu uzkrāšanos, kā arī regulāru bateriju nomaiņu vai uzlādi (daži modeļi ir aprīkoti ar uzlādējamu akumulatoru). Turklāt lietotāji saņem speciālistu konsultācijas, kas palīdz ātri apgūt aparāta funkcijas un, ja nepieciešams, veikt atkārtotu regulēšanu. Lai atvieglotu klientu ikdienu, ir pieejami informatīvi bukleti ar grafiskiem attēliem par dzirdes aparāta darbību, kopšanu un funkcijām. Vecāka gadagājuma pacientiem ieteicams ierasties kopā ar jaunākiem radiniekiem vai aprūpētāju, kuri pēc tam var sniegt atbalstu un paskaidrot dzirdes aparāta lietošanas nianses.

Atšķirībā no brillēm, kas var uzlabot redzi gandrīz līdz perfektiem rādītājiem, ar dzirdes aparātiem nevar pilnībā atgūt dzirdi, tomēr tie var būtiski uzlabot ikdienas dzīves kvalitāti. Jaunākās paaudzes dzirdes aparāti var samazināt trokšņus, izcelt balsis un pat palīdzēt koncentrēties uz konkrētām skaņām, piemēram, sarunu kafejnīcā vai tikšanās laikā. Savlaicīga un regulāra dzirdes diagnostika, kā arī piemērotu dzirdes palīgierīču lietošana var nodrošināt labāku dzīves kvalitāti jebkurā vecumā.