Jaunjelgavas novadā attīsta mājas aprūpi un ģimenes asistenta pakalpojumus
Jelgava, 11.maijs, LETA. Sociālās aprūpes institūcijās cilvēki tiekot ievietoti reti, jo novads attīsta mājas aprūpi un ģimenes asistenta pakalpojumus, komentējot novada pašvaldības lēmumu nepiedalīties Labklājības ministrijas (LM) deinstitucionalizācijas projektā, aģentūrai LETA pauda Jaunjelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Evija Elksne.
Viņa stāstīja, ka, izvērtējot iespējamo dalību projektā, pašvaldība lēmusi, ka darbā ar noteiktām personu grupām tiks galā pati.
"Mēs ievietojam cilvēkus institūcijās, valsts pansionātos, tikai tad, ja ir nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pārējos gadījumos strādājam uz vietas, attīstot mājas aprūpi, mums ir ģimenes asistenta pakalpojums, sociālie dzīvokļi, arī krīzes centrs," pauda Elksne.
Lielākoties dienestam jāstrādā ar senioriem un jauniem cilvēkiem ar invaliditāti. "Esam mazs novads, cilvēkus pazīstam," atzina Sociālā dienesta vadītāja.
Piemēram, nesen palīdzību sācis saņemt kāds vīrietis ap 50 gadiem ar smagu garīgo invaliditāti, kurš ir zaudējis māti. Sociālā dienesta darbinieki apmāca viņam ikdienas prasmes, lai cilvēks varētu turpināt dzīvot mājās, bet jau bez mātes palīdzības.
Elksne uzskata, ka darbs ar šīm cilvēku grupām neprasa lielus ieguldījumus, jo pašvaldībai ir arī telpas, kur nodrošināt dažādas aktivitātes un pasākumus.
"Daudz grūtāk ir pasargāt šos cilvēkus no apkārtējās sabiedrības, jo ir cilvēki, kas grib viņus apmānīt, iegūt naudu, paņemt uz viņu vārda kredītu. Cilvēki nāk pie mums un paši nesaprot, kas ir noticis," Elksne stāstīja, ka krāpšanas gadījumos tiek iesaistīti gan likumsargi, gan attiecīgie pakalpojumu sniedzēji.
Jau vēstīts, ka LM deinstitucionalizācijas projektu gaitu negatīvi ietekmējis vairāku pašvaldību - Jaunjelgavas, Līvānu, Ciblas un arī iedzīvotāju skaita ziņā lielākās pašvaldības Rīgas - lēmums projektā nepiedalīties, aģentūru LETA informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.
Zariņš norādīja, ka patlaban tiek vērtēti un analizēti iespējamie risinājumi, tostarp sākotnēji Rīgai noteikto projekta mērķa grupas cilvēku, kuru vajadzībām jārada jauni pakalpojumi, skaita pārdale citiem plānošanas reģioniem. LM iespējas pārrunājusi ar katru pašvaldību un panākusi vienošanos par katrā pašvaldībā un kopumā plānošanas reģionā iesaistāmo mērķa grupas skaitu. Tāpat paralēli tiek apsvērti arī citi risinājumi, piemēram, jaunu pakalpojumu piedāvāšana deinstitucionalizācijas mērķa grupām.
