Aizlikts deguns, asarojošas acis un bieža šķaudīšana – šie un vēl citi simptomi var liecināt, ka tuvumā atrodas alergēni. Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs izjūt alerģiskas reakcijas tieši pavasarī, tāpēc šajā laikā svarīgi sekot līdzi saviem paradumiem un apkārtējai videi, lai savlaicīgi atpazītu alergēnus un no tiem izvairītos. "LOR Klīnikas" alergoloģe Dace Kārkliņa un "LG Electronics" apkopojuši biežāko alergēnu veidus un padomus, kā mazināt to ietekmi uz cilvēka organismu.

Kas ir alerģija?

Alerģija ir imūnsistēmas pārspīlēta atbildes reakcija pret parasti nekaitīgām ārējās vides vielām jeb alergēniem. Alergēni ir sastopami apkārtējā vidē un nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav pret tiem jutīgi. Visizplatītākās alerģijas reakcijas ir pret mājas putekļu ērcītēm, pelējuma sēņu sporām un ziedputekšņiem. Alerģija var izpausties dažādās ķermeņa daļās un tās pazīmes var būt dažādas – aizlikts deguns, niezošas un iekaisušas acis, klepus, izsitumi.

Mājas putekļu ērcīte

Apmēram 10% alerģisko pacientu alerģiju izraisa tieši putekļu ērcīte. Tās radītās alerģiskās izpausmes visbiežāk novēro agrā pavasarī vai rudens sākumā. Putekļu ērcītes ir sīki zirnekļveidīgi organismi, ko ar neapbruņotu aci nevar saskatīt. Tās izvairās no gaismas, tāpēc slēpjas matraču, spilvenu, segu, mīksto mēbeļu, paklāju, drēbju un gultas veļas audumu šķiedrās, mīkstajās rotaļlietās, autosēdekļos. Viskomfortablākie apstākļi putekļu ērcītēm ir silta un mitra vide. Tās dzīvo aptuveni mēnesi un savas dzīves laikā mātītes izdēj aptuveni simts oliņu, taču tās nekož un nav slimību pārnēsētājas. Mājas putekļu ērcītes barojas no cilvēka atmirušajām epidermas šūnām, savukārt šķidrumu tās iegūst, absorbējot mitrumu no apkārtējās vides. Katru nakti ar šīm radībām mēs pavadām kopā vairākas stundas, tāpēc alerģijas simptomi pastiprinās, atrodoties vietās, kur ir vairāk ērcīšu.

Kā cīnīties pret mājas putekļu ērcītēm?

Ik dienu veic dzīvokļa mitro uzkopšanu. Slauki telpas un mēbeles ar mitru drānu, vislabāk – mikrošķiedras. Izvairies no mīkstiem grīdu klājumiem vai paklājiem, aizstāj tos ar linoleja, lamināta, flīžu vai koka grīdu. Savukārt mīkstās rotaļlietas, grāmatas, avīzes turi slēgtos skapjos, atvilktnēs. Gultas veļu nepieciešams mazgāt karstā ūdenī (virs 60°C), kārtīgi to izžāvējot veļas žāvētājā. Šādos gadījumos lieliski noder veļas mašīnas ar iebūvētu tvaika funkciju, kuros iestrādāta AllergyCare mazgāšanas programma, kas likvidē 99,9% dzīvo putekļu ērcītes un citus alergēnus. Šī tvaika funkcija ir atrodama arī vairākos veļas žāvētājos, kuros ir pašattīrošais kondensators, kas savāc alergēnus un pūciņas filtrā un pēc veļas žāvēšanas nav jātīra, ietaupot tavu laiku.

