Domājot par alerģijām, pirmais nāk prātā sienas drudzis. Koncentrēties uz to gan nav īsti pareizi, jo padara alerģijas par “pavasara/vasaras slimību”, taču gluži tā tas nav. 

 “Tas ir tiesa, ka pavasaris, ziedēšanas un putekšņu laiks patiešām rada pacientu, kam vajadzīgi pretalerģijas līdzekļi, pieplūdumu aptiekās,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. “Taču alerģiskās izpausmes, kā arī šo reakciju ierosinātāji ir daudz un dažādi, tāpat kā medikamenti, kas kontrolē alerģiskās reakcijas, un profilakses ieteikumi, lai maksimāli izvairītos no nevēlamās simptomātikas.”

Pārskatīsim biežākās alerģiskās reakcijas, sākot no mazāk bīstamām un biežāk sastopamām, līdz pat anafilaksei, kam, laikus nerīkojoties, var būs arī letāls iznākums. 

Iesnas vai aizlikts deguns

“Ja deguns pil vai ir aizlikts dažas minūtes pēc pastaigas ārā vai viesošanās svešā mājā, tas var būt alerģisks rinīts – reakcija uz sīkām daļiņām gaisā, ko ieelpojat. Biežāk sastopamie cēloņi ir pelējuma sporas, ziedputekšņi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi. Šīs problēmas parasti labi risināmas ar vienkāršu, aptiekā iegādājamu medikamentu palīdzību. Noder, piemēram, deguna aerosols, kas satur aktīvo vielu Fluticasoni propionas, vai zāles tablešu formā, kā aktīvā viela ir, piemēram, Cetirizini dihydrochloridum, Loratadinum.

Ja iesnas parādās aptuveni stundu pēc jaunu zāļu lietošanas, tas var būt nopietns brīdinājums par alerģiju pret medikamentu. Tādos gadījumos noteikti jāsazinās ar savu ārstu, kā arī jāpatur prātā aktīvās vielas vai preparāta nosaukums, kas šo reakciju radījis. Tas labi noderēs gadījumos, kad ārsts vai medicīnas darbinieks pirms operācijas vai kādas manipulācijas jautās: vai jums ir alerģija pret kādu medikamentu?

Šķaudīšana

Šķaudīšana, ja vien neesi alerģisks un šķaudi tikai retu reizi, nešķiet pārāk liela problēma. Citādi ir, ja šķaudīšana regulāri neļauj izgulēties vai ietekmē darbu, ja esi skolotājs vai citas profesijas pārstāvis, kam nākas strādāt ar auditoriju. Simptoma kontrolei var tikt likti lietā dažādi līdzekļi – gan bezrecepšu, gan recepšu. Farmaceite stāsta: “Šādos gadījumos vislabāk un precīzāk spēs palīdzēt alergologs. No bezrecepšu medikamentiem apgrūtinošas šķaudīšanas gadījumā var palīdzēt deguna aerosols, kas satur aktīvo vielu Fluticasoni propionas. Terapijai gan jābūt ilgstošai un regulārai. 

“Jāņem vērā, ka šķaudīšana kā simptoms var būt arī agrīna smagas alerģijas pazīme, piemēram, pret kādu pārtikas produktu vai ēdiena sastāvdaļu. Šķaudīšana var ātri pāriet nopietnākos simptomos un nākamreiz, kad ēdot šo produktu, iespējams, nešķaudīsit, bet parādīsies smagāka reakcija, kā dēļ var nākties meklēt medicīnisko palīdzību.”

Niezošas, asarainas acis

Niezi un acu asarošanu var izraisīt daudzi faktori, tai skaitā reakcija uz pavasara ziedputekšņiem. Taču tas varētu būt arī kas nopietnāks, piemēram, alerģija pret zālēm. “Ņem to vērā, kad sāc lietot jaunas zāles! Reakcija var izpausties uzreiz, dažas dienas vai pat nedēļu vēlāk.

Ar nepatīkamo simptomu var tikt galā, lietojot bezrecepšu līdzekli. Tie var būt orāli un lokāli lietojami. Piemēram, ir gels, ko uzklāt uz ādas (satur aktīvo vielu  Dimetindeni maleas vai Diphenhydramini hydrochloridum), orāli, izvēloties vecumam atbilstošu devu, var lietot tabletes, kas satur aktīvo vielu Quifenadini hydrochloridum,. Bez receptes var iegādāties acu pilienus, kas satur Azelastini hydrochloridum. Arī tie var būt palīdzoši,” skaidro farmaceite.

Niezošas ausis vai mute

Pēkšņa nieze neparastās vietās drīz pēc tam, kad esi ēdis kādu iepriekš nebaudītu ēdienu, var liecināt par alerģisku reakciju. Lai gan niezošas ausis nešķiet bīstams simptoms, tā varētu būt agrīna pazīme, ka pret šo produktu jāizturas uzmanīgi.

“Ja ir alerģija pret kādu produktu grupu, somā drošības pēc vienmēr jābūt kādam pretalerģijas medikamentam (piemēram, tādam, kas satur Cetirizini dihydrochloridum).

Elpošanas izmaiņas

Izmaiņas elpošanā var liecināt par smagu alerģisku reakciju pret pārtiku vai zālēm. Tas var izpausties ar pēkšņu sēkšanu, var būt arī sajūta, ka nav iespējams dziļi ievilkt elpu vai otrādi – pilnībā izelpot. “Ja elpošana ir apgrūtināta bez acīmredzama iemesla, nekavējoties jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tā varētu būt anafilakses – smagas alerģiskas reakcijas pazīme,” brīdina farmaceite.

