Lielākais alergēns – ziedputekšņi

Pavasarī, augiem ziedot, izdalās lielākais alergēns – ziedputekšņi, kas daudziem cilvēkiem rada alerģisku reakciju, piemēram, aizliktu degunu, šķaudīšanu un asarojošas acis. Mūsu imūnsistēma kļūdaini uzskata, ka ziedputekšņi ir bīstami, un atbrīvo antivielas, kas uzbrūk alergēniem. Organismā veidojas ķīmiska viela – histamīns –, kas savukārt izraisa alerģijas simptomus. Putekšņi var ceļot kilometriem tālu, tāpēc bieži vien alergēnu avots neatrodas cilvēka tuvumā. Putekšņu gaisā visvairāk ir vējainās dienās, kad vējš paceļ šķaudīšanu izraisošos alergēnus un nes tos pa gaisu.

Izplatītākie alerģiju cēloņi

Pie izplatītākajiem alergēniem pieskaitāmi jau minētie ziedputekšņi un kukaiņu, piemēram, odu, bišu, lapseņu kodumi, pēc kuriem rodas organisma reakcija lielu, sāpošu un niezošu pumpu veidā. Taču aizvien biežāk sastopama arī ādas alerģiska reakcija uz sauli, kā arī pārtikas un medikamentu izraisītas alerģijas.

Kā gatavoties sezonai, ja esi alerģisks?

Farmaceite iesaka sākt lietot medikamentus aptuveni divas nedēļas, pirms parasti sāc sajust alerģijas simptomus. Antihistamīni un deguna steroīdu aerosoli var palīdzēt pārvaldīt simptomus, samazinot alerģisko reakciju gan pēc tās sākšanās, gan arī agrāk. Antihistamīni samazina vai bloķē histamīnus, kas izraisa alerģijas simptomus. Ārstēšana ar pretalerģijas līdzekļiem pirms simptomu parādīšanās var palīdzēt novērst iekaisumu un mazināt deguna niezi, acu kairinājumu un citus alerģijas simptomus.

Lielā pavasara tīrīšana un citi knifi

Lielā pavasara tīrīšana ietver visu putekļu noņemšanu no gaismas ķermeņiem, grāmatu skapjiem un citām mēbelēm, aizkaru mazgāšanu, rūpīgu grīdu mazgāšanu un putekļu tīrīšanu. Tas novērsīs alerģisku reakciju uz putekļiem un putekšņiem, kas jau ir iekļuvuši dzīvesvietā. Ievēro laiku, kad alergēni gaisā ir vislielākajā koncentrācijā. Tad, ja iespējams, savus ikdienas darbus ārpus telpām ieplāno agri no rīta vai vēlu vakarā.

Lai gan ārā ir silts un jauks laiks, ja esi alerģisks, turi aizvērtus logus gan mājoklī, gan automašīnā. Ieteicams biežāk mainīt automašīnas gaisa filtru, kā arī mājoklī izvēlēties mīkstās mēbeles un paklājus, kas ir viegli kopjami, vai iztikt bez mīkstajiem grīdas segumiem.

10 ieteikumi cīņai pret alerģiju

1. Noskaidro savu alerģijas cēloni, veicot alergēnu testus.
2. Saglabā savu māju tīru – tas ir viens no labākajiem veidiem, kā izvairīties no iekštelpu alergēniem.
3. Ja esi alerģisks, alerģiju sezonā mājās logus un durvis ir ieteicams turēt aizvērtus, lai aizsargātu iekštelpu gaisu. Izmanto gaisa attīrītāju.
4. Ik reizi, kad atgriezies mājās, tavas drēbes, apavi, mati un āda ir klātas ar sīkām alergēna daļiņām. Atstāj kurpes pie durvīm, nomaini drēbes. Ir ieteicams arī nomazgāties dušā, lai nomazgātu alergēnus.
5. Dzer vairāk ūdens un ēd veselīgu pārtiku. Svaigu augļu un dārzeņu, piemēram, ābolu lietošana uzturā, samazina alerģijas simptomus.
6. Regulāra deguna skalošana palīdz attīrīt deguna gļotādu un var atvieglot alerģijas simptomus.
7. Izvairies no cigarešu dūmiem un citiem izgarojumiem, kas var pasliktināt alerģijas simptomātiku.
8. Var valkāt medicīnisko masku, tas ļaus izvairīties no alergēnu ieelpošanas. To ieteicams darīt, pļaujot zālienu, lai izvairītos no zāles ziedputekšņiem.
9. Tīri grāmatplauktus, ventilācijas atveres un citas vietas, kur var uzkrāties putekļi un ziedputekšņi.
10. Mazgā gultas veļu un paklājus karstā ūdenī, lai atbrīvotos no putekļu ērcītēm un citiem alergēniem.

5 riska grupas, sākoties alerģiju sezonai

1. Jaundzimušie – atopiskais dermatīts, pārtikas alerģija (piens, ola, rieksti).
2. Agrīnā bērnība – astma (mājas putekļu ērce, mājdzīvnieki).
3. Pusaudži – alerģisks rinīts (zāle un koku ziedputekšņi).
4. Agrīna pieauguša cilvēka vecums – urtikārija (nātrene), angioneirotiskā tūska (aspirīna nepanesība).
5. Pieaugušie – alerģija pret indēm (bite, lapsene); deguna polipi.

Jāņem vērā, ka pavasara alerģijas sezonā var saasināties augšējo elpceļu hroniskas saslimšanas.

Līdzekļi profilaksei

Dabīgie antihistamīni ir nātre, divdaivu ginks un kvercetīns. Savukārt Omega-3 taukskābes palīdz mazināt iekaisuma procesus. Jau divas nedēļas pirms alerģijas sezonas sākšanās būtu ieteicams lietot perorālos pretalerģijas līdzekļus. Lai mazinātu jau esošos simptomus, farmaceits var ieteikt īsas darbības deguna aerosolus, kā arī niezi mazinošus acu pilienus. Ja tomēr, arī lietojot bezrecepšu medikamentus, stāvoklis nav uzlabojies vai ir pasliktinājies, ieteicama konsultācija pie speciālista, kas nozīmēs stiprākus recepšu medikamentus.

Pie dažādiem knišļu kodumiem lieti noderēs geli ar alerģiju mazinošām īpašībām. Tomēr, ja ādas reakcija nav samazinājusies triju dienu laikā, ieteicams vērsties pie speciālista.

Pirmie soļi, saskaroties ar alerģisku reakciju

Ņemot vērā to, ka organisma alerģiska reakcija var beigties diezgan bēdīgi, ar anafilaktisko šoku, tad nav ieteicams bez ievērības atstāt pat mazāko alerģiju. Lielas alerģijas gadījumā ir nepieciešama speciālista palīdzība – tādos gadījumos vērsies pēc neatliekamās palīdzības.

Nekavējoties palīdzi, ja personai ir kāds no šiem simptomiem vai ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse) pat tad, ja nav simptomu:

1. apgrūtināta elpošana vai sēkšana,
2. stiepums rīklē vai sajūta, ka elpceļi aizveras,
3. runas traucējumi,
4. lūpu, mēles vai rīkles pietūkums,
5. slikta dūša, sāpes vēderā vai vemšana,
6. ātra sirdsdarbība vai pulss,
7. āda, kas niez, uzbriest vai rodas izteikts apsārtums (nātrene),
8. trauksme vai reibonis,
9. apziņas zudums.

Ja cīnies tikai ar siena drudzi, iespējams, vari palīdzēt sev ar medikamentiem, kas aptiekā pieejami bez receptes.