13% Austrumu slimnīcas parādnieku miruši, paliekot parādā 1,27 miljonus eiro
Rīga, 28.janv., LETA. 13% no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) parādniekiem ir miruši, paliekot kapitālsabiedrībai parādā 1,27 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja informēja slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Viņa norādīja, ka pērn pacienti par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem palikuši parāda 418 660 eiro, kas ir par aptuveni 7000 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Kopējais pacientu parāds kopš 2007.gada lielākajā universitātes slimnīcā ir sasniedzis 4,76 miljonus eiro.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis uzsvēra, ka gadu gaitā uzkrātā pacientu parādu kopsumma slimnīcai ir smaga nasta, bet valstij joprojām nav mehānisma, kā to kompensēt. Šī iemesla dēļ slimnīcas vadītājs jau pirmajā tikšanās reizē aicinās jauno veselības ministri pievērst uzmanību šai problēmai.
"Ir skaidrs, ka no vienas daļas pacientu šos parādus vairs nav iespējams atgūt tā iemesla dēļ, ka šie cilvēki ir miruši," atzīmēja Paeglītis.
Pērn savas finansiālās saistības pret slimnīcu nenokārtoja 10 803 cilvēki, bet kopējais parādnieku skaits sasniedzis 64 859 cilvēku, no kuriem 8212 jeb 13% ir miruši.
Slimnīcas apkopotā statistika rāda, ka visvairāk jeb 5714 pacienti palikuši parādā par Neatliekamās palīdzības klīnikā saņemtajiem pakalpojumiem, un vidējā neapmaksātā rēķina summa ir 2,76 eiro.
Stacionāra "Gaiļezers" galvenais ārsts Ēriks Kalniņš sacīja, ka pacienti nereti ierodas pie viņa ļoti neapmierināti, gatavi rakstīt sūdzības, jo nesaprot, kāpēc viņiem ir jāmaksā, ja reiz slimnīcā tika nogādāti ar neatliekamās palīdzības brigādi.
"Daudzi nav sapratuši, ka pat tad, ja slimnīcā cilvēks nonāk neatliekamā kārtā, viņam ir jāveic pacienta iemaksas par stacionārā saņemto neatliekamo palīdzību, ja vien viņš nepieder pie kādas no grupām, kuras no šo pacientu iemaksu veikšanas ar likumu ir atbrīvotas, piemēram, grūtnieces, 1.grupas invalīdi, Černobiļas seku likvidācijā iesaistītie politiski represētie, tuberkulozes slimnieki, trūcīgās personas un citi - kopumā 18 grupas," skaidroja Kalniņš.
Pēc Potetinovas paustā, slimnīcas administrācija ar sapratni izturas pret pacientu grūtībām uzreiz samaksāt ārstēšanās izdevumus un meklē dažādus veidus, kā nākt viņiem pretim. Viens no tiem ir iespēja noformēt atlikto maksājumu, un summu par sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt vēlāk vai pa daļām laika posmā līdz gadam, ko daudzi arī izmanto.
"Pacienti, kuriem izrakstīšanās brīdī ir grūtības samaksāt rēķinu, tiek lūgti neaiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, bet gan vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu," aicina slimnīcas finanšu direktore Ieva Jauģiete.
Slimnīcai ir noslēgts līgums ar uzņēmumu "Intrum" par parādu ārpustiesas piedziņu, un pašlaik norit sarunas par sadarbības sākšanu ar vēl vienu šādu pakalpojumu sniedzēju, atklāja slimnīcas pārstāve. Piedziņas procesā izdodas atgūt aptuveni 23% no nodotajām lietām. Parādu piedziņas firmai informācija tiek nodota tikai pēc vairākiem mēnešiem, jo slimnīca dod laiku pacientiem pašiem rast iespēju apmaksāt rēķinu.
"Esam saskārušies ar pacientu neapmierinātību, ka atgādinājumu par neapmaksāto rēķinu viņi saņem jau no parādu piedziņas firmas, un izprotot situāciju, pērn sākām sūtīt atgādinājuma īsziņas par neapmaksāto rēķinu. To cilvēks saņem vēl pirms informāciju esam nodevuši parādu piedzinējiem. Vērtējam, ka šis atgādinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pērn ir izdevies kaut nedaudz samazināt pacientu parāda summu," teica Jauģiete.