Nātrene

Piepaceltie, sarkanie, niezošie ādas laukumi var izskatīties diezgan biedējoši. To sauc par nātreni un uz ādas tie parādās pēkšņi. Cēloņi var būt alerģija pret zālēm, ķīmiskām vielām, pārtiku vai gandrīz jebko citu. “Nātrene pati par sevi nav nekas nopietns, taču, ja šis simptoms izpaužas kopā ar pietūkušām lūpām vai sēkšanu, tas jāuztver kā brīdinājums par nopietnu alerģisku reakciju un jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Vieglas nātrenes gadījumā palīdzoši būs otrās paaudzes antihistamīni, ko vari jautāt farmaceitam.”

Izsitumi

Izsitumi var būt niezoši, sāpīgi, karsti, nelīdzeni vai ūdeņaini, līdzīgi tulznai. Tie bieži parādās kā alerģiska reakcija pret mājdzīvnieku spalvām, ķīmiskām vielām, pārtiku, zālēm vai kosmētiku. Viegli izsitumi var ātri izzust, ārstējot vai izvairoties no izraisītāja. Taču tā var būt arī agrīna anafilakses – smagas alerģiskas reakcijas, kas var apdraudēt dzīvību, pazīme.

“Pēkšņa izsitumu parādīšanās ir nopietns iemesls, lai sazinātos ar savu ārstu vai farmaceitu (lielajās pilsētās ir dežūraptiekas, kur farmaceits un medikamenti pieejami visu diennakti). Šī simptoma mazināšanai parasti lieto zāles, kas satur aktīvo vielu Quifenadini hydrochloridum, vai, konsulētoties ar ārstējošo ārstu, kādu spēcīgāku antihistamīna līdzekli.”

Slikta dūša, vemšana, caureja

Ja vēders spēcīgi reaģē uzreiz pēc ēdienreizes vai tās laikā, tas var liecināt par alerģiju. Simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, caureja un sāpes vēderā, ir pirmās alerģijas pazīmes un stāvoklis var ātri pasliktināties. “Tās var būt arī anafilakses pazīmes, tāpēc svarīgi nesajaukt ar kuņģa darbības traucējumiem. Šādos gadījumos jāsazinās ar ārstu, neatliekamo medicīnisko palīdzību vai jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Grūtības ieelpot

Sāpes krūtīs un grūtības ievilkt elpu, sajūta, ka kakls piepampst vai tur kaut kas iesprūdis, ir smaga pārtikas alerģijas pazīme. Ja parādās šādi simptomi, nekavējoties jāmeklē medicīnisko palīdzību.

Pietūkusi mēle vai lūpas

Ja mute, lūpas vai mēle pietūkst bez redzama iemesla, tā var būt angioneirotiskā tūska – alerģiskas reakcijas pazīme. Tas ne vienmēr ir nopietni, taču, ja pietūkums apgrūtina elpošanu, tas var būt dzīvībai bīstams. Ja lūpas vai mēle pietūkst atkārtoti, informē par to ārstu, lai noskaidrotu cēloni un varētu saņemt piemērotu profilaksi vai ārstēšanu.

Ādas apsārtums

Pārtikas alerģijas var izraisīt apsārtumu ap muti un acīm. “Ja āda ir apsārtusi uzreiz pēc saskares ar kādu alerģijas izraisītāju, tas var nozīmēt, ka alerģija ir smaga. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāmeklē medicīnisko palīdzību. Negaidi, kamēr apsārtums pazudīs!”

Mulsums vai nemiers

Apjukums, mulsums vai nemiers arī var būt smagas pārtikas alerģijas pazīmes. Kā alerģiska reakcija izraisa šīs sajūtas? Ārsti domā, ka tas ir saistīts ar pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos. Ja pamani šo simptomu sev vai citam, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību!

Zems asinsspiediens

Pēkšņs asinsspiediena kritums rada reibonim līdzīgu pirms ģīboņa sajūtu. Var būt vājuma sajūta, apmulsums. Tas ir jāuztver nopietni, jo, ja asinsspiediens pārāk pazeminās, var tikt apdraudēta dzīvība.

Anafilakse

Šī pēkšņā, smagā alerģiskā reakcija var izraisīt nāvi, ja netiek nekavējoties novērsta. “Iespējams, pat nezini, ka tev ir kāda konkrēta alerģija, līdz notiek anafilakse. Pazīmes ir apgrūtināta elpošana, bāla vai zila āda, nātrene, nieze, vemšana vai trauksme. Simptomi var sākties dažu minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu.

Anafilaksi var izraisīt alerģija pret noteiktiem pārtikas produktiem, zālēm, kukaiņu kodumiem vai, piemēram, lateksa cimdiem. “Ja ir kaut mazākās pazīmes, aizdomas, ka var attīstīties smaga alerģiska reakcija, apmeklē alergologu, lai noskaidrotu, kas to izraisa. Iespējams, nākotnē varēsi izvairīties no alergēna un novērst šo nopietno simptomu.

Ja tev ir konstatēta šāda alerģiska reakcija, vienmēr pa rokai jābūt speciālam līdzeklim, kas parasti ir injicējams, un tātad – to nozīmē ārsts. Piemēram, injicējamas zāles ar aktīvo vielu Epinephrinum lieto kā neatliekamās palīdzības līdzekli smagu alerģisku reakciju novēršanai. To var izraisīt kukaiņu dzēlieni vai kodumi, kāds pārtikas produkts, medikaments vai cits alergēns. Tā pat to lieto arī idiopātiskas anafikalses (kad tās cēloni nav iespējams identificēt) vai fiziskas slodzes izraisītas anafilakses neatliekamai ārstēšanai,” skaidro farmaceite.