4 iemesli, kas var izraisīt salšanas sajūtu
Gada aukstajā sezonā, pazeminoties gaisa temperatūrai, aktualizējas jautājums, kāpēc vienai daļai cilvēku vienmēr ir silti, kamēr otrai daļai vienmēr salst. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro par termoregulācijas procesiem cilvēka organismā un min biežākos iemeslus, kāpēc ķermenis var justies nosalis, pat tad, kad vajadzētu būt pietiekami silti.
"Diennakts laikā ķermeņa temperatūra mainās, bet minimuma-maksimuma svārstības nav lielākas par 0,5–0,7 grādiem. Augstākā ķermeņa temperatūra parasti ir pēcpusdienā, laika posmā no pulksten 16.00–18.00, bet zemākā no pulksten 03.00–04.00 no rīta. Tas saistīts ar to, ka nakts stundās organisms ir miera stāvoklī, un enerģijas patēriņš ir minimāls. Normālos apstākļos organismam ir jāspēj pielāgoties ārējai videi un jānodrošina atbilstoša ķermeņa temperatūra. Ja tomēr cilvēkam vienmēr salst pat tad, kad citiem ir silti, to nevajadzētu atstāt bez ievērības – nepamatota salšana var būt saistīta ar organisma darbības traucējumiem," stāsta farmaceite.
Siltumu ražo muskuļi, nevis tauki
Ķermeņa temperatūru uztur trīs veidu termoregulācija – ķīmiskā, fizikālā un cilvēka saprāta vadītā. Ķīmiskā termoregulācija ir siltuma ražošana, par kuru organismā atbild muskuļaudi, aknas un kuņģa-zarnu trakts. Barības vielu oksidācijas procesos apmēram puse to ķīmiskās enerģijas pārvēršas siltumā. Farmaceite skaidro, ka tiem, kuriem ir biezāks ķermeņa tauku slānis, ir siltāk nekā tiem, kuriem tauku slānis ir mazāks. Tauki var palīdzēt uzturēt ķermeņa siltumu, jo kalpo kā barjera, kas apgrūtina siltuma izvadīšanos, taču tiem nav izšķirošā nozīme – siltuma ražošanā daudz svarīgāka ir muskuļaudu, aknu un kuņģa-zarnu trakta darbība.
Otrs termoregulācijas veids ir fizikālā termoregulācija – siltuma atdošana notiek siltuma izstarošanas un vadīšanas ceļā, kā arī iztvaikojot sviedriem. Svīšanai ir svarīga nozīme tad, kad paaugstinās apkārtējās vides temperatūra. Papildus organismā noris arī "nemanāmā svīšana" – ūdens tvaiku iztvaikošana caur plaušām un no ādas virsmas. Ķermeņa temperatūras nemainīgumu nodrošina organismā saražotā un izvadītā siltuma mijiedarbība.
Savukārt trešais termoregulācijas posms ir apzinātā termoregulācija jeb cilvēka ietekmētā rīcība ķermeņa temperatūras uzturēšanai, piemēram, cilvēkam ir karsti, viņš ieiet ēnā vai novelk papildu apģērba kārtu, ja auksti – dodas saulē, telpās, saģērbjas siltāk.
Iemesli, kas var izraisīt salšanas sajūtu
"Ja ir jūtami ķermeņa termoregulācijas traucējumi, tos nedrīkst ignorēt – ir jāvēršas pie ārsta un jāmeklē iemesli. Regulāra salšana var liecināt par nepietiekamu ēdienkarti vai miegu, ko iespējams relatīvi vienkārši sakārtot. Taču pastiprināta salšana var norādīt arī uz nopietnākām veselības problēmām, piemēram, vairogdziedzera disfunkciju vai asinsrites traucējumiem," papildina farmaceite.
#1 Kaloriju deficīts
Ja ikdienā netiek uzņemtas vajadzīgās uzturvielas un nepieciešamais kaloriju daudzums, palēninās vielmaiņa, un līdz ar to ķermenis nespēj uzturēt pietiekamu siltuma līmeni. Lai nodrošinātu optimālu ķermeņa temperatūru, nepieciešams pietiekams kaloriju daudzums, turklāt ēdienkartei jābūt sabalansētai – uzturā jāuzņem pietiekams daudzums veselīgu produktu, kas bagāti ar olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem.
#2 Nekvalitatīvs miegs
Termoregulācijas process var būt traucēts arī tad, ja cilvēks nav atpūties, izgulējies. Arī nepietiekams un nekvalitatīvs miegs palēnina vielmaiņu, kā rezultātā izraisa ķermeņa temperatūras pazemināšanos.
#3 Vairogdziedzera disfunkcija
Vairogdziedzeris ir atbildīgs par vielmaiņu, tāpēc, ja vairogdziedzera darbība ir traucēta, tas atstāj ietekmi uz visa organisma darbību, tostarp ķermeņa termoregulāciju un spēju uzturēt atbilstošu siltuma līmeni.
#4 Asinsrites traucējumi
Ja izteikti salst kāda konkrēta ķermeņa daļa, piemēram, rokas un kājas, bet pārējā ķermeņa siltums ir komfortabls, tas var liecināt par traucētu perifēro asinsriti. Ja artērijas kādu iemeslu dēļ tiek bloķētas, asins plūsma nespēj nokļūt kāju un roku pirkstos.
