100 dienas valdībā: Ko paveicis veselības ministrs Hosams Abu Meri?

Stājoties Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta veselības ministra amatā, Hosams Abu Meri izvirzīja vīziju: pieejama, kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe. Uz cilvēku un rezultātu vērsta veselības aprūpe ir bijis atskaites punkts pirmajām 100 dienām ministra darbībā.

“Valdības apņemšanās un veselības kā vienas no galvenajām prioritātēm izvirzīšana nav tikai priekšrocība, nav tikai papildu finansējums veselības nozarei, man tā ir galvenokārt atbildība – kopā ar nozari veikt nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā, lai ilgtermiņā veselības pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami, kvalitatīvi un aprūpes sistēma ilgtspējīga un noturīga. Tas skar gan finansējuma stabilitātes nodrošināšanu, gan drosmīgākus lēmumus un investīcijas plānotājās pārmaiņās, vienlaikus arī spēju rast kompromisus nozarē. Lai arī aizritējušas sprinta režīmā - 100 dienas vēl ir tikai “iesildīšanas” laiks tām pārmaiņām, ko vēlos veikt veselības aprūpē,” tā simts dienās paveikto atzīmē Hosams Abu Meri.

Ir gūts atbalsts būtiskam finansējuma palielinājumam veselības nozarē, kas risina ilgtermiņā pastāvošus izaicinājumus un trūkumus, neizslēdzot nepieciešamību pēc sistēmas līdzekļu efektīvas izlietošanas.

Nozīmīgākais valdības kopdarbs ir 2024. gada valsts budžeta sagatavošana, aizstāvēšana un apstiprināšana. Veselības nozarei kopējais finansējums 2024. gadā būs turpat 1,9 miljardi eiro. Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, no 2024. gada 1. janvāra tiks:

• uzlabota pakalpojumu pieejamība un kvalitāte (papildus piešķirti 48,1 miljoni eiro) t.sk. maksa par manipulācijām (piem., mugurkaula ķirurģijā, intensīvā terapijā, tāpat arī palielināsies (valsts) līdzmaksājums gultas dienas ēdināšanas maksai);
• palielināts ārstniecības personu atalgojumu (75,3 miljoni eiro);
• uzlabota kompensējamo medikamentu pieejamība (21 miljons eiro);
• uzlaboti pakalpojumi onkoloģijas jomā (9,6 miljoni eiro);
• paplašināts veselības aprūpes pakalpojumu klāsts sievietēm un bērniem (12 miljoni eiro);
• uzlabota psihiskās veselības profilakse (1,1 miljons eiro).

No papildu piešķirtā finansējuma vēl 107,9 miljoni eiro būs pieejami 2024. gada laikā, lai:

• veicinātu ambulatoro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem;
• attīstītu laboratoriskos izmeklējumus;
• stiprinātu ģimenes ārstu prakses jeb primārās veselības pakalpojumu;
• uzlabotu medikamentu pieejamības sistēmu un ieviestu jaunas zāles;
• izveidotu vienotu, efektīvu digitālu sistēmu, kurā vienkopus gan pacientam, gan ārstam būs pieejami dati, kas satur ziņas par pacienta ārstēšanu, izrakstītajām zālēm un laboratoriskajiem izmeklējumiem;
• attīstītu slimnīcu tīklu (t.sk. izveidotu metodiskos centrus, kas nodrošinās vienotu pieeju ārstēšanai, kvalitatīvai pakalpojuma sniegšanai visiem iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā) u.c.

Īstenotie pasākumi veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanai

• Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijā, pēc diskusijām ar nozares pārstāvjiem, ir sagatavots rīcības plāns, kas ietver gan zāļu cenu samazināšanas veicamos pasākumus, gan  informācijas apriti par medikamentu pieejamību aptiekās. Mērķis – samazināt zāļu cenas, padarot tās pieejamākas pacientiem.
• Kopš novembra papildināts diagnožu skaits, kam tiek nodrošināti kompensējamie medikamenti ar trīs papildu diagnozēm – dzemdes leiomiomu, migrēnu un atopisko dermatītu (pieaugušajiem).
• Kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju notiek darbs pie pilotprojekta, lai nodrošinātu vecmāšu mājas vizītes pie jaunajiem vecākiem. Mērķis – veicināt vecmāšu spēju un kapacitāti, lai vairāki jaunie vecāki saņemtu nepieciešamo atbalstu gan gaidot mazuli, gan pirmajās bērniņa piedzimšanas dienās un nedēļās.
• Ir izveidots pirmais metodiskais centrs psihiskajai veselībai un izstrādāti kvalitātes kritēriji ambulatorajiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem. Mērķis – nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu psihiskās veselības aprūpi potenciālajiem pacientiem (no 2024. gada 1. janvāra tiks nodrošināts psihiatra dežūrtelefons iedzīvotājiem, kā arī uzsākta agrīnās intervences programma pieaugušajiem ar psihiskiem traucējumiem Rīgā un Daugavpilī.)
• Uzsākts darbs pie telemedicīnas tiesiskā regulējuma pilnveides. Mērķis – veicināt pacientu ārstēšanu, palielinot viņu piekļuvi medicīniskajai palīdzībai un medicīniskajai informācijai attālināti, tādējādi padarot veselības aprūpi pieejamāku un efektīvāku.