Ziedputekšņi

Katrs ceturtais alerģijas slimnieks Latvijā visvairāk izjūt alerģiskas reakcijas tieši pavasarī, kad mostas daba – zied koki un dažādi augi. Ziedputekšņus jeb ziedošo augu šūnas vējš var aiznest līdz pat 400 kilometru attālumā. Visbiežāk pavasara sākumā alerģiju izraisa bērzi, alkšņi un lazdas, savukārt retāk izraisa augi ar spilgtiem ziediem, piemēram, rozes vai lilijas. Jo lielāka būs ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes.

Pavasarī – martā, novēro koku ziedputekšņu izraisītās alerģijas, savukārt maijā, jūnijā un jūlijā aktivizējas dažādu zāļu un labības alerģijas, un visbeidzot augustā un rudens sākumā aktuālas ir nezāļu, nātru vai ceļmallapu, izraisītās alerģijas.

Ziedputekšņu alerģiju izraisītos simptomus izjūt karstā, sausā un vējainā laikā, jo tiek radīta ziedputekšņu kustība. Šādos laikapstākļos savā dzīvesvietā un automašīnā logus ieteicams turēt aizvērtus, lai nepieļautu alergēnu iekļūšanu.

Kā cīnīties pret ziedputekšņu izraisītu alerģiju?

Vislabāk sausās, vējainās dienās uzturēties iekštelpās, īpaši no rītiem, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Nevēdini telpas, lieto gaisa kondicionētājus.

Uzturoties ārā, lieto saulesbrilles, savukārt pēc pastaigas pārvelc drēbes, nomazgā seju, izmazgā matus. Nepieciešams izvairīties no zāles pļaušanas vai citiem dārzkopības darbiem. Cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem jāatsakās no apģērba žāvēšanas ārā, pretējā gadījumā uz apģērba var nokļūt alergēni, kas kopā ar tīro apģērbu var tikt ienesti telpās. Savukārt automašīnā iespējams ierīkot speciālu filtru, lai samazinātu ziedputekšņu nonākšanu automašīnas salonā.

Pelējuma sēņu sporas

Pelējuma sēnītes ir mikroorganismi, kas apbrīnojami ātri izplatās ar sporu palīdzību. Tās sastopamas it visur – gan iekštelpās, gan ārā, neatkarīgi no gadalaika. Dabā pelējuma sēnītes mēdz būt trūdošu lapu kaudzēs, kompostā, malkas grēdās, purvainās, mitrās vietās. Sporas vislabāk aug un izplatās, ja ir pietiekams mitrums un bieži mainās laika apstākļi. Pelējuma sēnītes iekštelpās visvairāk sastopamas mitros pagrabos, slikti vēdinātās telpās. Dzīvokļos un mājās tās mēdz būt pie mitrām sienām, īpaši, ja tās atrodas ziemeļu pusē un ziemas laikā atdziest straujāk. Bieži pelējums mēdz būt aiz tapetēm, aiz koka apdares, skapjiem, uz flīzētām virsmām, arī polsterētās mēbelēs, matračos, paklājos, grāmatās, apģērbā, puķupodos, gaisa kondicionieros. Svarīgi apskatīt, vai tavās mājās, birojā nav pelēku, melnu vai dzeltenu plankumu uz sienām un, vai nav mitruma smakas. Pelējums iekštelpās ir kaitīgs cilvēka veselībai, jo izraisa gan alerģiskās reakcijas, gan toksiskas reakcijas, gan arī var provocēt elpceļu infekcijas.

Kā cīnīties pret pelējuma sēņu sporām?

Visā pamatā ir kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta zona katram cilvēkam ir ļoti subjektīva, gaisa temperatūra dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir no 19 °C līdz 22 °C. Savukārt, lai samazinātu telpās esošo mitrumu, veļu ieteicams žāvēt ārā vai veļas žāvētājos. Ja izmazgāto veļu izkar vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz ventilators. Jāatceras regulāri vēdināt telpas – lai izvairītos no kondensācijas guļamtelpā, katru rītu jāatver logs vismaz uz 15 minūtēm, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu. Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa cirkulācija.