Pasākumi kvalitātes uzlabošanai

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto ārstniecības personu darba samaksas pakāpenisku palielinājumu piešķirti papildu līdzekļi darba samaksas palielināšanai. 2024. gadā vidējā darba samaksa (tarifā) palielināsies:

• 221 eiro ārstiem (ieskaitot ģimenes ārstus),
• 85 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes speciālistiem,
• 60 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu,
• 40 eiro ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.

Psihiskās veselības pakalpojumu uzlabošana

• Izstrādāts pilotprojekts depresijas ārstēšanai;
• Apstiprināts un 2024. gada pavasarī darbu sāks “Metadona buss”.

Citas aktivitātes kvalitātes uzlabošanai

• Panākta vienošanās par 10 metodisko centru izveidi un sagatavots Ministru Kabineta noteikumu projekts.
• Ar Izglītības un zinātnes ministriju panākta vienošanās par darba grupas izveidi veselības mācības satura izveidei un veselības pratības stundu ieviešanai skolās.
• Notikušas diskusijas ar ārstu un māsu profesionālajām organizācijām, arodbiedrībām, pacientu organizācijām un nozares uzņēmējiem, kā arī klātienē apmeklētas gandrīz visas reģionālās slimnīcas.
• Uzsākts Militārās medicīnas studiju kurss RSU studentiem.
• Notikušas sanāksmes ar ārstniecības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm par medicīnas studenta lomas stiprināšanu veselības aprūpes procesā, kas nodrošinās gan medicīnas studenta kā praktikanta praktisko iemaņu stiprināšanu, gan arī ārstniecības iestādēm iespēju iegūt papildus atbalsta resursu pacientu ārstēšanā.
• Parakstīts sadarbības memorands par simulācijās balstītas medicīnas izglītības stratēģijas izstrādi un īstenošanu Latvijā.
• Kvalitatīvam Veselības ministrijas darbam pēc gandrīz gada pārtraukuma apstiprināts valsts sekretārs.

Efektivitātes paaugstināšana

Slimnīcu tīkla stiprināšana

• Uzsākts darbs pie slimnīcu tīkla izmaksu efektīvas pārvaldības plāna izstrādes. Valstij, iesaistoties reģionālo slimnīcu pārvaldībā, līdz 2024. gada pavasarim plānots Ministru Kabinetā apstiprināt pasākumu plānu efektīvam slimnīcu tīkla pārvaldības modelim, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvus ārstniecības procesus un nosakot sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu lokālā līmeņa slimnīcās.
• Ar Valsts kanceleju uzsāktas pārrunas par Slimnīcu pārvaldības modeļa stiprināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu kvalitāti un procesu pārvaldību visās valsts slimnīcās un reģionālajās slimnīcās.

Digitālā transformācija

• Vienam no svarīgākajiem efektivitātes virzītājspēkiem jābūt digitālajai transformācijai jeb procesu modernizācijai. Lai to īstenotu tiks veidotas ērtas, modernas un savstarpēji savietojamas datu platformas, kas saturēs datus par pacientu veselību un ārstniecības procesu.
• Lai nodrošinātu digitālās veselības labu pārvaldību, veikts sagatavošanas darbs digitālās veselības kompetenču centra izveidei, un jau 2024. gada sākumā centra izveide tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā.  
• Ar 2024. gada 1. janvāri darbību sāks nozīmīgi veselības digitalizācijā projekti:

• vienota laboratorisko izmeklējumu rezultātu sistēma;
• uzlabots vēža pamatdatu reģistrs.

• Ir izveidota Mākslīga Intelekta darba grupa drošai mākslīgā intelekta ieviešanai ārstniecībā. Tāpat darba grupa apņēmusies panākt veselības datu pieejamību otrreizējai izmantošanai regulējumu un izveidot procedūru mākslīga intelekta projektu pilotēšanai ārstniecības iestādēs.
• Inovāciju ieviešana - pirmajā veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijā iesniegti vairāk nekā 120 projekti un 80 no tiem jau izvirzīti otrajā kārtā detalizētai projektu izstrādei, pirmie pilotprojekti tiks realizēti jau ar 2024. gada pavasarī.

Citas aktivitātes veselības aprūpes stiprināšanai

Parakstīta stratēģija ar Pasaules Veselības organizāciju 2024.-2027.gadam par atbalstu kvalitātes uzlabošanā Latvijas veselības aprūpē – klīnisko rezultātu, pacientu drošības un pacientu pieredzes uzlabošanā

Izstrādāts politikas plānošanas dokumenta “Cilvēkresursu attīstības stratēģija līdz 2029.gadam” projekts, ko plānots virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā 2024. gada pirmajā puse.

Ministrs ticies un veselības nozares attīstību pārrunājies ar Latvijas Ārstu biedrību,  Latvijas ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju,  Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu biedrību, Latvijas Pacientu Tīkla organizāciju, Latvijas reto slimību speciālistu asociāciju, Latvijas Slimnīcu biedrību, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Veselības komiteju, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju, Latvijas Farmācijas Aprūpes asociāciju, Latvijas Patenbrīvo Medikamentu asociāciju, Latvijas Farmaceitu biedrību; Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvjiem un ārstu profesionālajām organizācijām  - Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienību, Latvijas traumatologu un ortopēdu asociāciju,  Latvijas Psihiatru asociāciju.

Pirmajās 100 dienas ministrs ir viesojies un izpazinis ikdienas darbu visās klīniskajās universitātes slimnīcās -  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kā arī apmeklējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Rīgas un Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcās,  Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”.